admin

 

Tuvākā laikā Eiropas Parlamentā gaidāms balsojums par ASV korporāciju iniciētā tirdzniecības līguma TTIPTransatlantic Trade and Investment Partnership, noslēgšanu. Ja līgums stāsies spēkā patlaban paredzētā izskatā, Eiropa var zaudēt ne vien savas ĢMO-brīvās zonas, bet arī ĢMO ražojumu marķēšanu. Lai neatkarīgas Eiropas valstis vairs nestātos ceļā lielo korporāciju varas akumulācijai, līgumā paredzēts izveidot privātas (“neatkarīgas”) tiesas, kuras nebūtu pakļautas demokrātisko valstu likumiem, bet varētu pār tiem noteikt. Šis process nosaukts par “reglamentu starptautisko investīciju aizsardzībai” jeb ISDS, Investor-state dispute settlement, un daudzviet Eiropā jau izsaucis asus protestus.

Šeit iespēja parakstīt petīciju Eiropas Parlamenta deputātiem:
www.no2isds.eu

Un – tiem, kas vēl nezina – šeit vispārīga informācija par TTIP:
www.stop-ttip.org

 
Bacillus thuringuensis veidotie olbaltumu mikrokristāli

Bacillus thuringuensis veidotie toksīna mikrokristāli (Cry kristāli), elektronu mikroskopa fotogrāfija. Kristāli bojā kukaiņu zarnu traktu, izraisot nāvi. (Foto no http://www.lifesciencesfoundation.org)

Nesenā pētījumā, ko vadījuši Kānas (Francijā) Universitātes zinātnieki, secināts, ka cilvēku šūnām var kaitēt Bacillus thuringiensis (Bt) toksīni, kuri iebūvēti ģenētiski modificētos augos aizsardzībai pret kaitēkļiem. Eksperimentāli konstatēts, ka, piemēram, ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes MON810 veidotie toksīni var būtiski ietekmēt cilvēka šūnu dzīvotspēju. Lai arī eksperimenti veikti, pielietojot salīdzinoši lielas toksīnu devas, tomēr rezultāti rada pamatu bažām. Saskaņā ar ģenētiski modificētu kukurūzas šķirņu ražotājkompāniju sniegto informāciju (piem., Monsanto), Bt toksīni ir kaitīgi tikai kukaiņiem un nekādā veidā neietekmē zīdītājus un cilvēku. Pirmo reizi konstatēts eksperimentāli, ka Bt toksīni cilvēka šūnas tomēr ietekmē.  Šāda tipa eksperimenti riska novērtējumos  ne Eiropā, ne citās valstīs nav obligāti.

Vēl viens pētījumu novērojums attiecas uz herbicīdu, ko pazīst ar tirdzniecības nosaukumu Raundaps. To lielos apjomos izmanto ģenētiski modificētas sojas audzēšanā, tāpēc nenoārdīti atlikumi atrodami pārtikā un lopbarībā. Saskaņā ar jauno publikāciju, cilvēka šūnām var kaitēt pat ļoti mazas Raundapa (glifosātu saturoši preparāti) devas. Tas sasaucas ar citiem pētījumiem par glifosāta preparātiem, kuros konstatēti iepriekš neparedzēti veselības riski.

Žila-Erika Seralīni (Gilles-Eric Séralini) vārdiem, kurš pārraudzīja minētos pētījumus Kānas universitātē, “Mēs paši bijām ļoti pārsteigti par rezultātiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka Bt olbaltumvielas cilvēka šūnām ir gandrīz nekaitīgas. Tagad jāveic turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kā tieši Bt toksīni ietekmē šūnas,  vai kombinācijās ar citām vielām pārtikā un lopbarībā, ietekme pastiprinās vai pavājinās. Eksperimentu secinājums ir tāds, ka Bt toksīnu un Raundapa riski ir novērtēti pārāk zemu.”

Daudzos ģenētiski modificētos augos ir iestrādāta izturība pret herbicīdiem un spēja veidot Bt toksīnus. Pēdējie dabā sastopami augsnē dzīvojošās baktērijās. Augos iebūvē pārveidotu toksīna gēnu, tāpēc toksīna uzbūve ir atšķirīga un mainās tā iedarbība. Toksīna daudzums augos ir ļoti dažāds. Daudzi ģenētiski modificēti augi satur vairākus Bt toksīna variantus. Piemēram, SmartStax satur sešus, līdz ar to kopējais Bt olbaltumvielu skaits ir palielināts, iestrādāta arī izturība pret herbicīdiem. Līdz šim nebija veikti nekādi pētījumi par toksīnu un audzēšanā pielietoto herbicīdu atlieku kombinēto ietekmi vai to kaitējumu cilvēka veselībai, jo pieņēma, ka kaitējums ir maz ticams. Pētījumā pierādījies, ka kombinētā ietekme tomēr pastāv. Konkrēti šajā eksperimentā, izmainītais Bt toksīns samazināja Raundapa kaitīgumu. Nepieciešami turpmāki eksperimenti, lai novērtētu citus iespējamos kopējās ietekmes efektus.

Kristofs Tens no Testbiotech: “Rezultāti ir diezgan satraucoši. Stingri jāievēro prasības ģenētiski modificētu augu un pesticīdu riska novērtēšanai. Mūsu viedoklis saskaņā ar šo pētījumu rezultātiem ir tāds, ka šo augu komercializācija ir pretrunā ar ES noteikumiem.” Testbiotech rūpīgi seko  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veiktajiem drošības novērtējumiem un ir daudzas reizes norādījuši uz to nepilnībām. Pētījumu atbalstīja GEKKO fonds (Vācija). Eksperimentu plānošanā un rezultātu apspriešanā iesaistījās CRIIGEN asociācija (Francija) un Testbiotech (Vācija). Rezultātus publicēja pēc citu pētnieku veiktas profesionālapskates (peer review).

Avots: Frédérique Baudouin, CRIIGEN, 26 January 2012, Press Release: Genetically engineered maize: New indication of health risks

 
Matsujuki Ikedas "ekskrementu gaļa"

Matsujuki Ikedas "ekskrementu gaļa"

Japāņu zinātnieks Matsujuki Ikeda (Mitsuyuki Ikeda) ir izpētījis, kā kanalizācijas dūņas pārvērst ēdamā masā, pievienojot  nedaudz sojas un garšvielu. Kanalizācijas dūņas ir notekūdeņu nešķīstošā frakcija, kas veidojas tajā skaitā no cilvēku ekskrementiem. Izrādās, šīs dūņas satur diezgan daudz olbaltumvielu un nedaudz tauku. Ar biotehnoloģisku triku palīdzību ir iespējams tās atdalīt no dūņām un padarīt nosacīti ēdamas. Pats Ikeda atzīst, ka pagaidām šis produkts ir apmēram 10-20 reizes dārgāks par normālu gaļu, jo izmaksās ietvertas pētniecības izmaksas.

Ievērojot, ka šis izstrādājums satur apmēram 63% olbaltumvielu un tikai 3% tauku, kā arī to, ka tā pagatavošanā nav nogalināti dzīvnieki, produkts pēc būtības esot mazkaloriju, veģetāriešiem piemērots uzturlīdzeklis.

Avots: http://inhabitat.com/poop-burger-japanese-researcher-creates-artificial-meat-from-human-feces/

Komentārs. Zinātnes un tehnoloģijas attīstība ir sniegusi kārtējo tehnoloģiju dabisku procesu aizstāšanai ar cilvēka izdomājumiem. Lai arī jāatzīst, ka šādā veidā varētu vismaz daļēji atrisināt notekūdeņu problēmas, tomēr vai ir jēga to darīt uz cilvēka veselības rēķina? Protams, cilvēki neko šādu vēl ilgi neēdīs, ja vien nebūs drausmīgā badā, taču dažādu automatizētu fermu īpašnieki droši vien mēģinās no ekskrementiem iegūto proteīnu masu iestrādāt lopbarībā, ja tā būs pietiekoši lēta.

“Ekskrementu gaļas” bīstamība veselībai ir dažādu piesārņojošu vielu iespējamā klātbūtne. Zināms, ka notekūdeņos nokļūst dažādu mazgāšanas līdzekļu, parfimērijas un farmācijas produktu pārpalikumi, nemaz nerunājot par gadījumiem, kad kāds neapzinīgs cilvēks izgāž podā vecu motoreļļu, vecus fotoreaktīvus vai skābes akumulatoru saturu. Ja no šāda maisījuma atdala olbaltumvielas, tās pavisam noteikti satur smagos metālus un citas cilvēka veselībai kaitīgas vielas. Atbildi uz  jautājumu nekur nevarēja redzēt.

 

Londona, 20.maijs, LETA. Jauns satraucošs kanādiešu zinātnieku pētījums (kopsavilkums pieejams no GMFreeze) liecina, ka kaitīgie toksīni, kas iestrādāti ģenētiski modificētajās lauksaimniecības kultūrās, lai pasargātu tās no kaitēkļiem, var nonākt topošo māmiņu un vēl nedzimušu bērnu asinsritē, lai gan ĢMO ražotāji apgalvo, ka tie sadalās zarnu traktā un nenodara kaitējumu organismam, vēsta izdevums “Daily mail”.

Šajā pētījumā, ko veikuši neatkarīgi mediķi Kanādas Kvebekas provinces Šērbrukas universitātes slimnīcu centra Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļā, minēto ķīmisko vielu pēdas atrastas 93% asins paraugu, kas ņemti no grūtniecēm un 80% – no viņu gaidāmo bērniņu nabassaites. Domājams, ka toksīni uzņemti ar pārtiku – gaļu, pienu vai olām, kas iegūtas no lopiem un mājputniem, kuri baroti ar ģenētiski modificētu lopbarību.

Nav izpētīts, kādu kaitējumu var nodarīt šo vielu klātbūtne, bet pastāv bažas, ka tā varētu izraisīt alerģijas, spontānos abortus vai pat ļaundabīgos audzējus (Viens no pētījumiem pieejams Genetically modified crops safety assessments: present limits and possible improvements).

Ar šos toksīnus saturošo ģenētiski modificēto kukurūzu apsētas milzīgas platības Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, un tā lielos daudzumos tiek izbarota lopiem visā pasaulē.

ĢMO ražotāji vienmēr apgalvojuši, ka šīs vielas lopu vai cilvēku zarnās pilnībā sadalās un tiek izvadītas no organisma. Pārtikas drošības iestādes Lielbritānijā un Eiropā akceptējušas šos apgalvojumus, balstoties uz pieņēmumu, ka ģenētiski modificētie organismi būtiski neatšķiras no parastā ceļā audzētajām lauksaimniecības kultūrām.

Jāpiebilst, ka lielāko daļu pasaulē veikto pētījumu, ar kuriem tiek pamatots ĢMO nekaitīgums, veic vai finansē paši ražotāji.

Taču jaunais neatkarīgais pētījums licis apšaubīt šos apgalvojumus un jau izraisījis aicinājumus aizliegt ĢMO importu un pilnībā pārskatīt drošības režīmu gan pašām ģenētiski pārveidotajām lauksaimniecības kultūrām, gan no tām iegūtajai pārtikai.

Kanādiešu zinātnieki ņēmuši asins paraugus 30 topošajām māmiņām un vēl 39 sievietēm, kas tai brīdī negaidīja bērnu. Viņi veikuši analīzes, lai noteiktu, vai viņu asinīs nav atrodamas ĢMO kultūru sējumu apstrādē izmantoto pesticīdu paliekas un arī tā dēvētie Bt toksīni, kas ar gēnu tehnoloģijām iestrādāti kukurūzā un dažās citās kultūrās.

Šo toksīnu pēdas atklātas 93% pārbaudīto grūtnieču, kā arī 80% viņu gaidāmo bērniņu nabassaišu.

Otrajā grupā toksīnu pēdas asinīs atrastas 69% pārbaudīto sieviešu.

Kā mediķi pastāstījuši zinātniskajam žurnālam “Reproductive Toxicology”, tas ir pirmais šāda veida pētījums, kas nepārprotami uzrāda Bt toksīnu klātbūtni, ļaujot spriest, ka tie caur placentu var nonākt auglī.

Viņi aicinājuši veikt tālākus pētījumus šai jomā.

Kā norādījis britu patērētāju un vides aizsardzības organizāciju apvienības “GM Freeze” direktors Pīts Rilijs, šis pētījums ir pārsteidzošs un nozīmīgs.

Viņš aicinājis pārtikas drošības uzraudzības iestādes nekavējoties pārvērtēt savu nostāju šajā jautājumā un uzsvēris, ka Eiropas Savienībai būtu jāizmanto drošības klauzulas, lai nedotu atļauju audzēt vai importēt pārtikas un lopbarības vajadzībām nevienu jaunu Bt toksīnus saturošu ĢM kultūru, kamēr nav pilnībā izpētīta šo vielu ietekme uz cilvēku veselību.

Tikmēr ĢMO industriju pārstāvošās Lielbritānijas Lauksaimniecības biotehnoloģiju padomes direktors Džūljens Litls apšaubījis kanādiešu veiktā pētījuma vērtību un rezultātu ticamību. Pēc viņa teiktā, minētie toksīni tiek izmantoti arī citās lauksaimniecības sistēmās un dārzkopībā, “nekaitējot cilvēku veselībai”.

“Biotehnoloģiju kultūrām, pirms tās sāk izmantot, tiek veiktas stingras drošības pārbaudes. Pēdējo 15 gadu laikā visā pasaulē notiesāti vairāk nekā divi triljoni maltīšu, kuru gatavošanā izmantotas ģenētiski modificētas sastāvdaļas, neradot nevienu būtisku veselības problēmu,” viņš paziņojis.

Komentārs. Pēdējās divas rindkopas ir tipiska industrijas reakcija uz kritiku: vispārējs rezultātu ticamības noliegums, neprecizējot iemeslus. Apgalvojums par “maltītēm, kuras nav radījušas nevienu būtisku veselības problēmu”, juridiski nav ne pierādāms, ne apgāžams. Vienlaikus, Džūljens Litls apgalvojumā ietvēris atkāpšanās ceļu vārda “būtisks” formā – diskutēt par tā nozīmi var ilgi un dikti, bez īpašiem rezultātiem :).

Jautājumos, kad ir runa par neatgriezenisku bojājumu draudiem cilvēku veselībai un dzīvībai, kurus var izraisīt dažādi jaunievedumi, labāk ir ievērot piesardzības principu un atturēties no jaunieveduma ieviešanas, pirms neatkarīgi pierādīts tā nekaitīgums un noderīgums, it sevišķi, ja ir runa par sarežģītām sistēmām ar grūti paredzamām reakcijām (un bioloģiskās sistēmas ir vissarežģītākās no mums zināmajām). Ģenētiski modificētu organismu gadījumā, ir salīdzinoši maz neatkarīgu pētījumu, kurus nefinansē paši ĢMO ražotāji. Salīdzinoši nedaudzie esošie tomēr rada pamatotas aizdomas par ĢMO negatīvo ietekmi uz patērētāju veselību.

ĢMO lietošanas riski ir saistīti ne tikai ar pašiem ģenētiski modificētiem organismiem kā tādiem, bet arī ar citām bioloģiski aktīvām ķīmiskām vielām, kuras pielieto audzēšanas procesā. Tipiski, tie ir herbicīdi uz glifosāta bāzes, jo liela daļa ĢMO kultūraugu veidoti ar palielinātu izturību pret glifosātu. Pēdējais ir ne tikai augiem, bet arī dzīvniekiem kaitīga (kaut arī mazāk) viela, kuras ietekme joprojām tiek pētīta (Benachour N and Séralini G-E, 2009. Glyphosate Formulations Induce Apoptosis and Necrosis in Human Umbilical, Embryonic, and Placental Cells, Chemical Research in Toxicology Vol22
No1 pp 97-105).

 

Daļējs pārstāstījums no oriģināla angļu valodā, kas publicēts gmwatch.eu: Monsanto admits non-GM is faster and cheaper

Monsanto viceprezidents Starks atzīst, ka ar jaunāko selekcijas metožu palīdzību, bez ģenētiskās modifikācijas, jaunas šķirnes iespējams izveidot 5-8 gadu laikā. Vienas ģenētiski modificētas šķirnes izveidei jāiztērē vidēji 10 gadi un 100 miljoni dolāru. Tādējādi, tradicionālā selekcija ir ekonomiski izdevīgāka, un Monsanto savu jauno šķirņu izveidei vairs nepielietos tiešas ģenētiskās manipulācijas metodes. Šo lēmumu būtiski ietekmējis arī tautas viedoklis.

Negaidīta atzīšanās no agrobiznesa milža Monsanto, kas iztērējis milzīgus līdzekļus ģenētiski modificētu šķirņu mārketinga kampaņā un iesaistīts neskaitāmos tiesas procesos savu patentu aizsardzībai. Jau ilgāku laiku ir zināms, ka ar ģenētiskās manipulācijas metodēm nevar panākt labākus rezultātus kā ar tradicionālās selekcijas palīdzību. Daudzi sasniegumi, kas masu informācijas līdzekļos pierakstīti ĢMO šķirnēm, patiesībā ir tradicionālās selekcijas metožu rezultāts.

Acīmredzot, realitāte dara savu – ja jau ĢMO nav panaceja, tad jāmaina biznesa stratēģija un jāmeklē citi veidi, kā pelnīt naudu. ĢMO vai nē – tas ir biznesa stratēģijas un taktikas lēmums, “just business”. Šajā gadījumā, liela ietekme izrādījās pircējiem, kuri dod priekšroku tradicionāli izveidotām šķirnēm un nevēlas pirkt ģenētiski modificētās. Par spīti daudzu cilvēku joprojām vājajai informētībai par ĢMO riskiem un joprojām lielajam ĢMO produktu noietam, šķiet, vispārējā tendence liecina par atteikšanos no ĢMO nākotnē; un to nevar nepamanīt Monsanto tirgus tendenču izpētes daļa. Pienācis laiks mainīt stratēģiju.

Tātad, Monsanto jaunā stratēģija ir panākt priekšrocību tirgū, iekarojot pircēju uzticību ar stāstiem par savu šķirņu sevišķajām īpašībām. Tie būs, piemēram, brokoļi ar sevišķi augstu antioksidantu līmeni; melones, kuru gatavību vairs nebūs jāpārbauda ar īkšķa uzspiedienu, bet pietiks uzmest skatu un novērtēt krāsu; sīpoli, kuri griežot vairs nekož acīs. Cilvēki vēlas ēst veselīgu pārtiku, taču vairumā gadījumu pārāk neiedziļinās šajā jautājumā, ietekmējoties no žurnālu rakstiem un citām reklāmas izpausmēm. Kas arī jāizmanto biznesa interesēs.

Komentārs. Pašlaik Monsanto pieder apmēram 4000 šķirņu no 20 kultūraugu sugām. Pēdējos 10 gados ir nopirktas neskaitāmas mazas un ne tik mazas sēklu audzētāju firmas ar visu viņu intelektuālo īpašumu. Faktiski, ir notikusi lielas tirgus daļas monopolizācija, Monsanto ir ieguvis milzīgas priekšrocības un dominējošo stāvokli tirgū. Jebkura biznesa mērķis konkurences apstākļos ir iegūt dominējošo stāvokli vai pat monopolizēt tirgu, lai atbrīvotos no konkurences. Līdz šim, Monsanto izmantoja ĢMO metodes, lai varētu vieglāk patentēt savus šķirnes. Virspeļņa novirzīta, lai pārpirktu tiesības uz daudzām klasiskajām šķirnēm.

Jautājums ir sekojošs: vai tiešām Monsanto attīstīs un uzturēs visus 4000 tūkstošus šķirņu, kas tiem pieder? Vienkārša loģika saka, ka nē, jo ir daudz vieglāk tirgot un uzturēt dažus desmitus vai simtus šķirņu, nekā dažus tūkstošus. Tā tas līdz šim tika darīts ar ĢMO šķirnēm, “viens izmērs der visiem”. Tāpēc prognozējams, ka turpināsies plašāk izplatīto kultūraugu ģenētiskās daudzveidības samazināšanās, zūdot lokālajām šķirnēm, kuras uzturēja dažas nelielas firmas, kuras nu nopircis Monsanto. Nelielie sēklaudzētāji bieži vien ir arī to seno šķirņu uzturētāji, kuru autortiesības nepieder nevienam, kuras ir “tautas īpašums”.

Šai šķirņu uzturēšanas problēmai Latvijā būs veltīts 2011. gada 24. maija pasākums “Sēsim nākotni”.

 

EurActiv.com, 03.05.2011. Eiropas Savienības Lauksaimniecības komisārs Dačjans Čiološs (Dacian Ciolos) intervijā Rumāņu laikrakstam Adeverul teica, ka viņš stingri atbalsta tradicionālo lauksaimniecību, kas ražo kvalitatīvu pārtiku, nodrošina pārtikas dažādību un bioloģisko daudzveidību, ko savukārt ģenētiski modificēti kultūraugi nevar nodrošināt.

Komisārs Čiološs bargi kritizēja ģenētiski modificēto pārtiku, kas nenodrošina kvalitātes vai dažādības kritērijus, kam viņš kā komisārs dotu priekšroku.

Čiološs uzsvēra, ka šis ir viņa personīgais viedoklis, un atgādināja, ka Eiropas Komisijā atbildīgais par ĢMO jautājumiem ir viņa kolēģis komisārs Džons Dali (John Dalli), kurš atbild par veselību un patērētāju aizsardzību.

Komisārs uzsvēra, ka Eiropas lauksaimniecība nevar būt balstīta uz lētiem produktiem, jo nevar atļauties neriskēt ar patērētāju neuzticību.

ES politika attiecībā uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem nedrīkstētu ietekmēt eiropiešu un citu pasaules valstu patērētāju uzticību Eiropā ražotiem pārtikas produktiem.

Čiološs arī neredz ģenētiski modificētus organismus kā panaceju ES vai Rumānijas lauksaimniecībai. Pēc viņa vārdiem, ES vajadzētu šobrīd mazāk domāt par ĢMO kultūraugiem un vairāk domāt par vietējo produktu dažādošanu un kvalitāti. Viņš piebilda, ka ES lauksaimniecības pētījumiem arī vajadzētu būt novirzītiem vairāk vietējiem produktiem.

Eiropa vienmēr ir veicinājusi lauksaimniecības un pārtikas dažādības saglabāšanu un pastiprināšanu, tāpat kā kvalitāti un vietējos produktus, kas faktiski var būt risinājumi, lai radītu augstas pievienotās vērtības produkciju, kas būtu ieguvums gan lauksaimniekiem, gan patērētājiem, teica Čiološs.

Kamēr komisārs atzīst, ka lauksaimniekiem jābūt tiesībām izvēlēties, ko tie grib audzēt, ieskaitot ĢMO kultūraugus, Čiološs uzsvēra, ka šāda izvēle nedrīkstētu kaitēt tiem lauksaimniekiem, kuri izvēlas audzēt tradicionālos kultūraugus.

Pagājušajā mēnesī Eiropas Parlamenta Vides komitejas dalībnieki izteicās, ka dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām ierobežot vai aizliegt ĢMO kultūraugus saistībā ar ĢMO piesārņojuma riskiem un balstoties uz citiem sociālekonomiskiem apsvērumiem, kā, piemēram, bioloģiskās lauksaimniecības aizsardzība.

Intervijā Čiološs arī atzina, ka ASV izdarīja spiedienu uz ES pieņemt tādu pašu atvērto politiku attiecībā uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem kāda tā ir otrpus Atlantijas okeānam un pārējā pasaulē, neskatoties uz patērētāju satraukumu par ģenētiski modificēto pārtiku.

Viens no oriģināla atreferējumiem angļu valodā: http://www.fwi.co.uk/Articles/2011/05/05/126645/EU-farm-commissioner-slams-GM-crops.htm

 

“Sēsim nākotni!”

Seminārs par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Latvijā

2011. g. 24. maijā, 10.30-15.00
Silavā, Rīgas ielā 111, Salaspilī


Kam pieder sēklas?

Paaudžu paaudzēm zemnieki ir bijuši sēklu glabātāji un selekcionāri, kuri sēklu ģenētisko daudzveidību uzturēja savstarpēji apmainoties ar sēklām un saglabājot labāko augu sēklas nākamā gada sējai. Sēklu daudzveidība nodrošināja kultūraugu pielāgošanos vietējiem klimatiskiem un augsnes apstākļiem, kā arī nodrošināja daudzveidību pārtikā un uzturvielās, pat reizēs, kad kādai šķirnei piemetās nelaime.

20. g.s selekcija kļuva specializēta zinātniska joma, kura pievērsās stabilu šķirņu izveidei, kas Eiropā ir lielā mērā aizstājusi tautas selekciju. Kopš otrā pasaules kara komercfirmas Eiropā un pasaulē ir ir uzņēmušās aizvien lielāku lomu sēklu saimniecībā. Šodien pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67% no pasaules sēklām (ETC Grupa 2008).

Kas ir ģenētiskā erozija?

Diemžēl līdz ar panākumiem zinātnē un lauksaimniecības modernizāciju ir notikusi liela mēroga ģenētiskā erozija, t.i. ir izzudušas simtām veco un vietējo šķirņu. 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Direktora vietnieks atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%. Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas vecās šķirnes un landrases, kuras iegūtas tautas selekcijas ceļā. Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik lielapaļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekonomiskā gan ekoloģiskā ziņā.

Kā sēklu daudzveidību ietekmē likumdošana?

Eiropas sēklu likumdošana paredz šķirņu reģistrāciju Kopējā katalogā un sēklu sertifikāciju, un starptautiskā UPOV konvencija aizsargā selekcionāru tiesības, taču šie likumi reizēm arī ierobežo zemnieku tiesības pavairot un selekcionēt sēklas. Taču kopš 2008. gada pastāv arī atkāpes sēklu tirdzniecības likumiem šķirnēm, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija.

FAO Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai stājies spēkā 2004. gadā. Tas atzīst zemnieku ieguldījumu lauksaimnieciskās daudzveidības uzturēšanā un nosaka zemnieku tiesības saglabāt, selekcionēt un savstarpēji apmainīties ar sēklām. Taču līdz šim dalībvalstis ir veltījušas ļoti maz līdzekļu līguma ieviešanai. Turklāt lielā daļā valstu līdzekļu ir veltīti pārsvarā tā saucamajai ex situ ģenētisko resursu saglabāšanā gēnu bankās, nevis in situ saglabāšanai zemnieku saimniecībās.

Kas notiek Eiropā?

Eiropā aktīvi darbojas Zemnieku sēklu tīkli vairākās valstīs, kuri kopš 2004. gada cenšas panākt izmaiņas Eiropas likumdošanā, lai veicinātu lauksaimnieciskās daudzveidības saglabāšanu un zemnieku tiesību ievērošanu. Šī gada februārī Segedas pilsētā Ungārijā šīs organizācijas sanāca kopā Eiropas 6. agro-biodaudzveidības saietā, kā arī piedalījās sarunās Bali šī gada martā par Starptautiskā līguma par augu ģenētisko resursu saglabāšanu tālāku ieviešanu. Kustība veicina zemnieku sēklu glabāšanu, selekciju un brīvu apmaiņu.

Kāpēc glabāt un izmainīties ar sēklām?

veicina daudzveidību

palīdz attīstīt vietējās šķirnes

sniedz dabīgu aizsardzību pret slimību/kaitēkļu izplatīšanos un klimata pārmaiņām

paplašina zemnieku un patērētāju izvēles iespējas

dāvā neatkarību no sēklu monopola

stiprina zemnieku savstarpējos sociālos tīklus

piedāvā gultni ekonomiskām inovācijām

Kas notiek Latvijā?

Par Latvijas augu ģenētiskiem resursiem (ĢR) tiek atzītas Latvijā izveidotas jaunās un vecās šķirnes, kā arī lauksaimniecības šķirņu savvaļu radinieki. Latvijas augu ģenētiskie resursi tiek saglabāti kā sēklu bankā, tā arī lauku kolekcijās dažādos lauksaimniecības institūtos. Sēklu bankā atrodas apm. 2000 dažādi paraugi, un, kopā ar lauku kolekcijām, Latvijas augu ĢR ir pārstāvēti ar vairāk kā 3000 paraugiem.

Daudzi zemnieki un mazdārznieki Latvijā nodarbojas ar sēklu saimniecību amatiera līmenī, bet tas netiek atzīts kā vērtība. Izzūd senču lolotie augu un dzīvnieku veidi. Piemēram, ģimenes sīpoli, ķiploki, senas ābeļu šķirnes, mājputnu un mājlopu šķirnes. Saraksts ir garš un mēs (sabiedrība) nezinām, kas vērtīgs vēl kaut kur atrodas.

Ko darīsim mēs?

Aicinām audzētājus, zinātniekus, mazdārzniekus un gardēžus uz semināru “Sēsim nākotni!” Salaspilī, 24. maijā. Latvijas pārstāvji stāstīs par 6. Eiropas agro-biodaudzveidības saietā iegūto pieredzi, un Latvijas selekcijas stacijas un zemnieki dalīsies pieredzē un pārrunās sadarbības iespējas vietējo šķirņu saglabāšanā un daudzveidības veicināšanā.

Seminārā piedalīsies pārstāvji no: Vides un veselības saimes, Ekovirtuves, Zemes draugiem, Zaļās brīvības, Latvijas ģenētisko resursu centra, Centrālās Eiropas universitates, SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centra (Pūre), Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta (Priekuļi), Latvijas Valsts Augļkopības institūta (LVAI – Dobele), Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta (Stende), Zemkopības zinātniskā institūta (ZZI – Skrīveri), un cerams, arī Jūs!

Semināra mērķi:

mudināt zemniekus un mazdārzniekus apzināt aizmirstās vietējās šķirnes un stādīt plašāku šķirņu klāstu;

veicināt sadarbību zemnieku un zinātnieku starpā Latvijas ģenētisko resursu saglabāšana;

popularizēt ēdienu gatavošanu no mazāk pazīstamām šķirnēm.

Atsauces un citi informācijas avoti:

FAO, 1997. State of the World’s Plant Genetic Resources for Food and Agriculture. Pieejams: http://apps3.fao.org/wiews/docs/SWRFULL2.PDF

FAO. 2008. Biodiversity to curb world’s food insecurity. Pieejams: http://www.fao.org/newsroom/en/news/2008/1000841/index.html

FAO. 2010. The Second Report on The State of The World’s Plant Genetic Resources for Food And Agriculture. Pieejams: http://www.fao.org/docrep/013/i1500e/i1500e00.htm

ETC Group. 2008. “Who Owns Nature?” Pieejams: http://www.etcgroup.org/upload/publication/707/01/etc_won_report_final_color.pdf

Eiropas sēklu politikas kampaņa: http://www.seed-sovereignty.org/EN/

6. Eiropas Agro-biodaudzveidības saiets Segedā, Ungārijā:http://www.liberate-diversity-hungary2011.org/

************************************************************************************************

Lūdzu pieteikties uz semināru, reģistrējoties interneta mājas lapā līdz 20. maijam: http://ej.uz/g5qt

Tuvāka informācija pa tālruni: 29259422

**Lūdzu ņemiet līdzi savas sen lolotās sēklas vai augu sķirnes sēklu apmaiņai!**

Programma

10.30 – 11.00 Ierašanās un reģistrācija

11.00 – 11.15 Ievads

Kas ir agro-biodaudzveidība/ģenētiskā erozija? Kādēļ par tām būtu jādomā?

Pieredze pasaulē un Eiropā – likumdošana, zemnieku projekti un prakses – Eiropas sēklu tīkls

Dr. Guntra Aistara, Centrālā Eiropas universitāte (Budapešta, Ungārija)

11.15 – 12.30Panelis: Dalīšanās pieredzē no 6. Eiropas Agrobiodaudzveidības saieta Segedā, Ungārijā

Dr. Dainis Ruņģis, Silava

Dr. Guntra Aistara, Centrālā Eiropas universitāte

Jānis Vaivars, Vides veselības saime, Z/S Ragāres

Sandra Stabinge, Ekovirtuve

Ance Gobiņa, Zemes draugi

12.30 – 12.45 Kafijas pauze

12.45 – 14.00 Panelis: Latvijas zemnieku un zinātnieku sadarbības iespējas

SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs (Pūre),

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts (Priekuļi),

Latvijas Valsts Augļkopības institūts (LVAI – Dobele),

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts (Stende),

Zemkopības zinātniskā institūts (ZZI – Skrīveri)

Diskusiju vada Dr. Dainis Ruņģis, Silava

14.00 – 15.00 Sēklu apmaiņa

**Lūdzu, ņemiet līdzi savas sen lolotās sēklas vai augu sķirnes sēklu apmaiņai!**

Lūdzu, piesakieties uz semināru, reģistrējoties interneta mājas lapā līdz 20. maijam: http://ej.uz/g5qt

Seminārs bez maksas.

Tuvāka informācija pa tālruni: 29259422

Sēsim nākotni!

Seminārs par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā

Vizītkaršu plakāta shēma

Mēs aicinām semināra dalībniekus izveidot plakātu kā vizītkarti.

Šie plakāti palīdzēs vienam ar otru iepazīties, uzzināt ko kurš dara vai vēlas darīt.

Mēs varam palīdzēt izveidot šādus plakātus – atsūtiet lakonisku tekstu un attēlus, mēs saliksim plakātā. Ja variet plakātu izgatavot un izdrukāt paši, dodiet ziņu, lai ieplānojam tam vietu semināra telpās.

Ierosinām pieturēties pie šādas shēmas:

1. Nosaukums

2. Kas ir Jūsu pamatnodarbošanās, ko Jūs vai Jūsu organizācija dara šķirņu saglabāšanas jomā. (Nekas, ja pagaidām vēl neko)

3. Ko Jūs varat un vēlaties darīt turpmāk – šovasar un nākošos 5 gadus.

4. Ko Jūs meklējat, kas vajadzīgs no citiem – kā sludinājums.

Piemēram, selekcijas stacija varētu meklēt audzētājus dažādos Latvijas novados, kuri grib audzēt un salīdzināt kādu dārzeņu šķirni.

Audzētājs varētu meklēt kādu aukstajām Vidzemes ziemām piemērotu ķiršu šķirni.

5. Kontaktinformācija

Vārds, uzvārds

Telefons

Epasts,

Web lapa, ja ir

Attēli .jpg formātā

Info sūtiet uz šo adresi: sandra@ekovirtuve.lv

Līdz 2011. gada 11. maijam.

Telefons jautājumiem: 29259942

 

Svētdien, 8.maijā, Vērmanes dārzā no plkst. 12:00 – 18:00 notiks ES Dārza svētki, kas šogad veltīti Eiropas brīvprātīgā darba gadam. Biedrība „Zemes draugi” ar kustību „Brīvs no ĢMO” piedalīsies „Dabas izpētes darbnīcas” teltī, kur interesentiem būs iespēja uzzināt par ģenētiski modificētās pārtikas problemātiku un izveidoto kustību „Brīvs no ĢMO.

Plkst. 15:00 varēs uzspēlēt spēli „Vai ĢMO ir visur?” – pārbaudīt savas zināšanas un uzzināt, kuru pārtikas produktu sastāvā var būt ģenētiski modificēti organismi (ĢMO).

Visas dienas garumā interesentiem būs iespēja pievienoties kustības „Brīvs no ĢMO” brīvprātīgajiem, piesakoties „Dabas izpētes darbnīcas” teltī pie biedrības „Zemes draugi” pārstāvjiem.

 
TestBiotech ziņojums

TestBiotech ziņojums

Minhene/Berlīne 29.04.2011. Biotehnoloģiju ietekmes neatkarīgu novērtējumu institūts Testbiotech brīdina, ka toksiskās vielas no ģenētiski modificētajiem augiem arvien vairāk parādās pārtikā. Īpašas bažas izraisa herbicīdu un pesticīdu atliekas. Lai gan ir zināms, ka atlieku augos kļūst arvien vairāk, tikpat kā nav kontroles un riska novērtējums ir nepietiekams. Šo ziņojumu pasūtījusi Vācijas parlamenta deputāte Ulrīke Hefkena (Ulrike Hoefken).

Kristofs Tens (Christoph Then) no Testbiotech brīdina: “Audzējot ģenētiski modificētos augus, krietni vairāk nekā pirms tam izmanto vairākus herbicīdus un insekticīdus. Šie savienojumi, to vielmaiņas produkti, piedevas un maisījumi kļūst par pastāvīgu pārtikas ķēdes sastāvdaļu. Nevērība vai kļūdas risku analīzē var stipri kaitēt cilvēku veselībai un videi.”

Vācijas atbildīgās amatpersonas ir spērušas soļus, lai novērstu herbicīdu radītos riskus cilvēku veselībai, kurus rada it īpaši ģenētiski modificēto augu audzēšanā lietotie glifosāta preparāti, piemēram Roundup. Glifosāta iedarbības pastiprināšanai maisījuma sastāvā ļoti bieži ietilpst tā saucamais POEA, polioksietilēna alkilamīns. Pašlaik zināms, ka POEA ir daudz toksiskāks par glifosātu. Saskaņā ar Vācijas Patērētāju aizsardzības un pārtikas drošības federālo biroju (BVL), POEA cilvēku organismā var nokļūt no dzīvnieku izcelsmes produktiem un lopbarības. Tādēļ Vācijas lauksaimniekiem ir ieteikts neapstrādāt ar šiem herbicīdiem lopbarībai domātus kultūraugus. Neskatoties uz to, nav pastiprināti kontroles pasākumi importa lopbarībai, piemēram ģenētiski modificētai sojai.

Ulrika Hoefkena: “No lopbarības, kuru izmanto mūsu zemnieki, rodas iepriekš nepazīstams apdraudējums cilvēku veselībai, dzīvniekiem un videi. Jaunais ziņojums apraksta ievērojamus kaitējumus, ko rada ģenētiski modificētie augi, it īpaši importa ģenētiski modificētā soja. Kamēr šie riski nav novērsti, ir jāapsver ģenētiski modificētās sojas importa aizliegums.”

Dažos tuvākajos mēnešos ES būs jāpieņem lēmumi par vairākiem pieteikumiem, lai atļautu tirgū ģenētiski modificētus augus. Viens no tiem ir kopīgs ASV kompāniju Monsanto un Dow AgroSciences produkts, ģenētiski modificēta kukurūza, kas pati spēj sintezēt sešus dažādus toksīnus pret kaitēkļiem. Sagaidāma arī tirgus atļaujas pagarināšana ģenētiski modificētajai sojai (Monsanto), kas izturīga pret Roundup. Pēdējā pieļauj intensīvāku apstrādi ar glifosāta preparātiem un tādēļ nereti satur glifosāta pārpalikumus. Vēl nesen, ES Ministru Padome nespēja vienoties par ģenētiski modificētas kukurūzas importu, kura sintezē trīs insekticīdus un ir arī izturīga pret glifosāta preparātiem, ieskaitot Roundup. Paredzams ka šoreiz ES Komisija izsniegs tirgus atļauju šīs kukurūzas lietošanai pārtikā un lopbarībā.

TestBiotech ziņojums (tikai vāciski): http://www.testbiotech.de/sites/default/files/Testbiotech_Giftmischer_0.pdf

Pietiekoši nopietns pētījums 50 lappušu garumā. Žēl, ka neprotu vāciski 🙂

—————————————————————————-

Komentārs. Par spīti milzīgajai naudai, ko Monsanto un citas korporācijas tērē ģenētiski modificēto organismu slavināšanas kampaņai, daudziem cilvēkiem jau tagad ir skaidrs, ka nekas labs tas nav. Par spīti milzu naudai ražotāju sponsorētiem pētījumiem, kuriem “jāpierāda  nekaitīgums”, un personiska spiediena kampaņām,  daudzi zinātnieki nebaidās teikt patiesību. Jautājums ir tikai par to, cik vēl ilgi mēs, patērētāji, ļausim sevi indēt. Vai tie būs daži gadi, vai tomēr vairāk? Pērkot pārtiku, mēs ik dienas  ar savu maciņu balsojam “par” vai “pret”… padomā par to.

 
StopTheCrop logo

StopTheCrop logo

Visi, kas vēlas iestāties pret ģenētiski modificētu augu audzēšanu Eiropā, var pievienot savu balsi akcijas “Stop the Crop” ietvaros, apmeklējot akcijas lapu latviešu valodāvai izmantojot formu šai lapā.

 

Publikācija “ĢMO – mīti un fakti” nu ir būtiski uzlabota, papildināta un noformēta!

Pieejama:
www.zemesdraugi.lv/documents/gmo_miti_un_fakti.pdf (PDF  dokuments)

Droši un pat ļoti vēlams to izplatīt jums pieejamos publiskajos u.c. kanālos.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha