Izvēlies vienu no divām iespējām, kā Tu vari atbalstīt Latviju, brīvu no ĢMO!
Pirmā iespēja – valodniekiem un asprāšiem! 
Ko nozīmē burti ĢMO? Iesūti savas versijas – jo smieklīgāk, jo labāk! Piemēram: Ģirts Marinēja Omāru vai Ģimenes Maģiskā Omīte.
Otrā iespēja – aktīvistiem un fotogrāfiem! Tas nav importētais aizrobežu plankings, tas ir vietējais latvju brīviņš! Neparasts, izjusts lēciens, kas pauž prieku par Latviju – brīvu no ģenētiski modificētiem augiem.
Latvijas Zemes draugi
15.05.2012
PRESES RELĪZE
Atsaucoties uz Latvijas Zemes draugu rīkoto akciju “Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO!“, RIMI Latvia šodien paziņoja par lēmumu atteikties no ĢMO marķēto produktu tirdzniecības un lietošanas veikalos produktu gatavošanā, kļūstot par pirmo ĢMO brīvo lielveikalu Latvijā. Šis lēmums attiecināms arī uz Supernetto veikaliem.
Kā informēja RIMI Latvia pārstāvniecība, lēmums atteikties no ģenētiski modificētas pārtikas tirdzniecības ir bijis pieņemts jau pagājušā gada nogalē, taču atsaucoties uz Zemes draugu rīkoto akciju, šis lēmums tiek paziņots oficiāli un no veikalu plauktiem tiks izņemti arī nepārtikas produkti, kas satur ĢMO, tādējādi pilnībā nodrošinot ĢMO brīva veikala statusu.
Akcijas „Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO!“ rīkotāji pauž gandarījumu un pateicību par RIMI Latvia iesaistīšanos un iedziļināšanos ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas problemātikā.
Kaut arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, RIMI plauktos bijis neliels, Latvijas Zemes draugi uzsver, ka šī lēmuma pieņemšana attiecas ne tikai uz esošo produktu izslēgšanu no tirdzniecības, bet arī būs pietiekams arguments ražotājiem turpmāk aizdomāties par ģenētiski modificētu produktu izmantošanas lietderību savos ražojumos.
Atgādinām, ka turpinās akcija, kuras laikā iedzīvotāji aicināti sūtīt vēstules Latvijas lielveikalu vadībai ar lūgumu vairs netirgo ģenētiski modificētu pārtiku. Tas izdarāms no akcijas lapas www.brivsnogmo.lv
Kā zināms, virkne būtiskāko ĢMO lauksaimniecības produktu kaitējumu rodas jau pirms tie nonāk veikalu plauktos. Kā liecina vairāk kā desmit gadus ilgā ĢM augu audzēšanas pieredze pasaulē, to audzēšana nodara neatgriezenisku kaitējumu apkārtējai videi, apdraud lauksaimniecības ilgtspēju, kā arī rada nelabvēlīgas sociālekonomiskās sekas. Pērkot ĢMO saturošu pārtiku, mēs izdarām izvēli par ģenētiski modificēto augu audzēšanu citās valstīs.
Akcijas koordinatore
Zane Ruģēna – Bojāre
zane@zemesdraugi.lv
Mob. 29326931
* * *
*) Vairāk par akciju: www.brivsnogmo.lv
*) Vairāk par ĢM augu audzēšanas vides un sociālekonomisko ietekmi: www.brivsnogmo.lv/kas_ir_gmo/gm-augu-audzesanas-ietekme
*) Publikāciju, ziņojumu un pētījumu apkopojums par ĢM augu audzēšanas ietekmēm www.brivsnogmo.lv/kas_ir_gmo/publikacijas
Ņemot vērā sabiedrības pausto nostāju, rūpējoties par iedzīvotāju veselību un apkārtējo vidi, kā arī sekojot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principiem, «Rimi Latvia» ir atteikusies no ģenētiski modificētu pārtikas produktu tirdzniecības savu veikalu plauktos, portālu «Apollo» informēja Dace Valnere, «Rimi Latvia» vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste.
Šobrīd lielāko «Rimi» veikalu sortimentā ir vairāk nekā 40 000 produktu vienību, un arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, bijis simbolisks – tie bija vien četri produkti: zivju barība un trīs veidu augu eļļas. Taču turpmāk, izvērtējot par ĢMO produktiem pieejamo informāciju un jautājumus, kas skar vides un patērētāju drošību, «Rimi» no šādiem produktiem nolēmis atteikties pilnībā.
«Mēs esam par zinātnes sasniegumiem un izgudrojumiem, taču vislielākā prioritāte ir mūsu pircējs, kuram vienmēr cenšamies nodrošināt kvalitatīvu un drošu produkciju par izdevīgāko cenu. Tieši tāpēc, izvērtējot pieejamo informāciju par ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, esam nolēmuši pilnībā atteikties no ĢMO saturošo produktu iepirkšanas un tirdzniecības. Šī nostādne ir iestrādāta arī uzņēmuma jaunajā kvalitātes, vides un sociālās atbildības politikā,» saka Valdis Turlais, «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs.
Rūpīgi strādājot pie sortimenta paplašināšanas un kvalitātes nodrošināšanas, «Rimi Latvia» jau pēdējo divu gadu laikā ir prasījis ražotājiem norādīt ĢMO klātbūtni viņu produktos. Līdz šim, lai informētu «Rimi» pircējus par produktiem, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO izejvielām, to cenu zīmēs tika iekļautas īpašas norādes.
Lēmumu atteikties no eļļas, kuras ražošanā izmantota ĢMO izejviela, «Rimi» pieņēma jau pagājušā gada nogalē, uzsākot pakāpenisku pāreju no esošās eļļas tirdzniecības un uzsākot jauna produkta ieviešanas procesu, kas veikalu plauktos būs šovasar. Atsaucoties biedrības «Zemes draugi» aicinājumam un iesaistoties akcijā «Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO», «Rimi» pieņēma lēmumu pārtraukt iepirkt arī ĢMO saturošo zivju barību un atteikties no tās tirdzniecības nākotnē.
Pārpublicēts no: Apollo.lv
Cienījamie draugi un domu biedri!
Kā jau labi zināms, Eiropas savienības sēklu likumdošanā ir lielas nepilnības, kuras kavē lauksaimnieciskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī ierobežo zemnieku un patērētāju tiesības. Tuvākajā laikā šī likumdošana tiks pārskatīta, un Eiropas vides un lauksaimniecības organizācijas ir iesniegušas vēstuli Eiropas komisijā, pieprasot izmaiņas, lai veicinātu daudzveidības saglabāšanu. Tās aicina gan organizācijas, gan indivīdus parakstīt vēstuli.
To iespējams darīt šajā mājas lapā:
http://www.seedforall.org
Parakstoties kā privātpersonai, lūdzu NEaizpildīt organizācijas nosaukumu! Lai parakstītos organizācijas vārdā, lūdzu aizpildiet visus lauciņus!
Vēstules teksta angliskā versija atrodama mājas lapā, taču latviskais tulkojums pievienots. Ceru, ka arī no Latvijas organizācijām būs liels atbalsts šajā jomā! Lūdzu izplatiet šo informāciju savos tīklos, un visiem, kurus interesē šis jautājums.
Ar cieņu,
Guntra Aistara
Centrāleiropas universitāte
————–Tulkojums latviešu valodā————-
2012. gada aprīlī
Atklāta vēstule
Eiropas parlamentam
John Dalli, Veselības un patērētāju aizsardzības komisāram
Dacian Ciolos, Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram
Janez Potočnik, Vides komisāram
László Andor, Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisāram
Antonio Tajani, Rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāram
Andrim Piebalgam, Attīstības komisāram
Johannes Hahn, Reģionālās politikas komisāram
Cienītās dāmas un kungi,
Mēs rakstām Jums, lai mudinātu Jūs izmantot vienreizēju iespēju uzlabot ES tiesību aktus par sēklu un augu pavairošanas materiālu un padarītu to videi draudzīgāku, atbilstīgāku patērētāju vēlmēm un sēklu ķēdes mazāko dalībnieku vajadzībām.
Izmaiņas ir ļoti nepieciešamas, jo pašreizējais tiesiskais regulējums ir veicinājis milzīgu zaudējumu bioloģiskā daudzveidībā Eiropas lauksaimniecībā pēdējo gadu desmitu laikā. Likumdošana ir nesamērīgi diskriminējusi pret dalībniekiem sēklu nozarē, kuriem ir citi mērķi bez ražīguma, un tā ir ierobežojusi patērētāju izvēli dažādu šķirņu ieguvē.
Tādēļ likumu pārskatīšana ir jālīdzsvaro. Lauksaimnieciskās bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai ir jākļūst par primāro mērķi pārskatīšanas procesā. Piedāvājot sēklu lietotājiem lielāku šķirņu izvēli, tostarp sēklas kuras visvairāk pielāgotas vietējiem apstākļiem, saistībā ar attiecīgajām lauksaimniecības praksēm, piemēram, augseku, varētu palīdzēt mazināt atkarību no pesticīdiem un mēslojuma un samazināt ūdens patēriņu. Šis mazinātu augsnes un ūdens piesārņojumu, un tādējādi veicinātu ilgtspējīgāku un daudzveidīgāku lauksaimniecību, kas savukārt veicinātu savvaļas augu, dzīvnieku un mikroorganismu daudzveidību.
Veicinot lauksaimnieciskās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu zemnieku sētās uzlabos pārtikas un barības vajadzībām audzēto šķirņu skaitu, kas pozitīvi ietekmēs pārtikas kvalitātes izvēli krāsu un garšu ziņā. Kā Eiropas Komisija izvērtēja savā dokumentā “Iespējas un analīze,” pieaug pieprasījums pēc plašāka šķirņu klāsta: “Vides aizsardzība ir kļuvusi svarīgāka un līdz ar to īpaši tirgus sektori, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība, palielina savu tirgus daļu” (1).
Tomēr, šodien desmit starptautiskās firmas kontrolē 74% no pasaules sēklu tirgus (2), un koncentrācijas process vēl turpinās. Daudzi no šiem uzņēmumiem nodrošina ģenētiski šauras šķirnes, un sēklas, kuras nevar pavairot. Veidojas satraucoša lauksaimnieku un patērētāju atkarība no sēklu ražotājiem, kā arī ar ģenētisko vienveidību saistītajiem ekoloģiski riski – piemēram, vāja noturība pret kaitēkļiem.
Izmaiņas ES sēklu un augu pavairošanas materiālu likumdošanā, virzoties uz mazāk ierobežojošām prasībām, lielākam piegādātāju skaitam atvieglotu piekļuvi tirgum un stabilizētu mazo un vidējo uzņēmēju skaitu, netiešu pozitīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību un nodarbinātību lauku rajonos.
Pārstāvot pilsonisko sabiedrību, kā organizācijas kuras nodarbojas ar vides un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, tostarp dalībniekiem no sēklu nozares, piemēram, maziem un bioloģiskiem audzētājiem, piegādātājiem, lauksaimniekiem, dārzniekiem, sēklu saglabātājiem, patērētāju kooperatīviem un patērētājiem, mēs aicinām jūs ieņemt stāju par videi un patērētājiem draudzīgu sēklu un augu pavairošanas materiālu likumdošanu. Tai jānodrošina daudzveidīgāku, ģenētiski plašāku un vietējiem apstākļiem labāk pielāgotu šķirņu tirdzniecību, jānovērš šķēršļi senu, retu un zemnieku selekcionētu šķirņu sēklu tirdzniecībai un apmaiņai, lai veicinātu daudzveidību un ilgtspējību Eiropas lauksaimniecībā un, lai labāk atbilstu patērētāju prasībām.
Patērētāju drošību un ar augu veselību saistītu piesardzību var nodrošināt ar skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārskatāmību. Turpmākas pirms-tirgus prasības sēklām ne tikai novedīs pie iepriekš minētajām negatīvām ietekmēm uz bioloģisko daudzveidību un pārtikas patērētājiem, bet arī radīs pārklāšanos un apjukumu attiecībā uz pārtiku un augu veselības likumiem.
Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ, tiesību aktu pārskatīšanā par sēklu un augu pavairošanas materiālu tirdzniecību ir jālīdzsvaro noteikumi attiecībā uz patērētāju interesēm un vides aizsardzību, atļaujot senu, retu un zemnieku šķirņu sēklu pavairošanu, apmaiņu un pārdošanu, un tā rezultātā lauksaimniecības dažādošanu. Mums ir konkrēti priekšlikumi, lai sasniegtu šos mērķus un būtu gatavi apspriest šīs idejas ar Jums tuvākajās nedāļās un mēnešos.
Patiesā cieņā,
EEB European Environmental Bureau
European Coordination Via Campesina
European Professional Beekeepers Association
IFOAM International Federation for Organic Agriculture Movements EU Group
Slow Food Foundation for Biodiversity
Atsauces:
(1) European Commission: Options and analysis of possible scenarios for the review of the European Union
legislation on the marketing of seed and plant propagating material” – Point 2.2: Room to strengthen
sustainability issues.
(2) ETC Grupas ziņojums “Who will control the Green Economy” (Kurš kontrolēs zaļo ekonomiku), 2011 gada 15. decembris
http://www.etcgroup.org/en/node/5296
——————— Tulkojuma beigas ——————————–
Vēstules teksts angliski PDF formātā
Parakstīšanās forma šeit: angliski, vāciski, franciski
—————————————————————————-
Neliels komentārs: Demokrātija ir iekārta, kurā aktīvs mazākums spēj iegūt nesamērīgi lielu ietekmi. Esiet aktīvi un aizstāviet savas intereses, Jūsu vietā to neviens nedarīs.
Informācija medijiem
2012. gada 24. aprīlī
Sestdien, 28. aprīlī LU Botāniskā dārza Pavasara svētku ietvaros notiks Latvijā pirmais sēklu maiņas pasākums un “Sēklu sarunas”. Pasākums noritēs no 12:00-14:00 pie Palmu mājas. LU Botāniskais dārzs atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2.
No 12.00 – 12:30 notiks “Sēklu sarunas” – neformāla diskusija par sēklu daudzveidības saglabāšanas problemātiku un konkrētiem risinājumiem, iespēja izteikt viedokļus par Eiropas un Latvijas sēklu likumdošanu, kurus pēc tam apkopos un nodos tālāk likumdošanas institūcijām. Diskusiju vadīs sēklu jautājuma eksperte, vides zinātņu doktore Guntra Aistara. Savukārt no 12.30 – 14.00 notiks sēklu apmaiņa, kurā aicināti piedalīties visi, kuriem ir kvalitatīvas, pašu savāktas sēklas, kuras nav hibrīdi vai nekontrolētas svešaputes augi.
Neformāli sēklu maiņas pasākumi Eiropā ir pēdējos gados atdzimusi tradīcija, kuras mērķis ir saglabāt sēklu un šķirņu daudzveidību, kā arī norādīt uz trūkumiem Eiropas likumdošanā, kas ierobežo seno šķirņu pārdošanu un izmantošanas iespējas. Šajā pavasarī arī Latvijā sēklu jautājums nokļuvis plašākas sabiedrības un valsts institūciju dienaskārtībā, tāpēc tagad zemnieki, dārzkopības entuziasti, pieredzējuši saimniekotāji un iesācēji aicināti uz sēklu apmaiņu un viedokļu paušanu par Latvijas sēklu likumdošanu.
Sēklu apmaiņa ir veids, kā:
Kāpēc svarīgi mainīties ar sēklām?
Ko mēs katrs varam darīt sēklu daudzveidības labā?
Pieteikšanās dalībai sēklu maiņā un sīkāka informācija pa epastu sandra@ekovirtuve.lv vai telefonu 29259942.
Sēklu apmaiņu organizē brīvprātīgo grupa:
Sandra Stabinge, Ekovirtuve, 29259942, sandra@ekovirtuve.lv
Guntra Aistara, Centrālā Eiropas universitāte Ungārijā, guntra.aistara@gmail.com
Liene Brizga-Kalniņa, Dabas Dobe
Ance Gobiņa, Zemesdraugi
Piedalās arī: Jānis Vaivars, Vides Veselības saime, Lucavsalas ekokopiena un citi
2012. gada. 23. martā
INFORMĀCIJA MEDIJIEM
Sēklu brīvība apdraudēta
Ieteikumi jaunu normatīvu izstrādei
Marta sākumā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ierosināja administratīvo lietu pret dārzkopību “Neslinko” par pašaudzētu sēklu tirdzniecību. Tas uzskatāms gan par pirmo precedentu Sēklu un šķirņu aprites likuma praktiskai ieviešanai pēc grozījumiem 2010. gada nogalē, gan par sākumu plašākai sabiedrības diskusijai par sēklu brīvību Latvijā. Šobrīd Zemkopības ministrijā izveidota darba grupa grozījumu izstrādei normatīvajos aktos par dārzeņu šķirņu kolekciju sēklu apriti.
Latvijas vides un lauksaimniecības organizācijas sagatavojušas priekšlikumus darba grupai un sola turpināt sekot līdzi notikumu attīstībai. Biedrības cer sagaidīt kvalitatīvus un Latvijas sabiedrībai labvēlīgus grozījumus novecojušos un pārmērīgi stingri piemērotajos normatīvajos aktos par sēklu apriti, kas šobrīd apdraud sēklu brīvu izplatību, kura būtiski svarīga bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.
ATKLĀTA VĒSTULE ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAI
Zemāk parakstījušās Latvijas vides un lauksaimniecības organizācijas apsveic Ministriju par labo gribas izrādīšanu nesenā “tomātu skandāla” lietā, sasaucot darba grupu, lai izskatītu likumus sēklu tirdzniecības regulēšanā. Mēs, līdz ar vairāk kā 30 Eiropas sēklu, lauksaimniecības organizācijām, kuras ir nosūtījušas atbalsta vēstuli sēklu daudzveidības saglabāšanai Latvijas Zemkopības Ministrijai (skat. pielikumu), ar lielu interesi gaidām darba grupas veikumu. Vēlamies uzsvērt šādus principus, ko iesakām iekļaut normatīvo aktu grozījumu izstrādnēs:
Kontaktpersonas:
Guntra Aistara (guntra.aistara@gmail.com)
Sandra Stabiņģe 29259942
Gundega Jēkabsone 26529657
Atbalsta:
Dārzniecība “Neslinko”
Dārzkopības entuziastu klubs “Tomāts”
Latvijas Zemes draugi
Vides un veselības saime
Zaļā brīvība
Latvijas Permakultūras biedrība
Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva
Kulturys studeja “Speiga”
Nāc kopā!
Kafejnīca “Ekovirtuve”
SIA “Dabas dobe”
Cēsu rajona Zemnieku apvienība
Kooperatīvs “Zaļais grozs”
Latvijas Biškopības biedrība
Biedrība Rezonanse
Piena Ceļš
Kā arī virkne privātpersonu: Guntra Aistara, sanpauliju kolekcionāre Eva Millere, Agnese Kalniņa un citi.
—————————————————————————————————-
Visi, kas vēlas pievienot savu vārdu, var parakstīties ar atbilstošu komentāru šim rakstam.
(Vēstules oriģināls angļu valodā PDF formātā ielādējams šeit)
Dr. Laimdota Straujuma, Zemkopības ministre
Ilga Līdaka, Lauksaimniecības departamenta direktore un sēklu likumdošanas darba grupas vadītāja
Latvijas Zemkopības ministrija
Republikas laukums 2
Rīga, Latvija, LV-1981
2012. gada 11. martā Stratpeferā, Skotijā
Eiropas sēklu tīkla “Let’s Liberate Diversity” atbalsta vēstule lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai Latvijā
Ļ. cien. Ministre un darba grupa sēklu likumdošanas jautājumos!
No šī gada 9. – 11. martam gandrīz 150 dalībnieki no 16 valstīm, pārstāvot 33 dažādas organizācijas tikās Stratpeferā, Skotijā, 7. ikgadējā “Atbrīvosim daudzveidību” (“Let’s liberate diversity”) saietā, kurā apsprieda lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības un pārtikas suverenitātes stāvokli Eiropā. Mūs iedvesmoja Skotijas Krofteru (vēsturisko zemkopju) federācijas dzīvesstils un prakses, kuras ļāvušas mazajiem zemniekiem saglabāt lauksaimniecības bioloģisko daudzveidību paaudžu paaudzēs. Tajā pašā laikā mūs uztrauca ziņa, ka Latvijā, Eiropas komisijas direktīvas 2009/145/EK ieviešanas kontekstā kādai dārzniecībai, kura vairāk kā 30 gadus saglabā lielu skaitu tomātu un citu dārzeņu šķirnes, piespriests administratīvo pārkāpumu sods par to, ka amatieru dārzkopju kluba seminārā “pārdod” sēklas, kuras nav reģistrētas Eiropas kopējā šķirņu katalogā.
Paaudžu paaudzēm zemnieki ir glabājuši un nodevuši tālāk sēklas, taču šo praksi apdraud pieaugošā korporatīvā dominance sēklu jomā. Tas, ka varas iestādes apmeklēja amatieru dārznieku semināru, lai atklātu “pārkāpumus”, norāda, ka tās darbojas pretrunā ar Starptautiskā līguma par augu ģenētisko resursu pārtikai un lauksaimniecībai (International Treaty on Plant Genetic Resources for Food and Agriculture) patiesajiem mērķiem, kas ir sekmēt, nevis likt šķēršļus zemnieku un dārznieku iespējām saglabāt un izmantot lielu skaitu lauksaimniecības šķirņu sēklu. Zemnieku sēklas un senās šķirnes nepazīst nacionālas robežas, un tās būtu jāstāda, jāglabā un brīvi jāpavairo un jāizplata, lai garantētu lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Aizvien vairāk dalībvalstis atzīst vajadzību radīt iespējas mazajiem zemniekiem un dārzniekiem apmainīties un pārdot sēklas nekomerciāliem nolūkiem. Piemēram, Austrijas Lauksaimniecības ministrija apsveikusi zemnieku un dārznieku sēklu glabātāju grupu aktivitātes un ļauj apmainīties ar nekomerciālajām sēklām nelielos apjomos un izplatīt tās caur Arche Noah tīklu un vietējos tirgos. Francijā nav aizliegta sēklu apmaiņa selekcijai, saglabāšanai un izpētei, kā arī pārdošanai nekomerciāliem nolūkiem. Apvienotajā Karalistē kopš 2001. gada attīstās “Sēklu svētdienu” kustība, kuras ietvaros visā valstī notiek sēklu apmaiņas, savukārt Vācijā sēklu tirgi notiek regulāri. Šveicē ProSpecieRara organizācija jau 30 gadus ir veicinājusi sēklu apmaiņu 11,500 cilvēku plašā tīklā.
Šādos pasākumos iesaistās tūkstošiem cilvēku, kuri apmainās ar sēklu šķirnēm no visas pasaules, un ir skaidrs, ka jebkura administratīva iejaukšanās negatīvi ietekmētu lauksaimniecības daudzveidību. Pasākumos ir pieņemts, ka tie, kuriem nav savas sēklas apmaiņai, tās var saņemt pret ziedojumu. Tādās valstīs kā Latvija, kurās daudziem dārzkopjiem vairs nav savas sēklas maiņai, un sēklu apmaiņas prakse vēl nav atdzīvināta, ir tikai loģiski ļaut saimniecībai saņemt ziedojumus par darbu, ko tā ieguldījusi sēklu saglabāšanā. Ieteiktais ziedojuma apjoms pat nenosedz ieguldīto darbu un enerģiju, kas nepieciešama liela šķirņu apjoma uzturēšanai, tāpēc to nav iespējams uzskatīt par komerciālu vai peļņas gūšanas darījumu.
Visu augšminēto iemeslu dēļ Latvijas ierēdņi ir nepamatoti uzskatījuši nekomerciāliem nolūkiem paredzētu sēklu apmaiņu pret ziedojumiem, kā piemēram zemnieku un dārzkopju saglabātas sēklas, kuras izmanto mazie zemnieki un dārznieki, kā “tirdzniecību” attiecībā uz direktīvas par dārzeņu sēklu tirdzniecību 2002/55/EC 2. pantu (OJ. L 193/33 of 20.7.2002).
Turklāt zemnieku, vietējo un seno šķirņu sēklām nav piekļuve Eiropas katalogam: tās nav ne stabilas, ne homogēnas, un šķirņu lielā daudzveidība ir pārāk nozīmīga, lai attaisnotu reģistrācijas izmaksas. Eiropas augstākās tiesas ģenerāladvokāte Dž.Kokote nesen publiskojusi secinājumus Francijas sēklu glabātāju organizācijas Kokopelli lietā, kuros pausts, ka ierobežojumi pārdot sēklas, kuras nav iekļautas Eiropas katalogā, ir nesamērīgi un apdraud zemnieku un patērētāju tiesības, kā arī bioloģisko daudzveidību. Ja tiesa sekos šim ieteikumam, vairs nebūs iespējams noliegt mūsu vietējo un seno šķirņu sēklu apmaiņu un pārdošanu.
Mēs ar vislielāko cieņu aicinām Latvijas Zemkopības ministriju uzskatīt šo gadījumu par iespēju pievērst uzmanību katastrofālajam lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības stāvoklim Eiropā, un radīt iespējas un motivāciju zemniekiem un dārzkopjiem Latvijā iesaistīties sēklu saglabāšanā un izplatīšanā, nevis radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus, kas var apdraudēt zemnieku un dārzkopju tiesības saglabāt sēklu daudzveidību.
Patiesā cieņā,
Patrick Krause
Izpilddirektors
Šo vēstuli atbalsta:
Scottish Crofting Federation, Scotland, UK
The Heritage Seed Library, Garden Organic, England, UK
The Brockwell Bake Association, England, UK
Irish Seed Savers Association, Ireland
Dachverband Kulturpflanzen- und Nutztiervielfalt, Germany
Verein zur Erhaltung der Nutzpflanzenvielfalt, Germany
Arche Noah, Austria
ProSpecieRara, Switzerland
Danish Seed Collectors, Denmark
Réseau semences paysannes, France
Confédération paysanne, France
Croqueurs de Carottes, France
Nature et Progrès, France
Biodiversity Exchange and Diffusion Experiences (BEDE), France
Centre d’etude et terre d’acqueil des bles (CETAB), France
Association Triptoleme, France
ARDEAR, Rhone-Alpes, France
ATTAC, France
Rete Semi Rurali, Italy
Centro Internazionale Crocevia, Italy
Associazione Italiana per L’agricultura Biologica (AIAB), Italy
Peliti, Greece
Red de Semillas “Resembrando e Intercambiando,” Spain
Eco Ruralis Association, Romania
Transylvania Eco-Club, Romania
Védegylet, Hungary
North African Network of Associations for Local Development in Rural Zones, Tunisia
Responsable Agro-forestier & Sécurité Alimentaire ACRA, Sénégal
European Coordination Via Campesina
Parīze, 16.marts, LETA–AFP.
Francijas lauksaimniecības ministrs Bruno Lemers piektdien noteicis pagaidu aizliegumu audzēt valstī ASV biotehnoloģiju giganta “Monsanto” izveidoto ģenētiski modificēto kukurūzu “MON810″, pamatojot to ar vides aizsardzības apsvērumiem.
Kā norādīts ministrijas izplatītajā paziņojumā, šis aizliegums uzskatāms par piesardzības pasākumu.
Šīs kukurūzas audzēšanas aizliegumu Francijas Lauksaimniecības ministrija noteica jau 2008.gada februārī, atsaucoties uz sabiedrības drošības interesēm.
Taču pērn novembrī Francijas galvenā administratīvā tiesa minēto aizliegumu noraidīja, paziņodama, ka valdība neesot pierādījusi, ka šī “Monsanto” izveidotā kukurūza rada “īpaši augsta līmeņa risku cilvēku veselībai vai videi”. Iepriekš Francijas noteikto aizliegumu noraidīja arī Eiropas Savienības Tiesa.
Tomēr prezidents Nikolā Sarkozī drīz vien izteica apņemšanos meklēt jaunas iespējas, lai paturētu “MON810″ audzēšanas aizliegumu spēkā.
Februārī Francija aicināja Eiropas Savienību apturēt “MON810″ autorizāciju, atsaucoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas liecina, ka ĢM kultūras nopietni apdraud vidi. Parīze pieminēja nesen veiktu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumu, kurā paustas bažas attiecībā uz citu ģenētiski modificētas kukurūzas šķirni – BT11, un norādīja, ka šīs bažas var attiecināt arī uz kukurūzu “MON810″, ko “Monsanto” izplata ar tirdzniecības nosaukumu “YieldGuard”.
Ja Eiropas Savienība nerīkosies, Francija varētu ierosināt izmantot drošības klauzulu, kas ļauj ES dalībvalstīm patstāvīgi pieņemt lēmumu par konkrētu produktu tirdzniecības ierobežošanu vai aizliegšanu, bija norādīts tobrīd izplatītajā Francijas Vides ministrijas paziņojumā.
———————————————————–
Komentārs. Saskaņā ar 2009. gada pētījumu, žurkām MON810 kukurūza ir kaitīga. Ietekme atkarīga no dzimuma, novērojama pēc 14 nedēļu barošanas ar ģmo kukurūzu. Palielinās liesa un virsnieru dziedzeri, pieaug urīnvielas saturs urīnā, izmainās asins šūnu skaits kaulu smadzenēs, tēviņiem novērojamas izmaiņas aknu funkcijās.
Ģenētiski modificēto šķirņu kaitīgums izpaužas atšķirīgi katrai šķirnei, taču visām kopēja ir ietekme uz aknām un nierēm. Pētījumā izmatotas MON810, MON863 un NK603 šķirnes, kuras atļautas izmantot pārtikā ASV un dažās ES valstīs).
Avots: de Vendômois JS, Roullier F, Cellier D, Séralini GE. A Comparison of the Effects of Three GM Corn Varieties on Mammalian Health. Int J Biol Sci 2009; 5(7):706-726. Pieejams no http://www.biolsci.org/v05p0706.htm
2008. gada filma “Pasaule Monsanto acīm” ar tulkojumu latviešu valodā. Filmu veidojusi franču režisore Marie-Monique Robin, kas pētījumu par “Monsanto” noziedzīgajām darbībām veikusi daudzās valstīs vairāku gadu garumā. Monsanto korporācija ir līderis biotehnoloģisko lauksaimniecības kultūru ražošanas jomā, cenšoties visiem iespējamiem līdzekļiem ieviest ražošanā ģenētiski modificētās augu šķirnes un monopolizēt sēklu tirgu visā pasaulē.
Paldies par materiālu TautasForums.lv, kur par filmu var izlasīt nedaudz vairāk.
Saite uz visām 12 daļām lietotāja MvidLV Youtube kanālā. Sadalīta 12 daļās.
Filma angļu valodā par brīvu pieejama TopDocumentaryFilms.com vietnē.
Continue reading »
Autors: Sandra Stabiņģe
Kas kopīgs 30 000 gadu senai puķītei un administratīvajai lietai pret dārzniecību “Neslinko”?
Aizkustinošā ziņa par to, ka krievu zinātnieku gādībā uzziedējusi puķīte no 30 000 gadu vecas ledājā saglabājušās sēklas audiem, kuru kāda sena vāvere aprakusi Kolimas krastos, sakritusi ar tomātu sēklu skandālu, kura centrā ir dārzniecība “Neslinko”. Senā puķīte, kura zied un ir spējīga vairoties tālāk, parāda sēklu lielo nozīmi un spēku – sēklas ir unikāls visas cilvēces mantojums, kas nodrošina dabas daudzveidību un šķirņu attīstību, bet tikai tad, ja tām tiek dota iespēja vairoties un tās “ceļo” dažādās vidēs un tādējādi attīsta jaunas īpašības. Tieši ar to nodarbojās dārzkopju ģimene no “Neslinko”, un arī neskaitāmi citi zemnieki un dārzkopji gan vēsturiski, gan mūsdienās.
Tomātu skandāls ir lielākas un ļoti būtiskas globālas tēmas lokālā šķautne, un šī tēma ir sēklu brīvība. Mūsdienās sēklu dabīgā aprite tiek arvien striktāk ierobežota un kontrolēta, sēklu industrija ir komercializēta – pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67 % no pasaules sēklām. Tas apdraud globālo dabas daudzveidību un šķirņu attīstību.
Stabilu un unificētu šķirņu izveide kļuva par atsevišķu zinātnisku jomu tikai 20. gadsimtā, kad tā aizstāja tautas selekciju. Kopš tā laika ir stipri samazinājusies lauksaimniecības kultūraugu daudzveidība. Tas saistīts arī ar pārtikas globalizāciju un lielveikalu dominanti – pārtika šobrīd tiek transportēta lielos attālumos un ilgi un lēti saglabāta, un šīm prasībām atbilstošās šķirnes arī tiek audzētas.
Sekas:
Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan no ekoloģiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Kas notiek ja kādai no šīm sugām piemetas kāda slimība vai klimata ietekmē tā nespēj dot labu ražu?
Tāpēc ir svarīgi, lai līdzās zinātniskajai un specializētajai sēklu selekcijai un uzglabāšanai gēnu bankās pastāvētu arī tā saucamās “zemnieku sēklas”, kuras top saimniecībās uz esošo šķirņu pamata. Tās nodrošina ģenētisko daudzveidību, kas ļauj augiem pielāgoties un iegūt jaunas īpašības. Tām piemīt garšas un uzturvielu bagātība. Tā ir ne tikai sēklu pavairošana, bet iesaistīšanās evolūcijas procesā.
Sēklas ir visas dzīvības pamats, un šobrīd tās lielākoties ir monopolizēta komercfirmu loka īpašums. Arī likumdošana – kā ES noteikumi, kurus pārkāpa dārzkopji no “Neslinko” - ir strikta un ierobežojoša.
Ko mēs katrs individuālā līmenī varam darīt sēklu daudzveidības labā:
Sēklas un to daudzveidība zudīs, ja tauta nesacelsies pret šādiem «likumiem». Ļaudis paši sevi varēs vainot pie savas turpmākās veselības/ izdzīvošanas spējām, par laicīgu neatmošanos un visas varas atdošanu zinātniekiem un no firmām uzpērkamiem ierēdņiem.
Šodien ir.lv ir publicēta atklāta vēstule Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), kuras autore ir Guntra Aistara, ANO Universitāte miera veicināšanai un Centrāleiropas Universitāte.
Saites par šo tēmu:
Centrāleiropas sēklu saglabāšanas asociācija
Seedy Sunday, lielākais Lielbritānijas sēklu apmaiņas pasākums
Šodien, 27. februārī, notiek starptautiska akcija Occupy Food Supply. Mērķis – pretestība globālo korporāciju centieniem monopolizēt un kontrolēt starptautisko pārtikas produktu un sēklmateriālu tirgu, virzīties lielāka taisnīguma, brīvības un ilgstspējīgas attīstības virzienā.
Akcija ļoti labi sakrīt ar VAAD ierosināto administratīvo lietu pret sēklaudzētājiem un selekcionāriem no Neslinko.lv, cenšoties apturēt ES nereģistrētu šķirņu tirdzniecību. VAAD centieni, pat ja labi domāti, patiesībā darbojas lielā biznesa interesēs.
Tieši šodien izskatīs dārzniecības NESLINKO administratīvo pārkāpumu – Rīgā Lielvārdes ielā 36/38, Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30. Lai gan administratīvās tiesas sēdes parasti ir atklātas, šī ir pēdējā brīdī pasludināta par slēgtu. Birokrāti laikam nobijās
Sabiedriskās organizācijas apsūdz biotehnoloģijas industriju sagrozītu datu izplatīšanā.
Nozares apvienība “The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications” (ISAAA), ko var tulkot kā Starptautiskais lauksaimniecības biotehnoloģiju pārņemšanas dienests, gadskārtējā pārskatā ziņo, ka 2011. gadā ģenētiski modificētu augu platības ir palielinājušās par 12 miljoniem hektāru, tagad sasniedzot 160 miljonus hektāru. ISAAA finansē ģenētiski modificētu produktu ražotāji “Monsanto”, “Bayer CropScience”, “CropLife International” un citas firmas.
Pārskatā teikts: „Ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras audzē 16,7 miljoni lauksaimnieku, to skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis par 1,3 miljoniem jeb 8 %. No tiem vairāk nekā 90 % jeb 15 miljoni bija nabadzīgi mazie zemnieki attīstības valstīs. Septiņi miljoni Ķīnas mazo zemnieku un vēl septiņi miljoni Indijā ar ĢM kultūrām apsēja rekordlielu platību — 14,5 miljonus hektāru.”
Pārtikā izmantojamus ĢM augus, galvenokārt pret herbicīdiem noturīgas kukurūzas, sojas un eļļas rapšu šķirnes, audzē 29 valstīs. Vairāk nekā 40 % ĢM augu sējumu platības atrodas ASV. Citas lielas audzētājvalstis ir Brazīlija un Argentīna, bet Bt kokvilnu audzē galvenokārt Ķīnā un Indijā. ISAAA prognozē, ka 2012. gadā ĢMO audzēšanas apjomi attīstības valstīs pirmo reizi pārspēs pārsniegs audzēšanas apjomus rūpnieciski attīstītās valstīs.
Sabiedriskās organizācijas “Food and Water Europe” direktore Venona Hautere (Wenonah Hauter) apsūdzēja ISAAA statistikas datu uzpūšanā. Lai aprēķinātu sējumu kopējo platību, ISAAA apsēto platību sareizinot ar biotehnnoloģijas ceļā iegūto īpašību skaitu. Izmantojot šādu paņēmienu, pārskatā uzrādītā lauka platība trīskāršojas, ja tajā aug ģenētiski modificēti augi, kas ir, piemēram, izturīgi pret herbicīdiem, vīrusiem un izstrādā Bt toksīnu.
Hautere: „Mūsu analīze .. atklāj, ka ISAAA datus iegūst no neobjektīviem avotiem, pārspīlējot ģenētiski modificēto kultūru devumu lauksaimniekiem un ignorējot statistiskas datus, kas neatbilst tās viedoklim. ISAAA pētnieki ir personiski ieinteresēti biotehnoloģiju panākumos, un viņu statistikas datu pareizībai vienkārši nevar uzticēties.”
“Zemes draugu” Eiropas nodaļa un “Greenpeace” apgalvo, ka lauksaimniecības biotehnoloģijas nozare faktiski ir atmetusi cerības, ka tai izdosies pārliecināt Eiropu pieņemt tās radītos ģenētiski modificētos kultūraugus. Pret tiem ir nostājušies lauksaimnieki, politiķi un lielākā daļa patērētāju.
“Greenpeace” paziņojumā rakstīts: „Pagājušajā mēnesī pasaulē lielākais ķīmijas produktu ražotājs BASF atteicās no nodoma Eiropā izstrādāt un komercializēt ģenētiski modificētu pārtiku. Kopējā ĢM augu sējumu platība Eiropā pašreiz ir 0,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un vienīgi Spānijā 2011. gadā nenozīmīgi palielinājās sējumu platības.”
Kā saka Mūte Šimfa (Mute Schimpf) no “Zemes draugu” Eiropas nodaļas: „Iedzīvotāju pretestības dēļ ģenētiski modificētie kultūraugi zaudē pozīcijas Eiropas Savienībā, toties bioloģiskās saimniecības aizņem 3,7 % ES lauksaimniecības zemju.”
Avots: http://www.guardian.co.uk/environment/2012/feb/08/industry-claims-rise-gm-crops
Pārpublicēts no Tautasforums.lv
————————————-
2011. gada janvārī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas (skat. rakstu „Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust”). Tika vākti paraksti, diemžēl likumu apturēt neizdevās. Šajā laikā par to rakstīja vairākos žurnālos, to starp arī „Vides vēstīs”. Tagad ir pirmais precedents, kad šis likums vēršas pret mums. Pret Elgu Bražūni, Dārzkopības “Neslinko” vadītāju, izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību. Dārzkopības mājas lapā rakstīts: „Mūs tiesās par to, ka esam izveidojuši un uzturam Latvijā iecienītu dārzeņu kolekciju, ka esam no iznīcības paglābuši daudz vērtīgu šķirņu. Lielākais pārkāpums, ka dodam iespēju audzēt šos garšīgos un veselīgos dārzeņus visiem, kas to vēlas.”
Saņēmu šādu vēstuli:
* * *
“TĀ NOTIEK LATVIJĀ
Dārzniecība NESLINKO tapa pirms 33 gadiem un sākotnēji nodarbojās ar tomātu stādu audzēšanu. Vēlāk pievienojās citu dārzeņu stādi – saldā paprika, asie pipari, gurķi, ķirbji, kabači un citas kultūras. Kolekcija veidojās pakāpeniski no Latvijā izsenis audzētām šķirnēm, līdz – no tālām zemēm nākušām. Ir šķirnes, kuras pa Ziemeļledus okeānu no Aļaskas nokļuvušas Noriļskā, latviešiem atgriežoties no Gulaga, tika iedāvinātas kolekcijā, lai viņu sāpju ceļu līdzgaitnieces dzīvotu Latvijā. Ir Austrālijas latviešu iedāvinātās šķirnes. Daudzas šķirnes iedāvinājuši Sibīrijas tomātu šķirņu selekcionāri, lai viņu lolojumi sniedz labumu daudziem cilvēkiem Latvijā.
Paplašinoties kolekcijai un rīkojot tomātu izstādes, kuru apmeklētāju skaits ik gadu pārsniedz daudzus tūkstošus, arvien vairāk dārziņu īpašnieki izteica vēlēšanos garšīgos, veselīgos un dažādos tomātus audzēt savos dārzos. Tā iesākās sēklu apmaiņa starp dārzniecību un visiem, kuri vēlējās audzēt dažādas interesantas tomātu šķirnes. Cēsu selekcionārs Artūrs Silde, uzzinājis, kā tautā iemīļotas dārzeņu šķirnes, liedzot to apriti, tiek iznīcinātas Eiropā, 1997. gadā izveidoja dārzkopju entuziastu klubu TOMĀTS, lai tā ietvaros tiktu saglabāta šķirņu daudzveidība un iespēja tās audzēt visiem Latvijā.
2012. gada 28. janvārī kluba TOMĀTS noīrētās telpās rīkotajā pasākumā par šķirņu tomātu audzēšanu savā pieredzē dalījās dārzniecības NESLINKO vadītāja Elga Bražūne. Pasākumu apmeklēja vairāk par 150 dārzkopjiem. Tiem, kuri vēlējās, bija iespējams tomātu šķirnes no dārzniecības NESLINKO kolekcijas iemainīt pret dāvinājumu. Neaicināti uz pasākumu ieradās Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki, kuri iegādājās vienu šķirni, un tūdaļ pat to kvalificēja kā tirdzniecību un sastādīja pārbaudes aktu.
Vēlāk šie ierēdņi ieradās dzīves vietā pie Elgas Bražūnes un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, balstoties uz iepriekšējo pārbaudes aktu.
Administratīvā pārkāpuma protokola 8.punktā rakstīts: „Pārkāpts Sēklu un šķirņu aprites likuma13¹ panta (1)a prasības un 29.06.2010. MK noteikumu 102. punkta prasības un izdarīts LAPK 103-pieci panta otrās daļas paredzētais administratīvais pārkāpums”.
Akta 12. punktā rakstīts: „Lieta tiks izskatīta 2012. gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30”
* * *
Uz jautājumu, vai ir kādi nolikumi vai norādījumi, kas reglamentē tādu dārzeņu šķirņu kolekciju pastāvēšanu, ierēdņi izvairījās sniegt atbildi. Var pastāvēt tas, kas nav aizliegts. Pastāvēt pašizvēlētā veidā, ja nav reglamentējošu dokumentu.
Dārzniecības NESLINKO dārzeņu šķirņu kolekcija drīkst pastāvēt, tikai mums visiem jāpanāk pieeja šīs kolekcijas šķirnēm.
Ja kādam ir zināmi šādas kolekcijas pastāvēšanas aizliedzoši dokumenti, dariet tos zināmus visiem šajā portālā.
PIEBILDE no dārzniecības NESLINKO: „Dārzniecības nosaukums – NESLINKO – radās tad, kad Latvijai priekšā bija grūti gadi, cīnoties par neatkarības atjaunošanu. Kā aicinājums nepagurt – neslinko – strādā, un mēs sasniegsim tādu savu zemes attīstību kā Ulmaņa laikos. Tagad iznīcina Latviju, izdzenājot latviešus pa visu pasauli, arī mūs grib „sist krustā” pēc 33 gadu pastāvēšanas (zīmīgs vecums).”
Aicinu cilvēkus nebūt vienaldzīgiem. Šiem entuziastiem šobrīd nepieciešams labs, godprātīgs jurists. Zvanīt 22329399. Arī mēs visi pārējie varam viņus atbalstīt, ierodoties uz lietas izskatīšanu, parādot, ka mums nav vienaldzīga ierēdņu patvaļa, kā arī likumi, kas vērsti pret sabiedrības interesēm. Administratīvās lietas ir publiski pieejamas, tāpēc varam nākt droši, jo vairāk, jo labāk. Kopā mēs esam spēks!
P.S.
Arī mēs paši varam daudz ko darīt vietējo šķirņu saglabāšanā. Apzināsim savu, radu, draugu, kaimiņu un citu tuvinieku rīcībā esošās šķirnes, veidosim aprakstus, lai pēc tam mainītos un dalītos ar tām. Šeit manas kolekcijas apraksts.
Kultūraugu apstrāde ar ķimikālijām. Foto: TaminaMiller, Flickr
„Izskatās, ka cilvēki nav pat iedomājušies par glifosātu, jo reklāma apgalvo, ka tas taču ir drošs produkts. Kāpēc gan mēs to vispār pētām?” (Dr. Dons Hjūbers [Don Huber])
Herbicīdu glifosātu sāka izmantot aptuveni pirms četrdesmit gadiem, un joprojām tiek meklēta ātra, precīza, droša un pareiza metode tā atlieku daudzuma noteikšanai. Līdz šim glifosāta saturu grūti izmērīt pat ūdenī.
Glifosāts ir herbicīda raundapa aktīvā sastāvdaļa, un to plaši izmanto, audzējot soju, kukurūzu un daudzas citas pret raundapu noturīgas ģenētiski modificētas kultūras.
Šī herbicīda noteikšana ir sarežģīta, jo to ir grūti nodalīt no citām vielām: glifosātu veido nelielas, ūdenī ļoti viegli šķīstošas molekulas, kas var reaģēt gan kā skābe, gan kā bāze (šīs īpašības bieži izmanto, lai identificētu ķīmiskās vielas) un viegli pieķeras noteiktām vielām, piemēram, metālu joniem un augsnes daļiņām.
Ieviešot tirgū pret herbicīdiem noturīgus ģenētiski modificētus kultūraugus, izlietotā glifosāta daudzums strauji palielinājās, jo parādījās pret herbicīdiem noturīgas nezāles. Vai kāds ir noteicis, cik daudz šī herbicīda ir nokļuvis vidē?
Paraudzīsimies uz glifosāta aprites ciklu.
Lauksaimnieki, dārzkopji, mežkopji, ceļu un dzelzceļu aprūpētāji regulāri izmanto glifosātu. To izsmidzina uz augiem, bet pārpalikums nonāk augsnē un ūdeņos.
Uzskata, ka pēc tam augsnē mikroorganismi sadala glifosāta atliekas, bet ūdeņi tās vienkārši aizskalo prom. Pavisam niecīgu uzmanību pievērš augos nonākušajiem herbicīdiem. Tiek pieņemts, ka tas pats notiek ar glifosāta galveno atvasinājumu AMFS (aminometil fosforskābi). Vai tiešām glifosāts un AMFS pazūd tik viegli?
Ir zinātniski pārbaudīts, ka puse no augsnē nonākušā glifosāta var tur atrasties arī pēc pieciem mēnešiem. Par šādu noturību nevajadzētu brīnīties, jo šī viela spēj spēcīgi piesaistīties augsnes daļiņām. Nav taisnība, ka tā sadalās mikroorganismu ietekmē. Ir tikai daži organismi, kas spēj tieši izmantot glifosātu kā barības vielu. Vairumā gadījumu glifosāta sadalīšanās ir tikai blakusparādība, kad uz to iedarbojas mikroorganismu vidē izdalīti enzīmi.
Arī augos nonākušais glifosāts pavisam noteikti neizzūd tāpat vien: nevienam augam, pat ne ģenētiski modificētam, nav nekādu īpašu sadalīšanas spēju, ja nerunā par ķīmisko vielu novirzīšanu uz sakņu un virszemes daļu augšanas konusiem, kur tās uzkrājas. Daudzgadīgie augi glifosātu uzkrāj gadu no gada. Auga virszemes daļās esošais glifosāts nokļūst pārtikā un lopbarībā un var nokļūt vēl nez kur. Auga saknēs esošais glifosāts nonāk augsnē.
Vēja erozija izraisa brīvā, augsnes daļiņām piesaistītā glifosāta nokļūšanu atmosfērā. Tajos ASV štatos, kuros audzē ģenētiski modificētus graudaugus, erozijas un izsmidzināšanas dēļ gaisā un lietus ūdenī nonāk ievērojams daudzums glifosāta.
Glifosāts, kuru aizskalo virszemes ūdeņi, ar laiku sadalās. Taču pirms tam tas ceļo kopā ar ūdeni. ASV Vidējo Rietumu štatos, kur audzē ģenētiski modificētus graudaugus, 98 % virszemes ūdeņu paraugu konstatēja glifosātu vai AMFS. Kādā Francijas vīnogu audzēšanas reģionā glifosātu neatrada tikai vienā no vairāk kā 300 virszemes ūdens paraugiem. Intensīvas lauksaimniecības reģionos Spānijā atklāja, ka gruntsūdens ir piesārņots ar glifosātu, dažviet pārsniedzot ES noteiktos limitus dzeramajam ūdenim. Lai attīrītu ūdenstilpnes no zālēm, vietumis glifosātu smidzina tieši ūdenī.
Arvien vairāk klīnisko pētījumu uzrāda paaugstinātu ģenētisko pataloģiju, audzēju, neauglības un daudzu hronisku saslimšanu skaitu lauku reģionos, kur glifosātu izsmidzina bezatbildīgi, un visvairāk cieš tieši bērni. Pretstatā tiešajai izsmidzināšanai, glifosāta un AMFS daudzumi, ko uzņem ar pārtiku, lopbarību, gaisu vai gruntsūdeni, ir ļoti mazi. Tomēr vācu augstskolās veiktie pētījumi ir atklājuši nozīmīgu glifosāta koncentrāciju pilsētnieku urīna paraugos. Analīzes atklāja, ka glifosāta koncentrācija urīnā 5 līdz 20 reizes pārsniedz dzeramajā ūdenī pieļaujamo koncentrāciju. Glifosāta aprites cikls, kas sācies laukā, beidzas mūsu ķermenī.
Problēmas rada nezināmie faktori:
Ne jau baumas par lauksaimniecības ķīmijas kaitīgumu ir izraisījušas šīs bažas. Glifosāts cieši saistās ar metālu joniem, kas ir pamats daudziem svarīgiem enzīmu kontrolētiem bioķīmiskajiem procesiem cilvēka ķermenī. Cik mazs glifosāta daudzums svarīgākajos audos spēj novājināt veselību un padarīt cilvēku uzņēmīgu pret slimībām? Lūk, tas ir nopietns jautājums.
Pēdējā laikā kļūst skaidrs, ka glifosāta tiešā vai netiešā ietekme uz mikrofloru vidē vai organismos (ieskaitot mūs pašus) ne tuvu nav nekaitīga. Glifosāts selektīvi iznīcina “labos mikrobus” un ļauj plaukt un zelt patogēnajiem mikroorganismiem, kuru darbību parasti ierobežo noderīgie mikrobi. Aizvien izplatītākā mājlopu neauglība pēdējo desmit gadu laikā tagad tiek skaidrota ar jaunu ļaundabīgu aģentu, kam, šķiet, ir kāds sakars ar glifosāta lietošanu. Mājlopi, ko baro ar ģenētiski modificētu lopbarību (kurā ir arī glifosāta atliekas), tik ļoti cieš no pāragras novecošanas, ka it kā pirmšķirīgu divarpus gadus veca dzīvnieka kautķermeni var izbrāķēt kā desmitgadīgu.
Mūsu radītajā pasaulē ar pārbaudītām analīžu metodēm (kas, visticamāk, jau ir novecojušas) apstiprinātā ģenētiski modificētās lopbarības uzturvērtība ir lieliska; ar ģenētiski modificētu lopbarību barotie mājdzīvnieki aug, kā pienākas; taču dzīvnieku veselību slikti ietekmē kaut kas pavisam cits un ļoti kaitīgs.
GM-free Scotland komentārs
Dr. Dons Hjūbers ir augu un augsnes slimību speciālists un ASV Lauksaimniecības departamenta padomnieks. Viņš mēģina panākt, lai Amerikas pārtikas un lauksaimniecības uzraudzības iestādes ieklausītos zinātnieku brīdinājumos par glifosātu. Lai arī ne tuvu nebūdams lauksaimniecības ķīmijas noliedzējs, viņš par šo herbicīdu izsakās kā par „cilvēces vēsturē visļaunprātīgāk izmantoto ķimikāliju”.
Hjūbers ir vērsies ar brīdinājumu pie ASV, Lielbritānijas* un citām ES valstu valdībām. Pieprasiet saviem deputātiem, lai šis brīdinājums tiktu uzklausīts, lai ģenētiski modificētā lopbarība vairs nebūtu mūsu barības ķēdes sastāvdaļa, lai ģenētiski modificēta pārtika nenokļūtu pārdošanā. Arī pēc tam, kad šo herbicīdu izslēgs no pārtikas aprites, valdībai jāseko līdzi tam, cik daudz glifosāta no vides nokļūst cilvēku, īpaši bērnu, organismā.
*2011. gada 1. novembrī Dr. Dons Hjūbers uzstājās ar runu publiskajā sanāksmē, ko organizēja Agroekoloģijas visu partiju parlamentārā grupa un vadīja Maras grāfiene Mārgareta.
Izmantotie avoti:
—————————————–
Tulkots no GM-free Scotland: Where does all the glyphosate go?