“Sēsim nākotni!”

Seminārs par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Latvijā

2011. g. 24. maijā, 10.30-15.00
Silavā, Rīgas ielā 111, Salaspilī


Kam pieder sēklas?

Paaudžu paaudzēm zemnieki ir bijuši sēklu glabātāji un selekcionāri, kuri sēklu ģenētisko daudzveidību uzturēja savstarpēji apmainoties ar sēklām un saglabājot labāko augu sēklas nākamā gada sējai. Sēklu daudzveidība nodrošināja kultūraugu pielāgošanos vietējiem klimatiskiem un augsnes apstākļiem, kā arī nodrošināja daudzveidību pārtikā un uzturvielās, pat reizēs, kad kādai šķirnei piemetās nelaime.

20. g.s selekcija kļuva specializēta zinātniska joma, kura pievērsās stabilu šķirņu izveidei, kas Eiropā ir lielā mērā aizstājusi tautas selekciju. Kopš otrā pasaules kara komercfirmas Eiropā un pasaulē ir ir uzņēmušās aizvien lielāku lomu sēklu saimniecībā. Šodien pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67% no pasaules sēklām (ETC Grupa 2008).

Kas ir ģenētiskā erozija?

Diemžēl līdz ar panākumiem zinātnē un lauksaimniecības modernizāciju ir notikusi liela mēroga ģenētiskā erozija, t.i. ir izzudušas simtām veco un vietējo šķirņu. 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Direktora vietnieks atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%. Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas vecās šķirnes un landrases, kuras iegūtas tautas selekcijas ceļā. Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik lielapaļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekonomiskā gan ekoloģiskā ziņā.

Kā sēklu daudzveidību ietekmē likumdošana?

Eiropas sēklu likumdošana paredz šķirņu reģistrāciju Kopējā katalogā un sēklu sertifikāciju, un starptautiskā UPOV konvencija aizsargā selekcionāru tiesības, taču šie likumi reizēm arī ierobežo zemnieku tiesības pavairot un selekcionēt sēklas. Taču kopš 2008. gada pastāv arī atkāpes sēklu tirdzniecības likumiem šķirnēm, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija.

FAO Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai stājies spēkā 2004. gadā. Tas atzīst zemnieku ieguldījumu lauksaimnieciskās daudzveidības uzturēšanā un nosaka zemnieku tiesības saglabāt, selekcionēt un savstarpēji apmainīties ar sēklām. Taču līdz šim dalībvalstis ir veltījušas ļoti maz līdzekļu līguma ieviešanai. Turklāt lielā daļā valstu līdzekļu ir veltīti pārsvarā tā saucamajai ex situ ģenētisko resursu saglabāšanā gēnu bankās, nevis in situ saglabāšanai zemnieku saimniecībās.

Kas notiek Eiropā?

Eiropā aktīvi darbojas Zemnieku sēklu tīkli vairākās valstīs, kuri kopš 2004. gada cenšas panākt izmaiņas Eiropas likumdošanā, lai veicinātu lauksaimnieciskās daudzveidības saglabāšanu un zemnieku tiesību ievērošanu. Šī gada februārī Segedas pilsētā Ungārijā šīs organizācijas sanāca kopā Eiropas 6. agro-biodaudzveidības saietā, kā arī piedalījās sarunās Bali šī gada martā par Starptautiskā līguma par augu ģenētisko resursu saglabāšanu tālāku ieviešanu. Kustība veicina zemnieku sēklu glabāšanu, selekciju un brīvu apmaiņu.

Kāpēc glabāt un izmainīties ar sēklām?

veicina daudzveidību

palīdz attīstīt vietējās šķirnes

sniedz dabīgu aizsardzību pret slimību/kaitēkļu izplatīšanos un klimata pārmaiņām

paplašina zemnieku un patērētāju izvēles iespējas

dāvā neatkarību no sēklu monopola

stiprina zemnieku savstarpējos sociālos tīklus

piedāvā gultni ekonomiskām inovācijām

Kas notiek Latvijā?

Par Latvijas augu ģenētiskiem resursiem (ĢR) tiek atzītas Latvijā izveidotas jaunās un vecās šķirnes, kā arī lauksaimniecības šķirņu savvaļu radinieki. Latvijas augu ģenētiskie resursi tiek saglabāti kā sēklu bankā, tā arī lauku kolekcijās dažādos lauksaimniecības institūtos. Sēklu bankā atrodas apm. 2000 dažādi paraugi, un, kopā ar lauku kolekcijām, Latvijas augu ĢR ir pārstāvēti ar vairāk kā 3000 paraugiem.

Daudzi zemnieki un mazdārznieki Latvijā nodarbojas ar sēklu saimniecību amatiera līmenī, bet tas netiek atzīts kā vērtība. Izzūd senču lolotie augu un dzīvnieku veidi. Piemēram, ģimenes sīpoli, ķiploki, senas ābeļu šķirnes, mājputnu un mājlopu šķirnes. Saraksts ir garš un mēs (sabiedrība) nezinām, kas vērtīgs vēl kaut kur atrodas.

Ko darīsim mēs?

Aicinām audzētājus, zinātniekus, mazdārzniekus un gardēžus uz semināru “Sēsim nākotni!” Salaspilī, 24. maijā. Latvijas pārstāvji stāstīs par 6. Eiropas agro-biodaudzveidības saietā iegūto pieredzi, un Latvijas selekcijas stacijas un zemnieki dalīsies pieredzē un pārrunās sadarbības iespējas vietējo šķirņu saglabāšanā un daudzveidības veicināšanā.

Seminārā piedalīsies pārstāvji no: Vides un veselības saimes, Ekovirtuves, Zemes draugiem, Zaļās brīvības, Latvijas ģenētisko resursu centra, Centrālās Eiropas universitates, SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centra (Pūre), Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta (Priekuļi), Latvijas Valsts Augļkopības institūta (LVAI – Dobele), Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta (Stende), Zemkopības zinātniskā institūta (ZZI – Skrīveri), un cerams, arī Jūs!

Semināra mērķi:

mudināt zemniekus un mazdārzniekus apzināt aizmirstās vietējās šķirnes un stādīt plašāku šķirņu klāstu;

veicināt sadarbību zemnieku un zinātnieku starpā Latvijas ģenētisko resursu saglabāšana;

popularizēt ēdienu gatavošanu no mazāk pazīstamām šķirnēm.

Atsauces un citi informācijas avoti:

FAO, 1997. State of the World’s Plant Genetic Resources for Food and Agriculture. Pieejams: http://apps3.fao.org/wiews/docs/SWRFULL2.PDF

FAO. 2008. Biodiversity to curb world’s food insecurity. Pieejams: http://www.fao.org/newsroom/en/news/2008/1000841/index.html

FAO. 2010. The Second Report on The State of The World’s Plant Genetic Resources for Food And Agriculture. Pieejams: http://www.fao.org/docrep/013/i1500e/i1500e00.htm

ETC Group. 2008. “Who Owns Nature?” Pieejams: http://www.etcgroup.org/upload/publication/707/01/etc_won_report_final_color.pdf

Eiropas sēklu politikas kampaņa: http://www.seed-sovereignty.org/EN/

6. Eiropas Agro-biodaudzveidības saiets Segedā, Ungārijā:http://www.liberate-diversity-hungary2011.org/

************************************************************************************************

Lūdzu pieteikties uz semināru, reģistrējoties interneta mājas lapā līdz 20. maijam: http://ej.uz/g5qt

Tuvāka informācija pa tālruni: 29259422

**Lūdzu ņemiet līdzi savas sen lolotās sēklas vai augu sķirnes sēklu apmaiņai!**

Programma

10.30 – 11.00 Ierašanās un reģistrācija

11.00 – 11.15 Ievads

Kas ir agro-biodaudzveidība/ģenētiskā erozija? Kādēļ par tām būtu jādomā?

Pieredze pasaulē un Eiropā – likumdošana, zemnieku projekti un prakses – Eiropas sēklu tīkls

Dr. Guntra Aistara, Centrālā Eiropas universitāte (Budapešta, Ungārija)

11.15 – 12.30Panelis: Dalīšanās pieredzē no 6. Eiropas Agrobiodaudzveidības saieta Segedā, Ungārijā

Dr. Dainis Ruņģis, Silava

Dr. Guntra Aistara, Centrālā Eiropas universitāte

Jānis Vaivars, Vides veselības saime, Z/S Ragāres

Sandra Stabinge, Ekovirtuve

Ance Gobiņa, Zemes draugi

12.30 – 12.45 Kafijas pauze

12.45 – 14.00 Panelis: Latvijas zemnieku un zinātnieku sadarbības iespējas

SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs (Pūre),

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts (Priekuļi),

Latvijas Valsts Augļkopības institūts (LVAI – Dobele),

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts (Stende),

Zemkopības zinātniskā institūts (ZZI – Skrīveri)

Diskusiju vada Dr. Dainis Ruņģis, Silava

14.00 – 15.00 Sēklu apmaiņa

**Lūdzu, ņemiet līdzi savas sen lolotās sēklas vai augu sķirnes sēklu apmaiņai!**

Lūdzu, piesakieties uz semināru, reģistrējoties interneta mājas lapā līdz 20. maijam: http://ej.uz/g5qt

Seminārs bez maksas.

Tuvāka informācija pa tālruni: 29259422

Sēsim nākotni!

Seminārs par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā

Vizītkaršu plakāta shēma

Mēs aicinām semināra dalībniekus izveidot plakātu kā vizītkarti.

Šie plakāti palīdzēs vienam ar otru iepazīties, uzzināt ko kurš dara vai vēlas darīt.

Mēs varam palīdzēt izveidot šādus plakātus – atsūtiet lakonisku tekstu un attēlus, mēs saliksim plakātā. Ja variet plakātu izgatavot un izdrukāt paši, dodiet ziņu, lai ieplānojam tam vietu semināra telpās.

Ierosinām pieturēties pie šādas shēmas:

1. Nosaukums

2. Kas ir Jūsu pamatnodarbošanās, ko Jūs vai Jūsu organizācija dara šķirņu saglabāšanas jomā. (Nekas, ja pagaidām vēl neko)

3. Ko Jūs varat un vēlaties darīt turpmāk – šovasar un nākošos 5 gadus.

4. Ko Jūs meklējat, kas vajadzīgs no citiem – kā sludinājums.

Piemēram, selekcijas stacija varētu meklēt audzētājus dažādos Latvijas novados, kuri grib audzēt un salīdzināt kādu dārzeņu šķirni.

Audzētājs varētu meklēt kādu aukstajām Vidzemes ziemām piemērotu ķiršu šķirni.

5. Kontaktinformācija

Vārds, uzvārds

Telefons

Epasts,

Web lapa, ja ir

Attēli .jpg formātā

Info sūtiet uz šo adresi: sandra@ekovirtuve.lv

Līdz 2011. gada 11. maijam.

Telefons jautājumiem: 29259942

 Leave a Reply

You may use these HTML tags and attributes: <a href="" title=""> <abbr title=""> <acronym title=""> <b> <blockquote cite=""> <cite> <code> <del datetime=""> <em> <i> <q cite=""> <s> <strike> <strong>

(required)

(required)

   
© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha