pmartinsons

 

Atgūsim pārtikas suverenitāti!

(semināra rezultāti publicēti tepat)

2. seminārs.

Otrdien, 19. martā, 17.00 Ekovirtuvē Bieķensalas ielā 2.a notiks otrais seminārs pārtikas suverenitātes jautājumos. Šoreiz vairāk uzmanības veltīsim iespējām audzēt pārtiku pašam.

Semināra plāns.

17.00. filmas “Kā Kuba pārdzīvoja naftas krīzi” (How Cuba Survived Peak Oil) prezentācija. http://www.tautasforums.lv/?p=2994

18.10 Ieskats tiešās pirkšanas aktualitātēs.

18.20. Jānis Puntulis. Ieskats permakultūrā. Permakultūras eksperimenti Latvijā.

19.00. Pēteris Paukšs. Lucavsalas ekoprojekts. Ieceres un iespējas.

19.40. Jānis Puntulis, Elga Bražūne. Sēklu problemātika un sēklu audzēšana Latvijā.

20.20. Neformālā daļa, kopīgs mielasts, pašaudzētu sēklu apmaiņa un turpmākās darbības plānošana, darba grupu veidošana. Tiks aplūkota arī jaunā Eiropas regula sēklu jautājumā un plānoti turpmākie pasākumi šī jautājuma risināšanā. Continue reading »

 

Avots: organizācija “Kampaņa par sēklu suverenitāti” (lasāma lielajās ES valodās)

UZMANĪBU: Tiek gatavots nelāgs ES sēklu likums!

Resistance is fertile

Attēls no kampaņas bukleta, uzraksts karogā: Pretošanās ir auglīga!

Eiropas Komisijas Veselības un Patērētāju Aizsardzības direktorāts (DG SANCO, Directorate General for Health and Consumers) cenšas nomainīt Eiropas Savienības sēklu likumus, kas pašlaik ir katrā valstī interpretējamas direktīvas, ar visām ES vienotu regulu. Atgādinām, ka regulas nav vietēji interpretējamas un tiek vienādi piemērotas visā ES. Šāda vienāda kārtība visos tirgos ir ļoti piemērota lielajām starpnacionālajām kompānijām, taču vienlaikus nodarīs lielu kaitējumu dažādām netipiskām un maza mēroga lauksaimniecības metodēm un ierobežos daudzveidīgu sēklu šķirņu ražošanu un lietošanu. Ja vēlies aizstāvēt gan savu, gan zemnieku un sēklu ražotāju brīvību sēt sēklas pēc brīvas izvēles, tuvākajos mēnešos ir aktīvi jārīkojas! Continue reading »

 

Informācija presei

11.03.2013

Latvijas Biškopības biedrības valde ir pieņēmusi lēmumu izstāties no biedrības “Zemnieku saeima”. Vairāk kā gadu ilgā sadarbība nav devusi vēlamos rezultātus biškopības nozares attīstībā un Zemnieku saeima šajā laikā ir virzījusi vairākus biškopības nozarei nelabvēlīgus lēmumus, piemēram, Latvijas Biškopības biedrība atbalsta un veicina ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu, bet Zemnieku saeima atbalsta videi un bitēm kaitīgu pesticīdu lietošanu.

Latvijas Biškopības biedrība 2011. gada rudenī iestājās biedrībā “Zemnieku saeima” (ZS), lai kopīgi strādājot varētu mazināt pesticīdu lietošanas pārkāpumus un uzlabot biškopju un graudaudzētāju sadarbību. Diemžēl esam konstatējuši, ka ZS nerūpējās par visu biedru interešu aizstāvēšanu, neatbalsta ilgtspējīgu videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu, piemēram, ir pret Eiropas Komisijas priekšlikumu aizliegt videi un bitēm kaitīgos neonikotinoīdu grupas pesticīdus. Continue reading »

 

Sestdienā, 2013. gada 16. februārī Sandra Stabiņģe un Latvijas Permakultūras biedrība organizē pasākumu, kura galvenais mērķis – krāt un apmainīties ar zināšanām permakultūrā un neparastā saimniekošanā. Savstarpēji dalīsimies ar risinājumiem, kuri strādā, un idejām, kuras ir vērts izmēģināt.

Norises laiks un vieta 9:00 – 17:00 Rīgā, Ekovirtuves jaunajās telpās Bieķensalas ielā 2a (netālu no Mūkusalas ielas, Rīga Plaza).

Diskusija (no 10:00) + sēklu maiņa + savas produkcijas tirdziņš.
Programmā:
* mulčēšanas nianses (tajā skaitā kartupeļi salmos),
* putnu traktori un citi putnkopības smalkumi, to iekļaušanās kopējā saimniecības sistēmā,
* paugurdobes (veidošana, piemēroti augi, un daudzgadīgo nezāļu menedžments),
* ja pietiks laika – ieskats par mežu dārziem, veģetārijiem, aleju dārzkopību un ekobūvniecību (ļoti iespējams, ka šīs tēmas būs jāatstāj nākošai reizei)

Ilze Mežiniece, Artūrs Polis, Gundega Jēkabsone un Sandra Stabiņģe sagatavos prezentācijas par minētajām tēmām, semināra laikā pārējie dalībnieki papildinās tēmu ar savu pieredzi, to apkopos un publicēs Gudrību krātuvē. Tā, lai vasarā var izmēģināt un nākošziem papildināt ar jaunu pieredzi, vēl gudrāku, vieglāku ērtāku..:)
Būtu ļoti labi, ja dalībnieki arī gatavotos semināram – paņemtu fotogrāfijas, pierakstus, lai visi varam maksimāli lietderīgi izmantot laiku.

No semināra dalībniekiem varētu sagaidīt ziedojumu vismaz 2 Ls (naudā vai graudā, ja ir kvalitatīva produkcija).
No šīs naudas segtu vienkāršas pusdienas, plus tējas un ceļa naudu lektoriem.

Pieteikšanās līdz 13. februārim! Pieteikšanās forma:

https://docs.google.com/a/ekovirtuve.lv/forms/d/1HoMAClsH5thBoOg3h1TBxEJUkBX6MWda7gw5jIxXOeU/viewform

 

Genetic Roulette: The Gamble of our Lives,

King Corn (2007)

 The Future of Food,

Sugar: The Bitter Truth

Šo un citas dokumentālās filmas angļu valodā par brīvu var skatīties http://www.filmsforaction.org/

 

 

Ziedkāpostu mozaīkas vīrusi. Avots: http://www.plantwise.org

Independent Science News ziņo, ka EFSA (European Food Safety Authority, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), veicot potenciālo alergēnu novērtēšanu ĢMO šķirnēs, daudzās no tām atradusi ziedkāpostu mozaīkas vīrusa gēna ar nosaukumu Gene VI fragmentus. Eksistē pamatotas šaubas par šī gēna nekaitīgumu cilvēkam. Pētījums publicēts žurnālā GM Crops & Food (Podevin and du Jardin 2012), pētījuma pilnais teksts pieejams no atsevišķas GMOEvidence.com lapas.

Vīrusus bieži izmanto biotehnoloģijās, lai ar to palīdzību viena organisma ģenētiskajā kodā “iešūtu” citu organismu gēnus. Bieži vien šādas manipulācijas atstāj pēdas, kā aprakstīts šai gadījumā. Lai arī šeit netiek konstatēts nekāds tiešs kaitējums cilvēkiem, tomēr ir pierādīts princips, ka ģenētiskās modifikācijas process var atstāt nevajadzīgas “atliekas”. Kā šīs “atliekas” ietekmēs visu augu kopumā, ir ļoti grūti paredzēt iepriekš, un tāpēc nepieciešams rūpīgāk pārbaudīt ģenētiski modificēto šķirņu nekaitīgumu.

Daļa no bažām ceļas no tā, ka katram gēnam dzīvajos organismos parasti ir vairākas funkcijas. Tai skaitā arī pētījumā minētajam Gene VI – tā aktivizācija augos izraisa aizsardzības spēju pavājināšanos, augus daudz vieglāk uzveic infekcijas un patogēni. Sustainable Pulse rakstā par šo tēmu minēts, ka augu un dzīvnieku vīrusu gēni var viens otru aizstāt, un bijuši gadījumi, kad ģenētiskas modifikācijas rezultātā augi kļuvuši uzņēmīgi pret dzīvnieku vīrusiem (Dasgupta et al. 2001).  Līdz ar to, tomēr pastāv iespējamība, ka ģenētiskās modifikācijas process var slikti ietekmēt ĢMO šķirņu patērētāju veselību.

Iespējams, ģenētiskās modifikācijas netīši izraisīti efekti jau ir novērojami. 2011. gadā Dr. Hūbers, viens no Pērdjū Universitātes ilggadējiem augu patogēnu pētniekiem, publicēja atklātu vēstuli ar ziņojumu par līdz šim nezināmu patogēnu, kurš īpaši bieži atrodams pret raundapu izturīgās sojas un kukurūzas šķirnēs, un nopietni ietekmē augu un mājdzīvnieku, iespējams arī cilvēku, veselību.

Dr. Hūbera intervija (YouTube, angliski)

 

Ir iespēja pieteikties uz apmaksātu semināru Itālijā par senu un retu graudu šķirņu izmantošanu maizes cepšanā un pastas gatavošanā.

Laiks: no 2013. gada 11. līdz 15. jūnijam. Organizē Rete Semi Rurali, darba valoda -angļu, izdales materiāli arī franču, itāļu, spāņu valodās.

Pieteikšanās uz Gruntdvig finansējumu līdz 16. janvārim. Tur arī sīkāka informācija par semināru.

http://ec.europa.eu/education/trainingdatabase/index.cfm?fuseaction=DisplayCourse&cid=35506

Reference Number is: IT-2013-951-001

Informācija saņemta no Guntras Aistaras  (guntra.aistara [at] gmail.com)

 

Tulkots no: Myth of Independent Science Haunts Biotech Industry

Viens no biežāk dzirdamajiem ĢMO aizstāvju argumentiem ir šāds: ĢMO var lietot droši, jo valdības aģentūras ir rūpīgi izvērtējušas zinātniskos datus. Ja var ticēt organizācijai, kuras nosaukuma aptuvenais latviskais tulkojums ir “Nobažījušos zinātnieku apvienība”, angliski Union of Concerned Scientists (turpmāk tekstā – UCS), tad izskatās, ka paši zinātnisko pētījumu dati ir ar nopietniem trūkumiem: nepilnīgi, neuzticami, nepilnīgi izziņoti, nepublicēti vai sagrozīti, un tamlīdzīgi. Šim jautājumam veltīts atsevišķs UCS ziņojums Heads They Win, Tails We Lose. How Corporations Corrupt Science at Public’s Expense (brīvi pieejams). Valdības aģentūru slēdzieni, kas balstīti uz apšaubāmiem datiem, arī kļūst apšaubāmi.

UCS ziņojumā aprakstītas piecas galvenās metodes, kā korporācijas savā labā ietekmē zinātni un politiku:

Izpētes procesa ietekmēšana. Korporācijas aptur vai aizliedz noteiktus pētījumus, iebiedē zinātniekus, maina pētījumu plānus, zinātnieku vietā sastāda publikācijas un publicē tikai tos pētījumu rezultātus, kas atbilst korporatīvajām interesēm.

Manipulācijas ar sabiedrisko viedokli. Tiek mazināta pierādījumu nozīme, pārpīlēta nenoteiktība, apmeloti konkrēti pētnieki, korporācijas slēpjas aiz citām organizācijām un medijiem sniedz sagrozītu informāciju.

Valdības aģentūru efektivitātes mazināšana. Kompānijas apstrīd zinātniskos datus, uz kuriem balstīta aģentūru politika, kavē regulatoru darbību, uzpērk konsultatīvās grupas, pārvilina valdības darbiniekus pie sevis un aģentūrās iefiltrē savējos, cenzē zinātniekus un slēpj informāciju no sabiedrības.

Kongresa ietekmēšana. Lobēšanai un politisko kampaņu finansēšanai tiek tērēti miljardiem dolāru. Dažādos veidos ietekmē kongresa locekļus un stimulē tos apstrīdēt zinātnes viedokli, novilcināt kritisku jautājumu risināšanu un mainīt zinātnes lomu lēmumu pieņemšanā.

Tiesu sistēmas izmantošana. Korporācijas arvien nostiprina savu ietekmi tiesu sistēmā, izmanto tiesas zinātnes iedragāšanai, iebiedē un apklusina zinātniekus ar tiesas procesiem.

Ziņojumā runa ir ne tikai par biotehnoloģiju nozari. Sekojot līdzi debatēm par ĢMO, atpazīstamas tās pašas un līdzīgas manipulāciju metodes. Daudzi zinātnieki ir izteikuši bažas par darbībām, kuras tiek vērstas pret jebkuriem neatkarīgiem pētījumiem par ģenētiski modificētām sēklām; šo sēklu ražotāji cenšas iejaukties pētījumos, nereti izmantojot draudus. Piemēram, 2009. gadā 26 universitāšu entomologi nosūtīja vēstuli ASV Vides Aizsardzības aģentūrai atzīmējot, ka “nav iespējams likumīgi un vienlaikus patiesi neatkarīgi pētīt daudzus būtiskus jautājumus, kas skar ĢMO kultūras”. Reaģējot uz šo notikumu, Scientific American redakcijas slejā pauž viedokli, ka “agrotehnoloģiju kompānijas ir uzurpējušas veto tiesības pār neatkarīgu zinātnieku pētījumiem.”

Dāgs Gurians-Šermans (Doug Gurian-Sherman), fitopatologs un vecākais zinātnieks UCS, L.A. Times apskata rakstā izsakās sekojoši:

Lauksaimniecības kopānijām zinātnē ir lielas informatīvās priekšrocības. Piemēram, tās apmaksā lielu daļu no ASV veiktajiem lauksaimniecības drošības pētījumiem. Kad ASV Lauksaimniecības Departaments un citas regulējošās aģentūras lemj par tirgus atļaujām ĢMO kultūrām, tās neveic savus drošības un ražības izmēģinājumus, bet pārsvarā izmanto pašu ražotāju iesniegtos pētījumus.

Ir vēl citi piemēri, kā korporācijas ietekmē biotehnoloģijā notiekošo. Piemēram, sabiedriskās vides organizācija Center For Food Safety (latviski Pārtikas Drošības centrs) tiesas procesā apstrīdēja ASV Lauksaimniecības Departamenta lēmumu par ierobežojumu atcelšanu ĢMO alfalfai, jo nebija noticis izvērtējums par ietekmi uz vidi. Tiesas gaitā tika iegūts dokuments, kurā bija labi redzama korporācijas Monsanto loma šī lēmuma pieņemšanā. Par korporāciju ietekmi lasāmi vēl citi raksti GMO-Journal:

Regulatory Independence Myth Lives On At USDA,
6 Reasons To Avoid GMOs,
Obama’s Appointments Provide Muted Hope for Sustainability Advocates,
Obama’s Controversial Trade Appointment Slipped Through Unchallenged,
Internal Report Finds USDA’s Failure to Effectively Regulate GMOs,
Monsanto’s Aggressive Lobbying in 2009 un
Monsanto Lobbying On Pace To New Records In 2010.

Līdzīgi par korporāciju ietekmi uz zinātni izteicās Dons Hubers, kurš ir fitopatologs ar 50 gadu pieredzi, pašlaik emeritētais profesors Pērdjū universitātē. Iepriekšējā gadā viņš nosūtīja vēstuli ASV Lauksaimniecības sekretāram Tomam Vilsakam, ar to saceldams troksni; vēstulē bija runa par “jaunatklātu bīstamu un ļoti izplatītu infekcijas pārnēsātāju, kas sevišķi lielā koncentrācijā atrodams ĢMO Roundup Ready sojā un kukurūzā”. Citāts no viņa intervijas Acres USA 2011.g. maijā:

Finansējumu lietišķajiem pētījumiem ir grūti iegūt, un var būt grūtības publicēties. Zinu, ka Starptautiskajam Glifosāta simpozijam pētījumu datu un simpozija materiālu publicēšanai nācās meklēt izdevniecību ārvalstīs. ASV to nopublicēt ir ļoti grūti. Arī jaunos zinātniekus sagaida dažas briesmas, ja tie mēģina publicēt pētījumu rezultātus, kas ir pretrunā ar pašlaik pieņemtajiem priekšstatiem. Daudzi pētījumi gēnu inženierijā notiek ārvalstīs, jo ir sarežģīti piekļūt pētījumu objektiem, vai arī par piekļuvi tiem nākas parakstīt līgumus, kuros aizliegta pētījumu rezultātu publikācija bez ģenētiski modificēto organismu piegādātāja atļaujas. Domāju, ka tie 26 entomologi, kas Vides Aizsardzības aģentūrai 2009. gadā nosūtīja vēstuli, ļoti trāpīgi izteicās par objektīvu datu neesamību tās rīcībā, jo nav pieejami pētāmie organismi vai arī ir nav iespējas publicēt rezultātus.

***

Ir zinātnieki, kuriem nācies pēkšņi pārtraukt karjeru vai arī mainīt pētījumu virzienu, lai varētu izdzīvot un palikt sistēmā.

 

30.novembrī Iecavā notiks konference “Lauksaimniecība – pārtika – patērētājs”. Runāsim par ģenētiski modificētajiem organismiem un augu aizsardzības līdzekļiem lauksaimniecībā. Aicinām būt aktīviem un piedalīties, jo šie ir svarīgi temati mūsu lauksaimnieku un produkcijas konkurētspējas stiprināšanai, patērētāju viedokļa veidošanai, kā arī ražošanas attīstīšanai ilgtermiņā.
Konferences sākums 10.00 Iecavas kultūras namā un tā noslēgsies ar ZSA biedra z/s”Ozoli” apmeklējumu Stelpes pagastā. Konferences programma pieejama ZSA mājaslapā.

Konference “Lauksaimniecība – pārtika – patērētājs”

30.11.2012, 10.00 – 16.00

Programma:

Konferences mērķis: Rosināt diskusiju starp lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, pārstrādātājiem un patērētājiem, kā arī meklēt risinājumus veselīgu uztura produktu nokļūšanu līdz patērētājam, ievērtējot visu trīs iesaistīto pušu intereses un ilgtspējības principus. Vienlaicīgi konferences uzdevums ir attīstīt patērētāju izpratni par vietējo lauksaimniecības produktu kvalitāti, uzturvērtību un uzticamību.

09:30 – 10:00 Ierašanās, reģistrācija
10:00 – 10:20 Latvijas Zemnieku saeimas valdes locekles Mairas Dzelzkalējas uzruna un konferences atklāšana.
10:20 – 10:50 Latvijas politika un likumdošana ģenētiski modificēto organismu jomā, Inese Aleksejeva, ZM, Veterinārais un pārtikas departaments
10:50 – 11:20 Graudaugu produkcijas kvalitāte un lauksaimnieku ieguldījums tās tapšanā, Dr.agr. Sanita Zute, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts, Zinātniskās padomes priekšsēdētāja
11:20 – 11:40 Kafija un kāju izlocīšana
11:40 – 12:10 Ģenētiski modificēto organismu izmantošana lauksaimniecībā – realitāte un perspektīvas, Jānis Ulme, Zemes draugi
12:10 – 12:40 Latvijā iespējamie risinājumi ĢMO lopbarības aizstāšanai ar citiem proteīna avotiem, Jānis Kažotnieks, LLKC
12:40 – 13:10 Videi draudzīgs lauksaimniecības modelis, veselīgas pārtikas ražošanai. Andris Kalniņš, Bio z/s “Ozoli”
13:10 – 13:40 Diskusija un kafija
13:40 – 15:40 z/s “Ozoli” apmeklējums un iepazīšanās ar saimniekošanas metodēm

Konferences norises vieta – Iecavas kultūras nams, Rīgas iela 18, Iecava

Dalībai konferencē lūdzam pieteikties pa e-pastu signe.erdmane@zemniekusaeima.lv

Pieteikumā lūdzam norādīt, vai apmeklēsiet z/s “Ozoli” un vai būs nepieciešams transports nokļūšanai saimniecībā.

——————————————

Komentārs. Šis pasākums noteikti tiks izmantots ĢMO “stumšanai”, cenšoties pierādīt to noderību lielajam biznesam, ko pārstāv Zemnieku Saeima.

 

*CEE Bankwatch *
*Informācija medijiem*
*Tūlītējai izziņošanai
20.novembrī

Avots: Monsanto Should Not Expand Relying on Public Money

Londona — Monsanto, pasaules lielākais sēklu un ģenētiski modificēto organismu ražotājs, ir pieprasījis 40 miljonus ASV dolāru sabiedrisko finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).

Aprīlī ERAB lems par garantiju piešķiršanu Monsanto 40 miljonu ASV dolāru apmērā, lai nosegtu iespējamos zaudējumus, kas kompānijai varētu rasties izvēršot savu darbību Austrumeiropas virzienā. Atbalsts pieprasīts līgumu noslēgšanai ar vidēja un liela apmēra uzņēmumiem un izplatītājiem Krievijā, Ukrainā, Bulgārijā, Ungārijā, Serbijā un Turcijā (Informācija par projektu pieejama ERAB mājas lapā: http://www.ebrd.com/pages/project/psd/2012/43925.shtml).

ASV korporācija Monsanto ir pasaules lielākais sēklu ražotājs, ceturtais lielākais lauksaimniecības ķīmijas ražotājs, un ietilpst “Fortune 500“.

“Ir pilnīgi nepieļaujami, ka ERAB varētu izsniegt publisku finansējumu gigantam, kas jau ir pārņemis pasaules sēklu un agroķīmijas tirgu,” komentē Ionuts Apostols, CEE Bankwatch tīkla ERAB koordinators, “ERAB mērķis ir privātā sektora un konkurences attīstība pārejas valstīs; kā šim mērķim varētu atbilst naudas piešķiršana vienai no pasaules ietekmīgākām korporācijām?”

“Vēl satraucošāki ir ERAB izteikumi par Monsanto atbalstīšanu, lai veicinātu pārtikas drošību šajā reģionā.” piebilst Apostols. “Tieši Monsanto veicinātais lauksaimniecības modelis apdraud pārtikas drošību klimata pārmaiņu laikos, jo gadu desmitiem balstījies uz ķimikālijām, monokultūrām, ģenētiski modificētiem organismiem* un mazāko ražotāju izstumšanu.” (vairāk Bankwatch rakstā European public development money for Monsanto? Whatever next?!)

CEE Bankwatch kopā ar 157 sabiedriskām organizācijām visā pasaulē šonedēļ adresējusi vēstuli ERAB (PDF variants) argumentējot pret finansiālā atbalsta piešķiršanu Monsanto, kā arī aicinot banku pārskatīt savu attieksmi pārtikas drošības jautājumos, to vēršot no liela izmēra industriālas lauksaimniecības veicināšanas politikas uz ilgtspējīgākiem, mazāka izmēra saimniekošanas veidiem, kas neiznīcina dabas daudzveidību.” (Starp citu, vairāk kā 100 organizācijas visā pasaulē kritizē ERAB pārtkas drošības izpratni: Why are the FAO and the EBRD promoting the destruction of peasant and family farming?)

Finansiālā atbalsta pakete Monsanto jau ir izgājusi vairākas iekšējās ERAB procedūras un gaida galējo apstiprinājumu 2013.gada aprīlī. Gala apstiprinājumu veic ERAB dalībvalstu pārstāvji, tostarp ASV, Austrālija, Eiropas valstis un Eiropas Savienība.

Vairāk informācijas:

Ionut Apostol
Bankwatch EBRD Coordinator
ionut@bankwatch.org
0040721251207

Pippa Gallop
Bankwatch Research Coordinator
pippa.gallop@bankwatch.org
00385997559787

* ERAB apgalvo, ka tās finansējums netiktu izmantots ĢMO izplatīšanai, taču, ievērojot līdzšinējo pieredzi, tas ir maz ticams:

Hungary destroys crops on 8,500-9,000 hectares because of GM-tainted maize

Illegal GE canola found growing in Swiss port area

—————————————————————————————————————————————-

Komentārs. Aplūkotie notikumi diezgan labi apstiprina tēzi, ka lielie uzņēmumi un korporācijas nav ekonomiski efektīvāki par mazajiem. Lielie vienkārši ir POLITISKI efektīvāki, panākot sev labākus apstākļus uz pircēju un citu tirgus dalībnieku rēķina.

 

15.11.2012

PRESES RELĪZE

Rītdien, 16. novembrī, Zemkopības ministrijas telpās notiks Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) ekspertu veiktās izpētes par ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības pieejamību, ražošanas iespējām un izmaksām prezentācija un diskusija.

Izpēte veikta ar mērķi noskaidrot, cik pamatoti ir apgalvojumi, ka Latvijā nav alternatīvu ĢMO saturošai dzīvnieku barībai un ka ĢMO nesaturošas dzīvnieku barības izmantošana nozīmīgi sadārdzinātu galaprodukta cenu.

Līdz šim pastāvēja viedoklis, ka ĢMO saturoša dzīvnieku barība ir lētākais un izdevīgākais proteīnu avots, kuram nav alternatīvu, līdz ar to lielākā daļa Latvijas gaļas un piena izcelsmes produkti nāk no dzīvniekiem, kas baroti ar šādu barību.

Pretēji šim viedoklim, izpētes rezultāti liecina par plašām iespējām aizstāt no ĢM kultūraugiem (sojas un kukurūzas) ražotos barību līdzekļus ar pašražotām sastāvdaļām, kuras nodrošina nepieciešamo uzturvērtību kā arī samazina dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas izmaksas. Kā būtiski pozitīvi faktori pašražotai dzīvnieku barībai minēti arī neatkarība no tirgus cenu svārstībām dzīvnieku barībai, uzlabota augu barības vielu bilance saimniecībā, kā arī uzlabota augsnes izmantošanas ilgtspējība.

Šis ir pirmais šāda veida informācijas apkopojums Latvijā, un to iniciējusi vides aizsardzības organizācija Latvijas Zemes draugi, pievēršot uzmanību iespējām aizstāt ĢMO saturu dzīvnieku barībā ar videi, sabiedrībai un ekonomikai draudzīgākām alternatīvām. Izpēte veikta ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu.

Mēs ceram, ka pētījums rosinās turpmākas diskusijas par lauksaimniecības attīstības perspektīvu Latvijā kontekstā ar Eiropas Kopīgās lauksaimniecības politikas reformu un par ĢMO-brīviem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

*Izpētes prezentācija un diskusija norisināsies 16. novembrī plkst. 11:00-13:00 Zemkopības ministrijā, 314.telpā.*

Aktivitāte norisinās Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta „*NVO līdzdalības kapacitātes stiprināšana ĢMO aprites politikas jautājumos un inovatīvā publiskā pakalpojuma „Brīvs no ĢMO” attīstīšanā”* ietvaros.

Informācija un pieteikšanās: inese.romanova@zemesdraugi.lv, 28378038

————————————————————-

Piezīme pēc diskusijas: pētījuma rezultātus var ielādēt PDF formātā no zemesdraugi.lv: kopsavilkumu un pilno pētījumu.

Kopsavilkums īsumā, kam piekrita arī daudzi klātesošie praktiķi: pašaudzēta ne-ģmo lopbarība sanāk vislētākā, un importētā ne-ģmo lopbarība ir tikai nedaudz dārgāka par importēto ģmo. Ja izdotos atrisināt organizatoriskas problēmas, Latvijai ir labas izredzes eksportēt ne-ģmo lopbarību, pēc kuras ir labs pieprasījums citur Eiropā.

 

Londona, 13.nov., LETA. Šobrīd Eiropas Komisija (EK) apsver iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim Eiropas Savienībā (ES) neatļautām ģenētiski modificētām (ĢM) lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Taču vides eksperti brīdina, ka šādam lēmumam būtu smagas un neatgriezeniskas sekas, vēsta “Guardian”.

Kā norāda vides aizsardzības organizācija “Greenpeace”, ASV un Argentīnas pieredze liecina, ka šim solim var būt postoša ietekme uz lauku vidi un pašreizējām lauksaimniecības tradīcijām Eiropā. Tā prognozē lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumu un lauksaimnieku atkarību no sēklu piegādātājiem.

Kā norādījis “Greenpeace” vadītājs Kumi Naidū, Eiropas Komisijai nevajadzētu atvērt šo Pandoras lādi.

Šobrīd Eiropā ĢMO kultūras aizņem mazāk par 1% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, taču, dodot zaļo gaismu pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūru (HTGE) komerciālai audzēšanai, Eiropā nostiprinātos tādas kompānijas kā ASV biotehnoloģiju korporācija “Monsanto”, kuras ražotais glifosātu saturošais nezāļu apkarošanas līdzeklis “Roundup” tīrumos pilnībā iznīcina visus dabīgos augus.

Oktobrī “Greenpeace” lūdza agroekonomistu doktoru Čārlzu Benbruku izvērtēt šādu kultūru atļaušanas iespējamās sekas.

Benbruks balstījies uz plašiem pētījumiem, kas veikti Amerikas Savienotajās Valstīs, kur HTGE kultūru komerciāla audzēšana atļauta kopš 1996.gada, un var uzskatīt, ka šajā laikā tās gandrīz pilnībā pārņēmušas tirgu (Šeit pētījums angliski, PDF).

Vērtējot kultūras, kuru atļaušana varētu būt visreālākā – kukurūzu, cukurbietes un soju, – pētījumā prognozēts, ka glifosāta lietošana 14 gados – no 2012. līdz 2025.gadam – varētu pieaugt par vairāk nekā 800%.

Benbruks lēš – ja ES lauksaimnieki HTGE tehnoloģijas pārņems tikpat strauji kā savulaik viņu amerikāņu kolēģi, glifosāta izmantošana kukurūzas audzēšanā, kas ieņem būtisku vietu Eiropas lauksaimniecībā, līdz 2025.gadam pieaugs par vairāk nekā 1000% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, bet kopējais herbicīdu patēriņš divkāršosies, jo HTGE kultūras veicina pret glifosātu izturīgu nezāļu parādīšanos, un tas lauksaimniekiem liek lietot arvien lielākas ķimikāliju devas.

Glifosātu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tirgū ieviesa “Monsanto” ar nosaukumu “Roundup”, bet šobrīd to ar dažādiem nosaukumiem tirgo daudzas kompānijas.

Divdesmit gadus pēc “Roundup” parādīšanās “Monsanto” laida klajā ģenētiski modificētas kultūras ar marku “Roundup Ready”, kas izturīgas pret šo augu iznīcināšanas līdzekli, tādējādi paplašinot tā izmantošanas iespējas. Taču pārējā daba atšķirībā no šīm kultūrām pret apsmidzināšanu ar raundapu nav imūna.

Benbruks savā darbā atsaucas uz amerikāņu lauksaimnieku pieredzi, kas apkopota jaunajā “Greenpeace” dokumentālajā filmā “Growing Doubt”. Šī filma vēsta par to, kā pret herbicīdiem izturīgās kultūras ietekmējušas lauku sabiedrības dzīvi, ekonomiku un vidi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Divi šīs dokumentālās lentes galvenie varoņi šoruden apceļoja Eiropu, cenšoties brīdināt kolēģus, lai eiropieši mācītos no amerikāņu pieredzes un neatkārtotu viņu pieļautās kļūdas.

Pretējā gadījumā Eiropas zemniekus varētu gaidīt gan augošas sēklu cenas un lielāki izdevumi par lauksaimniecības ķimikālijām, gan cīņa pret izturīgākām nezālēm, kas ar laiku nenovēršami seko HTGE tehnoloģijām. Galu galā šīs sekas jutīs ne vien laucinieki, bet arī pilsētnieki savos lielveikalu plauktos.

Sākot audzēt ĢM kultūras, zemnieki nonāk atkarībā no sēklu piegādātājiem, jo līgumi paredz, ka sēklas katru gadu jāpērk no jauna. Amerikas Savienotajās Valstīs “Monsanto” par šo līgumu neievērošanu sūdz zemniekus tiesā.

Problēma nav tikai tā, ka audzētāji nevar paši ievākt sēklu un apsēt ar to tīrumus. Ar ĢM kultūru audzēšanu saistītās izmaksas aizvien pieaug, turklāt dažviet Amerikas Savienotajās Valstīs parastās, nemodificētās sēklas vispār vairs nav pieejamas.

Naidū pauž cerību, ka Eiropas Komisija aizstāvēs savus lauksaimniekus un gādās par vidi, nepakļaujoties industrijas lobijam.

Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts audzēt tikai divas ģenētiski modificētas kultūras – “Monsanto” izstrādāto kukurūzas šķirni “MON810” kopš 1998.gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni “Amflora” kopš 2010.gada.

Savukārt patēriņā ES valstīs ir atļauts izmantot piecpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas un četras ģenētiski modificētas sojas šķirnes, kuru audzēšanā izmanto raundapu. Šoruden starptautiski atzītā žurnālā “Food and Chemical Toxicology” tika publicēts recenzēts zinātnisks raksts par pētījumu, kas liek nopietni apšaubīt šo produktu nekaitīgumu.

——————————————————————————————-

Komentārs. Independent Science News ir publicēta daudzu zinātnieku parakstīta atklātā vēstule, paužot atbalstu neatkarīgiem zinātniekiem, konkrēti šajā gadījumā Ērikam Žilam Seralini, kuru pētījumi parāda dažādus politiski un finansiāli neērtus efektus; pret neatkarīgo zinātni vēršas dažādas ar starptautiskajām korporācijām saistītas zinātnieku un politiķu aprindas.

 

Genetic Roulette. A film by Jeffrey M. SmithTikai šonedēļ internetā var par velti noskatīties filmu “Genetic Roulette: The gamble of our lives”.
http://geneticroulettemovie.com

Piedāvā Džefrijs Smits un Institute for Responsible Technology

Vēsture reizēm atkārtojas: kāds rada jaunu, maz izpētītu tehnoloģiju un pasludina to par risinājumu ja ne visām, tad daudzām pasaules problēmām. Ar laiku atklājas, ka tik skaisti vis nav, ka jaunumam ir vēl neizpētīti, kaitīgi blakusefekti. Tā tas bija ar azbestu, tā bija ar DDT, un tā tas ir arī ar ģenētiski modificētiem organismiem.

ASV valdība jau 20 gadus nav likusies ne zinis par zinātnieku brīdinājumiem par ĢMO riskiem, un nu iedzīvotāji pastiprināti slimo ar visām kaitēm, kas novērojamas ar ĢMO barotiem mājdzīvniekiem. Ja ĢMO no pārtikas izslēdz, veselība uzlabojas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Filma sniedz pierādījumus par ĢMO pārtikas kaitējumu ASV iedzīvotājiem, it īpaši bērniem, un rosina domāt par risinājumiem.

 

Sestdien, 21. jūlijā 11:00 aicinām Tevi uz semināru “Vietējās ekonomikas stiprināšana”.

Semināru vadīs  Bernards Džoiss (Bernard Joyce) no Īrijas, kurš ir uzkrājis lielu pieredzi ekonomiskās ilgtspējības jomā, strādājot par lauku kopienu attīstības konsultantu Īrijā.  Bernards rādīs prezentāciju par dažādiem scenārijiem attiecībā uz naudas un resursu plūsmu cauri vietējai kopienai, kas vietējo izaugsmi var ietekmēt pozitīvi. Pasākuma otrajā daļā paredzēti uzdevumi un diskusijas par risinājumiem.

Semināra tēmas:

– cik bagāti mēs esam? Cik bagāti varētu būt?
– kur paliek mūsu novadam cauri plūstošie naudas resursi?
– kā paturēt resursus vietējā apritē?
– kāpēc mums vajag spēcīgas vietējās ekonomikas?
– kāda ir mana loma vietējās ekonomikas stiprināšanā?

– pozitīva nākotnes vīzija novadam;
– metodes vīzijas sasniegšanai;
– pārmaiņu iniciatīvu loma;
– ilgtspējīga un zaļa novada attīstība.

Seminārā tiks nodrošināts daļējs tulkojums latviešu valodā.

Ieeja par ziedojumiem

Norises vieta un laiks:
Ikšķiles novada pašvaldības Dienas centrs Daugavas prospektā 34 (100 m no Ikšķiles dzelzceļa stacijas)
21. jūlijā plkst.11:00-13:00

Pasākumu rīko biedrība: „Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva” sadarbībā ar Ikšķiles novada Dienas centru.

Vēlot saulainu un zaļu vasaru,
Artūrs Polis
tel. 29656778

Biedrība „Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva”
www.parmainupilseta.wordpress.lv

 

Neliela novirze no tēmas, taču iespējams, ka noderīga.

Dažreiz ir nepieciešams salīdzināt garus tekstus, un atrast tajos atšķirības. Piemēram, ja tekstam ir labojumi. Arī dažādas likumu versijas bieži vien satur nelielas vai grūti pamanāmas izmaiņas.

Te nu talkā jāņem speciālas programmas tekstu salīdzināšanai, kuras programmētāji bieži izmanto ikdienā. Neapšaubāmi, tādas noderēs arī citiem, kam jāstrādā ar tekstiem.

Darba secība šāda:

1. Ņemam vienu no teksta versijām, un saglabājam kā neformatizēta teksta failu. Piemēram, kāda likuma spēkā esošo redakciju.

2. Ņemam citu teksta versiju, piemēram, 1. punktā minētā likuma izmaiņu likumprojektu, un arī tāpat saglabājam.

3. Ielādējam un uzinstalējam kādu no failu salīdzināšanas programmām, piemēram, to pašu WinMerge, kas ir pilnīgi legāli pieejama bez maksas.

4. Ar File->Open atveram abus failus, un programma iekrāso atšķirīgās vietas. Var paspēlēties ar File->Options, pamainīt krāsas vai salīdzināšanas variantus (ievērojot atstarpes vai nē, salīdzināt pilnus vārdus vai tikai burtus utt.)

5. Ja vēlamies atšķirību skatījumu saglabāt turpmākai apskatei vai nodot kādam citam, ar Tools->Generate report saglabājam skatu kā html failu, ko var redzēt uz jebkura interneta pārlūka. Vienā pusē viena versija, otrā otra, atšķirības iekrāsotas un labi pamanāmas.

Piemēram, te ir Ģenētiski modificēto organismu likuma pašreiz spēkā esošā versija, jaunās versijas likumprojekts un atšķirību atskaite.

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (aktuālā redakcija) teksta formātā

Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (likumprojekts) teksta formātā

Atšķirību pārskats htm formātā

Kā izskatās, likumdevēji ir precizējuši ĢMO definīcijas, vienlaikus nedaudz ierobežojot iespējas ĢMO lokālajiem aizliegumiem, sīkāk sadalījuši kontrolējošo institūciju atbildības jomas, atsevišķas normas attiecinājuši tikai uz ģenētiski modificētiem mikroorganismiem, taču, pats galvenais – noņēmuši atbildību par ĢMO neapzinātu izplatīšanu. Turpmāk drīkst izplatīt ĢMO, ja var ticami norādīt, ka tas notiek neapzināti – proti, ja nav tieši zināms, ka produkts satur ĢMO.

Kopumā, likuma izmaiņas ir kārtējais mazais, mērķtiecīgais solis ĢMO liberalizācijas virzienā. Ja vardi silda pamazām, tā pat nepamana, kā tiek izvārīta…

© 2019 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha