Ziedkāpostu mozaīkas vīrusi. Avots: http://www.plantwise.org

Independent Science News ziņo, ka EFSA (European Food Safety Authority, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde), veicot potenciālo alergēnu novērtēšanu ĢMO šķirnēs, daudzās no tām atradusi ziedkāpostu mozaīkas vīrusa gēna ar nosaukumu Gene VI fragmentus. Eksistē pamatotas šaubas par šī gēna nekaitīgumu cilvēkam. Pētījums publicēts žurnālā GM Crops & Food (Podevin and du Jardin 2012), pētījuma pilnais teksts pieejams no atsevišķas GMOEvidence.com lapas.

Vīrusus bieži izmanto biotehnoloģijās, lai ar to palīdzību viena organisma ģenētiskajā kodā “iešūtu” citu organismu gēnus. Bieži vien šādas manipulācijas atstāj pēdas, kā aprakstīts šai gadījumā. Lai arī šeit netiek konstatēts nekāds tiešs kaitējums cilvēkiem, tomēr ir pierādīts princips, ka ģenētiskās modifikācijas process var atstāt nevajadzīgas “atliekas”. Kā šīs “atliekas” ietekmēs visu augu kopumā, ir ļoti grūti paredzēt iepriekš, un tāpēc nepieciešams rūpīgāk pārbaudīt ģenētiski modificēto šķirņu nekaitīgumu.

Daļa no bažām ceļas no tā, ka katram gēnam dzīvajos organismos parasti ir vairākas funkcijas. Tai skaitā arī pētījumā minētajam Gene VI – tā aktivizācija augos izraisa aizsardzības spēju pavājināšanos, augus daudz vieglāk uzveic infekcijas un patogēni. Sustainable Pulse rakstā par šo tēmu minēts, ka augu un dzīvnieku vīrusu gēni var viens otru aizstāt, un bijuši gadījumi, kad ģenētiskas modifikācijas rezultātā augi kļuvuši uzņēmīgi pret dzīvnieku vīrusiem (Dasgupta et al. 2001).  Līdz ar to, tomēr pastāv iespējamība, ka ģenētiskās modifikācijas process var slikti ietekmēt ĢMO šķirņu patērētāju veselību.

Iespējams, ģenētiskās modifikācijas netīši izraisīti efekti jau ir novērojami. 2011. gadā Dr. Hūbers, viens no Pērdjū Universitātes ilggadējiem augu patogēnu pētniekiem, publicēja atklātu vēstuli ar ziņojumu par līdz šim nezināmu patogēnu, kurš īpaši bieži atrodams pret raundapu izturīgās sojas un kukurūzas šķirnēs, un nopietni ietekmē augu un mājdzīvnieku, iespējams arī cilvēku, veselību.

Dr. Hūbera intervija (YouTube, angliski)

 

Genetic Roulette. A film by Jeffrey M. SmithTikai šonedēļ internetā var par velti noskatīties filmu “Genetic Roulette: The gamble of our lives”.
http://geneticroulettemovie.com

Piedāvā Džefrijs Smits un Institute for Responsible Technology

Vēsture reizēm atkārtojas: kāds rada jaunu, maz izpētītu tehnoloģiju un pasludina to par risinājumu ja ne visām, tad daudzām pasaules problēmām. Ar laiku atklājas, ka tik skaisti vis nav, ka jaunumam ir vēl neizpētīti, kaitīgi blakusefekti. Tā tas bija ar azbestu, tā bija ar DDT, un tā tas ir arī ar ģenētiski modificētiem organismiem.

ASV valdība jau 20 gadus nav likusies ne zinis par zinātnieku brīdinājumiem par ĢMO riskiem, un nu iedzīvotāji pastiprināti slimo ar visām kaitēm, kas novērojamas ar ĢMO barotiem mājdzīvniekiem. Ja ĢMO no pārtikas izslēdz, veselība uzlabojas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Filma sniedz pierādījumus par ĢMO pārtikas kaitējumu ASV iedzīvotājiem, it īpaši bērniem, un rosina domāt par risinājumiem.

 

Sabiedriskās organizācijas apsūdz biotehnoloģijas industriju sagrozītu datu izplatīšanā.

Nozares apvienība “The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications” (ISAAA), ko var tulkot kā Starptautiskais lauksaimniecības biotehnoloģiju pārņemšanas dienests, gadskārtējā pārskatā ziņo, ka 2011. gadā ģenētiski modificētu augu platības ir palielinājušās par 12 miljoniem hektāru, tagad sasniedzot 160 miljonus hektāru. ISAAA finansē ģenētiski modificētu produktu ražotāji “Monsanto”, “Bayer CropScience”, “CropLife International” un citas firmas.

Pārskatā teikts: „Ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras audzē 16,7 miljoni lauksaimnieku, to skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis par 1,3 miljoniem jeb 8 %. No tiem vairāk nekā 90 % jeb 15 miljoni bija nabadzīgi mazie zemnieki attīstības valstīs. Septiņi miljoni Ķīnas mazo zemnieku un vēl septiņi miljoni Indijā ar ĢM kultūrām apsēja rekordlielu platību — 14,5 miljonus hektāru.”

Pārtikā izmantojamus ĢM  augus, galvenokārt pret herbicīdiem noturīgas kukurūzas, sojas un eļļas rapšu šķirnes, audzē 29 valstīs. Vairāk nekā 40 % ĢM augu sējumu platības atrodas ASV. Citas lielas audzētājvalstis ir Brazīlija un Argentīna, bet Bt kokvilnu audzē galvenokārt Ķīnā un Indijā. ISAAA prognozē, ka 2012. gadā ĢMO audzēšanas apjomi attīstības valstīs pirmo reizi pārspēs pārsniegs audzēšanas apjomus rūpnieciski attīstītās valstīs.

Sabiedriskās organizācijas “Food and Water Europe” direktore Venona Hautere (Wenonah Hauter) apsūdzēja ISAAA statistikas datu uzpūšanā. Lai aprēķinātu sējumu kopējo platību, ISAAA apsēto platību sareizinot ar biotehnnoloģijas ceļā iegūto īpašību skaitu. Izmantojot šādu paņēmienu, pārskatā uzrādītā lauka platība trīskāršojas, ja tajā aug ģenētiski modificēti augi, kas  ir, piemēram, izturīgi pret herbicīdiem, vīrusiem un izstrādā Bt toksīnu.

Hautere: „Mūsu analīze .. atklāj, ka ISAAA datus iegūst no neobjektīviem avotiem, pārspīlējot ģenētiski modificēto kultūru devumu lauksaimniekiem un ignorējot statistiskas datus, kas neatbilst tās viedoklim. ISAAA pētnieki ir personiski ieinteresēti biotehnoloģiju panākumos, un viņu statistikas datu pareizībai vienkārši nevar uzticēties.”

“Zemes draugu” Eiropas nodaļa un “Greenpeace” apgalvo, ka lauksaimniecības biotehnoloģijas nozare faktiski ir atmetusi cerības, ka tai izdosies pārliecināt Eiropu pieņemt tās radītos ģenētiski modificētos kultūraugus. Pret tiem ir nostājušies lauksaimnieki, politiķi un lielākā daļa patērētāju.

“Greenpeace” paziņojumā rakstīts: „Pagājušajā mēnesī pasaulē lielākais ķīmijas produktu ražotājs BASF atteicās no nodoma Eiropā izstrādāt un komercializēt ģenētiski modificētu pārtiku. Kopējā ĢM augu sējumu platība Eiropā pašreiz ir 0,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un vienīgi Spānijā 2011. gadā nenozīmīgi palielinājās sējumu platības.”

Kā saka Mūte Šimfa (Mute Schimpf) no “Zemes draugu” Eiropas nodaļas: „Iedzīvotāju pretestības dēļ  ģenētiski modificētie kultūraugi zaudē pozīcijas Eiropas Savienībā, toties bioloģiskās saimniecības aizņem 3,7 % ES lauksaimniecības zemju.”

 

Avots: http://www.guardian.co.uk/environment/2012/feb/08/industry-claims-rise-gm-crops

 

Jānis Ulme sniedz ieskatu wikileaks materiālos, kuros runa par ģenētiski modificēto organismiem un Latvijas politiku. Interesanti.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha