Tuvākā laikā Eiropas Parlamentā gaidāms balsojums par ASV korporāciju iniciētā tirdzniecības līguma TTIPTransatlantic Trade and Investment Partnership, noslēgšanu. Ja līgums stāsies spēkā patlaban paredzētā izskatā, Eiropa var zaudēt ne vien savas ĢMO-brīvās zonas, bet arī ĢMO ražojumu marķēšanu. Lai neatkarīgas Eiropas valstis vairs nestātos ceļā lielo korporāciju varas akumulācijai, līgumā paredzēts izveidot privātas (“neatkarīgas”) tiesas, kuras nebūtu pakļautas demokrātisko valstu likumiem, bet varētu pār tiem noteikt. Šis process nosaukts par “reglamentu starptautisko investīciju aizsardzībai” jeb ISDS, Investor-state dispute settlement, un daudzviet Eiropā jau izsaucis asus protestus.

Šeit iespēja parakstīt petīciju Eiropas Parlamenta deputātiem:
www.no2isds.eu

Un – tiem, kas vēl nezina – šeit vispārīga informācija par TTIP:
www.stop-ttip.org

 

VARAM dod ĢMO ražotājiem tiesības izlemt par ĢM kultūraugu audzēšanu Latvijā

2014. gada 12. jūnijā, Briselē

Zemes Draugi uzskata, ka Latvijas atbalstītais ES vides ministru balsojums par jaunu regulējumu, kas pieņemts, aizbildinoties ar teorētisku dalībvalstu tiesību paplašināšanu ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanā, ir nepilnīgs un rada būtisku riskus ĢM kultūraugu nekontrolētai audzēšanai Eiropā un Latvijā.

Ierosinātais jaunais regulējums sniegs biotehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, Monsanto un Syngenta, bezprecedenta varu. Tām tiks dotas likumīgas tiesības izlemt, vai valsts var aizliegt audzēt ĢM kultūraugus. Ja biotehnoloģiju uzņēmumi iebildīs pret aizliegumu, dalībvalstis būs spiestas meklēt citus tiesiskus pamatojumus ĢM kultūraugu aizliegšanai, atverot durvis turpmākiem tiesāšanās darbiem.

Eiropas Zemes draugu pārtikas kampaņu vadītāja Mūte Šimfa: “Tas ir nepieņemami, ka tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, Monsanto tiks dota pirmā teikšana par jebkuru lēmumu aizliegt savus produktus. Valdībām ir jābūt iespējai aizliegt nevēlamu un riskantu ĢM kultūraugu audzēšanu bez atļaujas saņemšanas no uzņēmumiem, kas no tā gūst peļņu.”

Latvijas Zemes draugu padomes vadītājs Jānis Ulme: “Latvijas bez iebildumiem atbalstītais ES Vides ministru padomes priekšlikums sagrauj visu, kas Latvijā pēdējos gados ir izdarīts lai izveidotu piesardzības principā un sabiedrības interesēs balstītu ĢMO aprites sistēmu. Tas, pretēji apgalvojumiem, arī nesniedz solīto stingro tiesisko pamatu ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumam – faktiski ir pavērtas durvis ĢM kultūraugu plašākai audzēšanai Eiropā un vides un veselības risku izvērtējuma sistēmas sagraušanai. Arī valdību piespiešana lūgt biotehnoloģiju uzņēmumiem sniegt atļauju aizliegumam jaunu ĢM kultūraugu audzēšanai ir absurda un nedemokrātiska. Tas nostāda biotehnoloģiju uzņēmumu intereses augstāk par demokrātiski ievēlētu valdību un sabiedrības interesēm.”

Plašāka informācija:
Jānis Ulme
janis.ulme@zemesdraugi.lv
22552423

—————————————————–

Nedaudz vairāk saišu uz resursiem angļu valodā:

Unbelievable! #Monsanto et al to decide whether EU countries can ban #GMO
crops. Please RT. #stopthecrop.org (http://www.foeeurope.org/sites/default/files/news/foee_optout_empty_offer_analysis_0414.pdf)

Breaking: EU governments need to get #Monsanto’s permission to ban #GMO
crops. Undemocratic and outrageous! #stopthecrop.org

Giving EU nations the power to ban #GMOs https://twitter.com/search?q=%23GMOs
– it *sounds like nice idea but here’s why plan will do more harm than good
http://www.foeeurope.org/empty-offer-ban-toxic-crops-030314

 

Pārpublicēts no Latvijas Permakultūras biedrības mājaslapas: http://permakultura.lv/

—————————-

Piparu zupa Eiropas birokrātiem

03.02.2014., Eiropas Patentu biroja (EPO) darbiniekiem tika dalīta piparu zupa un iesniegts 27 Eiropas valstu zemnieku un audzētāju organizāciju parakstīts protests pret korporācijai Syngenta izsniegto patentu “piparam ar paaugstinātu izturību pret kaitēkļiem”. 34 Eiropas organizācijas, tai skaitā Latvijas Permakultūras biedrība un Pūres Dārzkopības pētījumu centrs, protestē pret korporāciju un EPO patvaļu patentējot augu sēklas, ierobežojot to turpmāku selekciju un monopolizējot sēklu izmantošanu, tādējādi apdraudot lauksaimniecības augu bioloģisko daudzveidību un pārtikas drošību pasaulē.

Kompānija “Syngenta”, pasaulē lielākā agroķimikāliju kompānija un viena no lielākajām ĢMO ražotājām, 2013.gada 8. maijā ieguva Eiropas Patentu biroja izsniegtu patentu (EP 2140023 B1) “kaitēkļu izturīgiem piparu augiem”, kurus ieguva krustojot Jamaikas savvaļas piparu ar dažādām kultūraugu šķirnēm. Tā kā savvaļas pipars ir izturīgs pret kaitēkļiem, Syngentas patentētā īpašība jau eksistē dabā. Tomēr tik un tā kompānija apgalvo, ka viņiem pieder īpašumtiesības uz kaitēkļizturīgiem pipariem, to sēklām un augļiem, pat ja šādi ir gandrīz visi konvencionāli (dabīgi) audzēti pipari.

Protesta dokumentā tiek pieprasīta pipara patenta atsaukšana. Šī ir pirmā reize EPO vēsturē, kad pret tā darbību vērsta tik plaši atbalstīta opozīcija, iesaistot ar EPO darbību neapmierinātus dalībniekus no 27 Eiropas Patentu konvenciju parakstījušam valstīm. 2012.g. 10. maijā tika pieņemta Eiropas parlamenta rezolūcija, Continue reading »

 

Kā jau Zemes Draugi rakstīja,

Jaunais ES sēklu regulas projekts paredz visaptverošu sēklu tirdzniecības uzraudzību ES līmenī. Jaunās sēklu regulas teksts šobrīd nav oficiāli pieejams, taču no iepriekš saņemtajām neoficiālajām teksta versijām sagaidāms, ka jaunais sēklu regulas projekts rakstīts, lai nostiprinātu lielo sēklu industrijas spēlētāju oligopolisko stāvokli. Jau šodien desmit lielākie sēklu ražošanas uzņēmumi dominē trīs ceturdaļas no pasaules sēklu tirgus un vairāk nekā puse no pasaule sēklu tirgus pieder agroķīmijas industrijai. Sēklu ražotāju industrija galvenokārt ir ieinteresēta ģenētiski modificētu un hibrītsēklu izplatīšanai, kas paredz intensīvu agroķīmijas lietošanu.

Jaunā likumdošana paredz birokrātiskus šķēršļus sēklu reģistrācijai mazajiem sēklu ražotājiem un selekcionāriem, tādejādi apdraudot veco un reto augļu, dārzeņu un graudu šķirņu saglabāšanos. Paredzams, ka turpmāk ES tiks aizliegta ne vien nereģistrētu sēklu tirdzniecība, bet arī sēklu apmaiņa. Regulas projekts aizskar zemnieku un dārznieku tiesības piedāvāt tirgū un iegādāties tādas šķirnes, kas ir adaptētas vietējam klimatam un ir izturīgas pret slimībām un kaitēkļiem.

6. maijā sabiedrības spiediena rezultātā likumā tika ieviestas izmaiņas, lai jaunās prasības attiektos tikai uz tām firmām, kuru gada apgrozījuma pārsniedz 2 miljonus eiro un kas nodarbina vismaz 10 darbiniekus. Tas ir nozīmīgs panākums, taču priecāties vēl pāragri, jo likuma projektā joprojām var tikt ieviestas izmaiņas, un lielās firmas netaisās pārtraukt savu interešu lobēšanu ne tagad, ne tuvākajā nākotnē (vairāk informācijas no bifurcatedcarrots.eu).

Te nu vietā citāts no sarakstes par šo tēmu: Continue reading »

 

Avots: organizācija “Kampaņa par sēklu suverenitāti” (lasāma lielajās ES valodās)

UZMANĪBU: Tiek gatavots nelāgs ES sēklu likums!

Resistance is fertile

Attēls no kampaņas bukleta, uzraksts karogā: Pretošanās ir auglīga!

Eiropas Komisijas Veselības un Patērētāju Aizsardzības direktorāts (DG SANCO, Directorate General for Health and Consumers) cenšas nomainīt Eiropas Savienības sēklu likumus, kas pašlaik ir katrā valstī interpretējamas direktīvas, ar visām ES vienotu regulu. Atgādinām, ka regulas nav vietēji interpretējamas un tiek vienādi piemērotas visā ES. Šāda vienāda kārtība visos tirgos ir ļoti piemērota lielajām starpnacionālajām kompānijām, taču vienlaikus nodarīs lielu kaitējumu dažādām netipiskām un maza mēroga lauksaimniecības metodēm un ierobežos daudzveidīgu sēklu šķirņu ražošanu un lietošanu. Ja vēlies aizstāvēt gan savu, gan zemnieku un sēklu ražotāju brīvību sēt sēklas pēc brīvas izvēles, tuvākajos mēnešos ir aktīvi jārīkojas! Continue reading »

 

Tulkots no: Myth of Independent Science Haunts Biotech Industry

Viens no biežāk dzirdamajiem ĢMO aizstāvju argumentiem ir šāds: ĢMO var lietot droši, jo valdības aģentūras ir rūpīgi izvērtējušas zinātniskos datus. Ja var ticēt organizācijai, kuras nosaukuma aptuvenais latviskais tulkojums ir “Nobažījušos zinātnieku apvienība”, angliski Union of Concerned Scientists (turpmāk tekstā – UCS), tad izskatās, ka paši zinātnisko pētījumu dati ir ar nopietniem trūkumiem: nepilnīgi, neuzticami, nepilnīgi izziņoti, nepublicēti vai sagrozīti, un tamlīdzīgi. Šim jautājumam veltīts atsevišķs UCS ziņojums Heads They Win, Tails We Lose. How Corporations Corrupt Science at Public’s Expense (brīvi pieejams). Valdības aģentūru slēdzieni, kas balstīti uz apšaubāmiem datiem, arī kļūst apšaubāmi.

UCS ziņojumā aprakstītas piecas galvenās metodes, kā korporācijas savā labā ietekmē zinātni un politiku:

Izpētes procesa ietekmēšana. Korporācijas aptur vai aizliedz noteiktus pētījumus, iebiedē zinātniekus, maina pētījumu plānus, zinātnieku vietā sastāda publikācijas un publicē tikai tos pētījumu rezultātus, kas atbilst korporatīvajām interesēm.

Manipulācijas ar sabiedrisko viedokli. Tiek mazināta pierādījumu nozīme, pārpīlēta nenoteiktība, apmeloti konkrēti pētnieki, korporācijas slēpjas aiz citām organizācijām un medijiem sniedz sagrozītu informāciju.

Valdības aģentūru efektivitātes mazināšana. Kompānijas apstrīd zinātniskos datus, uz kuriem balstīta aģentūru politika, kavē regulatoru darbību, uzpērk konsultatīvās grupas, pārvilina valdības darbiniekus pie sevis un aģentūrās iefiltrē savējos, cenzē zinātniekus un slēpj informāciju no sabiedrības.

Kongresa ietekmēšana. Lobēšanai un politisko kampaņu finansēšanai tiek tērēti miljardiem dolāru. Dažādos veidos ietekmē kongresa locekļus un stimulē tos apstrīdēt zinātnes viedokli, novilcināt kritisku jautājumu risināšanu un mainīt zinātnes lomu lēmumu pieņemšanā.

Tiesu sistēmas izmantošana. Korporācijas arvien nostiprina savu ietekmi tiesu sistēmā, izmanto tiesas zinātnes iedragāšanai, iebiedē un apklusina zinātniekus ar tiesas procesiem.

Ziņojumā runa ir ne tikai par biotehnoloģiju nozari. Sekojot līdzi debatēm par ĢMO, atpazīstamas tās pašas un līdzīgas manipulāciju metodes. Daudzi zinātnieki ir izteikuši bažas par darbībām, kuras tiek vērstas pret jebkuriem neatkarīgiem pētījumiem par ģenētiski modificētām sēklām; šo sēklu ražotāji cenšas iejaukties pētījumos, nereti izmantojot draudus. Piemēram, 2009. gadā 26 universitāšu entomologi nosūtīja vēstuli ASV Vides Aizsardzības aģentūrai atzīmējot, ka “nav iespējams likumīgi un vienlaikus patiesi neatkarīgi pētīt daudzus būtiskus jautājumus, kas skar ĢMO kultūras”. Reaģējot uz šo notikumu, Scientific American redakcijas slejā pauž viedokli, ka “agrotehnoloģiju kompānijas ir uzurpējušas veto tiesības pār neatkarīgu zinātnieku pētījumiem.”

Dāgs Gurians-Šermans (Doug Gurian-Sherman), fitopatologs un vecākais zinātnieks UCS, L.A. Times apskata rakstā izsakās sekojoši:

Lauksaimniecības kopānijām zinātnē ir lielas informatīvās priekšrocības. Piemēram, tās apmaksā lielu daļu no ASV veiktajiem lauksaimniecības drošības pētījumiem. Kad ASV Lauksaimniecības Departaments un citas regulējošās aģentūras lemj par tirgus atļaujām ĢMO kultūrām, tās neveic savus drošības un ražības izmēģinājumus, bet pārsvarā izmanto pašu ražotāju iesniegtos pētījumus.

Ir vēl citi piemēri, kā korporācijas ietekmē biotehnoloģijā notiekošo. Piemēram, sabiedriskās vides organizācija Center For Food Safety (latviski Pārtikas Drošības centrs) tiesas procesā apstrīdēja ASV Lauksaimniecības Departamenta lēmumu par ierobežojumu atcelšanu ĢMO alfalfai, jo nebija noticis izvērtējums par ietekmi uz vidi. Tiesas gaitā tika iegūts dokuments, kurā bija labi redzama korporācijas Monsanto loma šī lēmuma pieņemšanā. Par korporāciju ietekmi lasāmi vēl citi raksti GMO-Journal:

Regulatory Independence Myth Lives On At USDA,
6 Reasons To Avoid GMOs,
Obama’s Appointments Provide Muted Hope for Sustainability Advocates,
Obama’s Controversial Trade Appointment Slipped Through Unchallenged,
Internal Report Finds USDA’s Failure to Effectively Regulate GMOs,
Monsanto’s Aggressive Lobbying in 2009 un
Monsanto Lobbying On Pace To New Records In 2010.

Līdzīgi par korporāciju ietekmi uz zinātni izteicās Dons Hubers, kurš ir fitopatologs ar 50 gadu pieredzi, pašlaik emeritētais profesors Pērdjū universitātē. Iepriekšējā gadā viņš nosūtīja vēstuli ASV Lauksaimniecības sekretāram Tomam Vilsakam, ar to saceldams troksni; vēstulē bija runa par “jaunatklātu bīstamu un ļoti izplatītu infekcijas pārnēsātāju, kas sevišķi lielā koncentrācijā atrodams ĢMO Roundup Ready sojā un kukurūzā”. Citāts no viņa intervijas Acres USA 2011.g. maijā:

Finansējumu lietišķajiem pētījumiem ir grūti iegūt, un var būt grūtības publicēties. Zinu, ka Starptautiskajam Glifosāta simpozijam pētījumu datu un simpozija materiālu publicēšanai nācās meklēt izdevniecību ārvalstīs. ASV to nopublicēt ir ļoti grūti. Arī jaunos zinātniekus sagaida dažas briesmas, ja tie mēģina publicēt pētījumu rezultātus, kas ir pretrunā ar pašlaik pieņemtajiem priekšstatiem. Daudzi pētījumi gēnu inženierijā notiek ārvalstīs, jo ir sarežģīti piekļūt pētījumu objektiem, vai arī par piekļuvi tiem nākas parakstīt līgumus, kuros aizliegta pētījumu rezultātu publikācija bez ģenētiski modificēto organismu piegādātāja atļaujas. Domāju, ka tie 26 entomologi, kas Vides Aizsardzības aģentūrai 2009. gadā nosūtīja vēstuli, ļoti trāpīgi izteicās par objektīvu datu neesamību tās rīcībā, jo nav pieejami pētāmie organismi vai arī ir nav iespējas publicēt rezultātus.

***

Ir zinātnieki, kuriem nācies pēkšņi pārtraukt karjeru vai arī mainīt pētījumu virzienu, lai varētu izdzīvot un palikt sistēmā.

 

Londona, 13.nov., LETA. Šobrīd Eiropas Komisija (EK) apsver iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim Eiropas Savienībā (ES) neatļautām ģenētiski modificētām (ĢM) lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Taču vides eksperti brīdina, ka šādam lēmumam būtu smagas un neatgriezeniskas sekas, vēsta “Guardian”.

Kā norāda vides aizsardzības organizācija “Greenpeace”, ASV un Argentīnas pieredze liecina, ka šim solim var būt postoša ietekme uz lauku vidi un pašreizējām lauksaimniecības tradīcijām Eiropā. Tā prognozē lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumu un lauksaimnieku atkarību no sēklu piegādātājiem.

Kā norādījis “Greenpeace” vadītājs Kumi Naidū, Eiropas Komisijai nevajadzētu atvērt šo Pandoras lādi.

Šobrīd Eiropā ĢMO kultūras aizņem mazāk par 1% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, taču, dodot zaļo gaismu pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūru (HTGE) komerciālai audzēšanai, Eiropā nostiprinātos tādas kompānijas kā ASV biotehnoloģiju korporācija “Monsanto”, kuras ražotais glifosātu saturošais nezāļu apkarošanas līdzeklis “Roundup” tīrumos pilnībā iznīcina visus dabīgos augus.

Oktobrī “Greenpeace” lūdza agroekonomistu doktoru Čārlzu Benbruku izvērtēt šādu kultūru atļaušanas iespējamās sekas.

Benbruks balstījies uz plašiem pētījumiem, kas veikti Amerikas Savienotajās Valstīs, kur HTGE kultūru komerciāla audzēšana atļauta kopš 1996.gada, un var uzskatīt, ka šajā laikā tās gandrīz pilnībā pārņēmušas tirgu (Šeit pētījums angliski, PDF).

Vērtējot kultūras, kuru atļaušana varētu būt visreālākā – kukurūzu, cukurbietes un soju, – pētījumā prognozēts, ka glifosāta lietošana 14 gados – no 2012. līdz 2025.gadam – varētu pieaugt par vairāk nekā 800%.

Benbruks lēš – ja ES lauksaimnieki HTGE tehnoloģijas pārņems tikpat strauji kā savulaik viņu amerikāņu kolēģi, glifosāta izmantošana kukurūzas audzēšanā, kas ieņem būtisku vietu Eiropas lauksaimniecībā, līdz 2025.gadam pieaugs par vairāk nekā 1000% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, bet kopējais herbicīdu patēriņš divkāršosies, jo HTGE kultūras veicina pret glifosātu izturīgu nezāļu parādīšanos, un tas lauksaimniekiem liek lietot arvien lielākas ķimikāliju devas.

Glifosātu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tirgū ieviesa “Monsanto” ar nosaukumu “Roundup”, bet šobrīd to ar dažādiem nosaukumiem tirgo daudzas kompānijas.

Divdesmit gadus pēc “Roundup” parādīšanās “Monsanto” laida klajā ģenētiski modificētas kultūras ar marku “Roundup Ready”, kas izturīgas pret šo augu iznīcināšanas līdzekli, tādējādi paplašinot tā izmantošanas iespējas. Taču pārējā daba atšķirībā no šīm kultūrām pret apsmidzināšanu ar raundapu nav imūna.

Benbruks savā darbā atsaucas uz amerikāņu lauksaimnieku pieredzi, kas apkopota jaunajā “Greenpeace” dokumentālajā filmā “Growing Doubt”. Šī filma vēsta par to, kā pret herbicīdiem izturīgās kultūras ietekmējušas lauku sabiedrības dzīvi, ekonomiku un vidi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Divi šīs dokumentālās lentes galvenie varoņi šoruden apceļoja Eiropu, cenšoties brīdināt kolēģus, lai eiropieši mācītos no amerikāņu pieredzes un neatkārtotu viņu pieļautās kļūdas.

Pretējā gadījumā Eiropas zemniekus varētu gaidīt gan augošas sēklu cenas un lielāki izdevumi par lauksaimniecības ķimikālijām, gan cīņa pret izturīgākām nezālēm, kas ar laiku nenovēršami seko HTGE tehnoloģijām. Galu galā šīs sekas jutīs ne vien laucinieki, bet arī pilsētnieki savos lielveikalu plauktos.

Sākot audzēt ĢM kultūras, zemnieki nonāk atkarībā no sēklu piegādātājiem, jo līgumi paredz, ka sēklas katru gadu jāpērk no jauna. Amerikas Savienotajās Valstīs “Monsanto” par šo līgumu neievērošanu sūdz zemniekus tiesā.

Problēma nav tikai tā, ka audzētāji nevar paši ievākt sēklu un apsēt ar to tīrumus. Ar ĢM kultūru audzēšanu saistītās izmaksas aizvien pieaug, turklāt dažviet Amerikas Savienotajās Valstīs parastās, nemodificētās sēklas vispār vairs nav pieejamas.

Naidū pauž cerību, ka Eiropas Komisija aizstāvēs savus lauksaimniekus un gādās par vidi, nepakļaujoties industrijas lobijam.

Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts audzēt tikai divas ģenētiski modificētas kultūras – “Monsanto” izstrādāto kukurūzas šķirni “MON810” kopš 1998.gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni “Amflora” kopš 2010.gada.

Savukārt patēriņā ES valstīs ir atļauts izmantot piecpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas un četras ģenētiski modificētas sojas šķirnes, kuru audzēšanā izmanto raundapu. Šoruden starptautiski atzītā žurnālā “Food and Chemical Toxicology” tika publicēts recenzēts zinātnisks raksts par pētījumu, kas liek nopietni apšaubīt šo produktu nekaitīgumu.

——————————————————————————————-

Komentārs. Independent Science News ir publicēta daudzu zinātnieku parakstīta atklātā vēstule, paužot atbalstu neatkarīgiem zinātniekiem, konkrēti šajā gadījumā Ērikam Žilam Seralini, kuru pētījumi parāda dažādus politiski un finansiāli neērtus efektus; pret neatkarīgo zinātni vēršas dažādas ar starptautiskajām korporācijām saistītas zinātnieku un politiķu aprindas.

 

Parīze, 16.marts, LETA–AFP.

Francijas lauksaimniecības ministrs Bruno Lemers piektdien noteicis pagaidu aizliegumu audzēt valstī ASV biotehnoloģiju giganta “Monsanto” izveidoto ģenētiski modificēto kukurūzu “MON810”, pamatojot to ar vides aizsardzības apsvērumiem.

Kā norādīts ministrijas izplatītajā paziņojumā, šis aizliegums uzskatāms par piesardzības pasākumu.

Šīs kukurūzas audzēšanas aizliegumu Francijas Lauksaimniecības ministrija noteica jau 2008.gada februārī, atsaucoties uz sabiedrības drošības interesēm.

Taču pērn novembrī Francijas galvenā administratīvā tiesa minēto aizliegumu noraidīja, paziņodama, ka valdība neesot pierādījusi, ka šī “Monsanto” izveidotā kukurūza rada “īpaši augsta līmeņa risku cilvēku veselībai vai videi”. Iepriekš Francijas noteikto aizliegumu noraidīja arī Eiropas Savienības Tiesa.

Tomēr prezidents Nikolā Sarkozī drīz vien izteica apņemšanos meklēt jaunas iespējas, lai paturētu “MON810” audzēšanas aizliegumu spēkā.

Februārī Francija aicināja Eiropas Savienību apturēt “MON810” autorizāciju, atsaucoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas liecina, ka ĢM kultūras nopietni apdraud vidi. Parīze pieminēja nesen veiktu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumu, kurā paustas bažas attiecībā uz citu ģenētiski modificētas kukurūzas šķirni – BT11, un norādīja, ka šīs bažas var attiecināt arī uz kukurūzu “MON810”, ko “Monsanto” izplata ar tirdzniecības nosaukumu “YieldGuard”.

Ja Eiropas Savienība nerīkosies, Francija varētu ierosināt izmantot drošības klauzulu, kas ļauj ES dalībvalstīm patstāvīgi pieņemt lēmumu par konkrētu produktu tirdzniecības ierobežošanu vai aizliegšanu, bija norādīts tobrīd izplatītajā Francijas Vides ministrijas paziņojumā.

———————————————————–

Komentārs. Saskaņā ar 2009. gada pētījumu, žurkām MON810 kukurūza ir kaitīga. Ietekme atkarīga no dzimuma, novērojama pēc 14 nedēļu barošanas ar ģmo kukurūzu. Palielinās liesa un virsnieru dziedzeri, pieaug urīnvielas saturs urīnā, izmainās asins šūnu skaits kaulu smadzenēs, tēviņiem novērojamas izmaiņas aknu funkcijās.

Ģenētiski modificēto šķirņu kaitīgums izpaužas atšķirīgi katrai šķirnei, taču visām kopēja ir ietekme uz aknām un nierēm. Pētījumā izmatotas MON810, MON863 un NK603 šķirnes, kuras atļautas izmantot pārtikā ASV un dažās ES valstīs).

Avots: de Vendômois JS, Roullier F, Cellier D, Séralini GE. A Comparison of the Effects of Three GM Corn Varieties on Mammalian Health. Int J Biol Sci 2009; 5(7):706-726. Pieejams no http://www.biolsci.org/v05p0706.htm

 

 

tomātiAutors: Sandra Stabiņģe

Kas kopīgs 30 000 gadu senai puķītei un administratīvajai lietai pret dārzniecību “Neslinko”?

Aizkustinošā ziņa par to, ka krievu zinātnieku gādībā uzziedējusi puķīte no 30 000 gadu vecas ledājā saglabājušās sēklas audiem, kuru kāda sena vāvere aprakusi Kolimas krastos, sakritusi ar tomātu sēklu skandālu, kura centrā ir dārzniecība “Neslinko”. Senā puķīte, kura zied un ir spējīga vairoties tālāk, parāda sēklu lielo nozīmi un spēku – sēklas ir unikāls visas cilvēces mantojums, kas nodrošina dabas daudzveidību un šķirņu attīstību, bet tikai tad, ja tām tiek dota iespēja vairoties un tās “ceļo” dažādās vidēs un tādējādi attīsta jaunas īpašības. Tieši ar to nodarbojās dārzkopju ģimene no “Neslinko”, un arī neskaitāmi citi zemnieki un dārzkopji gan vēsturiski, gan mūsdienās.

Tomātu skandāls ir lielākas un ļoti būtiskas globālas tēmas lokālā šķautne, un šī tēma ir sēklu brīvība. Mūsdienās sēklu dabīgā aprite tiek arvien striktāk ierobežota un kontrolēta, sēklu industrija ir komercializēta – pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67 % no pasaules sēklām. Tas apdraud globālo dabas daudzveidību un šķirņu attīstību.
Stabilu un unificētu šķirņu izveide kļuva par atsevišķu zinātnisku jomu tikai 20. gadsimtā, kad tā aizstāja tautas selekciju. Kopš tā laika ir stipri samazinājusies lauksaimniecības kultūraugu daudzveidība. Tas saistīts arī ar pārtikas globalizāciju un lielveikalu dominanti – pārtika šobrīd tiek transportēta lielos attālumos un ilgi un lēti saglabāta, un šīm prasībām atbilstošās šķirnes arī tiek audzētas.
Sekas:

  • 20. gadsimta laikā 95 % kāpostu, 91 % kukurūzas, 94 % zirņu, un 81 % tomātu šķirnes ir izzudušas (nav arī gēnu bankās);
  • 1980. gados no Eiropas Kopējā kataloga tika izslēgtas 1500 dārzeņu šķirnes (Mooney 1983);
  • 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75 %.

Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan no ekoloģiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Kas notiek ja kādai no šīm sugām piemetas kāda slimība vai klimata ietekmē tā nespēj dot labu ražu?

Tāpēc ir svarīgi, lai līdzās zinātniskajai un specializētajai sēklu selekcijai un uzglabāšanai gēnu bankās pastāvētu arī tā saucamās “zemnieku sēklas”, kuras top saimniecībās uz esošo šķirņu pamata. Tās nodrošina ģenētisko daudzveidību, kas ļauj augiem pielāgoties un iegūt jaunas īpašības. Tām piemīt garšas un uzturvielu bagātība. Tā ir ne tikai sēklu pavairošana, bet iesaistīšanās evolūcijas procesā.

Sēklas ir visas dzīvības pamats, un šobrīd tās lielākoties ir monopolizēta komercfirmu loka īpašums. Arī likumdošana – kā ES noteikumi, kurus pārkāpa dārzkopji no “Neslinko” –  ir strikta un ierobežojoša.

Ko mēs katrs individuālā līmenī varam darīt sēklu daudzveidības labā:

  •   sākt ar savu, savu vecāku vai vecvecāku dārzu un saglabāt tur esošo kultūraugu sēklas;
  •   mainīties ar sēklām ar citiem, lai nodrošinātu sēklu “ceļošanu”;
  •   balsojot ar savu maku, izvēlēties vietējo un mazo ražotāju audzēto, nevis ārzemju lielražotājus;
  •   pieprasīt likumu izmaiņas, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, videi draudzīgu saimniekošanu un attīstītu vietējo ražošanu.

Sēklas un to daudzveidība zudīs, ja tauta nesacelsies pret šādiem «likumiem». Ļaudis paši sevi varēs vainot pie savas turpmākās veselības/ izdzīvošanas spējām, par laicīgu neatmošanos un visas varas atdošanu zinātniekiem un no firmām uzpērkamiem ierēdņiem.

Šodien ir.lv ir publicēta atklāta vēstule Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), kuras autore ir Guntra Aistara, ANO Universitāte miera veicināšanai un Centrāleiropas Universitāte.

Saites par šo tēmu:

Centrāleiropas sēklu saglabāšanas asociācija

Seedy Sunday, lielākais Lielbritānijas sēklu apmaiņas pasākums

Sēklu un šķirņu aprites likums

 

Pārpublicēts no Tautasforums.lv
————————————-
2011.  gada janvārī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas (skat. rakstu „Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust”). Tika vākti paraksti, diemžēl likumu apturēt neizdevās. Šajā laikā par to rakstīja vairākos žurnālos, to starp arī „Vides vēstīs”. Tagad ir pirmais precedents, kad šis likums vēršas pret mums. Pret Elgu Bražūni, Dārzkopības “Neslinko” vadītāju, izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību. Dārzkopības mājas lapā rakstīts: „Mūs tiesās par to, ka esam izveidojuši un uzturam Latvijā iecienītu dārzeņu kolekciju, ka esam no iznīcības paglābuši daudz vērtīgu šķirņu. Lielākais pārkāpums, ka dodam iespēju audzēt šos garšīgos un veselīgos dārzeņus visiem, kas to vēlas.”

Saņēmu šādu vēstuli:

* * *

“TĀ NOTIEK LATVIJĀ

Dārzniecība NESLINKO tapa pirms 33 gadiem un sākotnēji nodarbojās ar tomātu stādu audzēšanu. Vēlāk pievienojās citu dārzeņu stādi – saldā paprika, asie pipari, gurķi, ķirbji, kabači un citas kultūras. Kolekcija veidojās pakāpeniski no Latvijā izsenis audzētām šķirnēm, līdz – no tālām zemēm nākušām. Ir šķirnes, kuras pa Ziemeļledus okeānu no Aļaskas nokļuvušas Noriļskā, latviešiem atgriežoties no Gulaga, tika iedāvinātas kolekcijā, lai viņu sāpju ceļu līdzgaitnieces dzīvotu Latvijā. Ir Austrālijas latviešu iedāvinātās šķirnes. Daudzas šķirnes iedāvinājuši Sibīrijas tomātu šķirņu selekcionāri, lai viņu lolojumi sniedz labumu daudziem cilvēkiem Latvijā.

Paplašinoties kolekcijai un rīkojot tomātu izstādes, kuru apmeklētāju skaits ik gadu pārsniedz daudzus tūkstošus, arvien vairāk dārziņu īpašnieki izteica vēlēšanos garšīgos, veselīgos un dažādos tomātus audzēt savos dārzos. Tā iesākās sēklu apmaiņa starp dārzniecību un visiem, kuri vēlējās audzēt dažādas interesantas tomātu šķirnes. Cēsu selekcionārs Artūrs Silde, uzzinājis, kā tautā iemīļotas dārzeņu šķirnes, liedzot to apriti, tiek iznīcinātas Eiropā, 1997. gadā izveidoja dārzkopju entuziastu klubu TOMĀTS, lai tā ietvaros tiktu saglabāta šķirņu daudzveidība un iespēja tās audzēt visiem Latvijā.

2012.  gada 28.  janvārī kluba TOMĀTS noīrētās telpās rīkotajā pasākumā par šķirņu tomātu audzēšanu savā pieredzē dalījās dārzniecības NESLINKO vadītāja Elga Bražūne. Pasākumu apmeklēja vairāk par 150 dārzkopjiem. Tiem, kuri vēlējās, bija iespējams tomātu šķirnes no dārzniecības NESLINKO kolekcijas iemainīt pret dāvinājumu. Neaicināti uz pasākumu ieradās Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki, kuri iegādājās vienu šķirni, un tūdaļ pat to kvalificēja kā tirdzniecību un sastādīja pārbaudes aktu.

Vēlāk šie ierēdņi ieradās dzīves vietā pie Elgas Bražūnes un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, balstoties uz iepriekšējo pārbaudes aktu.

Administratīvā pārkāpuma protokola 8.punktā rakstīts: „Pārkāpts Sēklu un šķirņu aprites likuma13¹ panta (1)a prasības un 29.06.2010. MK noteikumu 102. punkta prasības un izdarīts LAPK 103-pieci panta otrās daļas paredzētais administratīvais pārkāpums”.

Akta 12. punktā rakstīts: „Lieta tiks izskatīta 2012. gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30”

* * *

Uz jautājumu, vai ir kādi nolikumi vai norādījumi, kas reglamentē tādu dārzeņu šķirņu kolekciju pastāvēšanu, ierēdņi izvairījās sniegt atbildi. Var pastāvēt tas, kas nav aizliegts. Pastāvēt pašizvēlētā veidā, ja nav reglamentējošu dokumentu.

Dārzniecības NESLINKO dārzeņu šķirņu kolekcija drīkst pastāvēt, tikai mums visiem jāpanāk pieeja šīs kolekcijas šķirnēm.

Ja kādam ir zināmi šādas kolekcijas pastāvēšanas aizliedzoši dokumenti, dariet tos zināmus visiem šajā portālā.

PIEBILDE no dārzniecības NESLINKO: „Dārzniecības nosaukums – NESLINKO – radās tad, kad Latvijai priekšā bija grūti gadi, cīnoties par neatkarības atjaunošanu. Kā aicinājums nepagurt – neslinko – strādā, un mēs sasniegsim tādu savu zemes attīstību kā Ulmaņa laikos. Tagad iznīcina Latviju, izdzenājot latviešus pa visu pasauli, arī mūs grib „sist krustā” pēc 33 gadu pastāvēšanas (zīmīgs vecums).”

Aicinu cilvēkus nebūt vienaldzīgiem. Šiem entuziastiem šobrīd nepieciešams labs, godprātīgs jurists. Zvanīt 22329399. Arī mēs visi pārējie varam viņus atbalstīt, ierodoties uz lietas izskatīšanu, parādot, ka mums nav vienaldzīga ierēdņu patvaļa, kā arī likumi, kas vērsti pret sabiedrības interesēm. Administratīvās lietas ir publiski pieejamas, tāpēc varam nākt droši, jo vairāk, jo labāk. Kopā mēs esam spēks!

P.S.
Arī mēs paši varam daudz ko darīt vietējo šķirņu saglabāšanā. Apzināsim savu, radu, draugu, kaimiņu un citu tuvinieku rīcībā esošās šķirnes, veidosim aprakstus, lai pēc tam mainītos un dalītos ar tām. Šeit manas kolekcijas apraksts.

 

Eiropas Zemes draugi

Ziņojums presei
Tūlītējai izziņošanai: Otrdien, 2011.g. 5.jūlijā

 

*****
EIROPAS PARLAMENTS NOBALSO PAR STINGRĀKU ĢMO REGULĒJUMU – ZEMES DRAUGU KOMENTĀRS
*****

Šodien Eiropas Parlaments nobalsoja par ievērojamiem uzlabojumiem regulējumā par dalībvalstu iespējām savā teritorijā noteikt ĢMO audzēšanas aizliegumus.

 

Zemes draugu pārtikas kampaņas vadītāja Mūte Šimpfa sacīja: “Šodien Eiropas Parlaments aizstāvēja Eiropas valstu tiesības noteikt ĢMO audzēšanas aizliegumus savā teritorijā. Eiropas Parlaments pamatoti norādīja, ka efektīgāk jāaizsargā patērētāji, lauksaimnieki un vide no ĢMO, un lēmumu pieņemšanā jāņem vērā visas ĢM audzēšanas ietekmes. Šis ir skaidrs parlamentāriešu signāls, ka viņi aizstāv Eiropas vairākuma pilsoņu intereses, kuŗi noraida ĢM augus – tagad ir Eiropas Komisijas un nacionālo valdību kārta nodrošināt atbilstīgas drošības normas.”

Jautājumu par to, vai dalībvalstīm dodamas lielākas tiesības noteikt ĢMO aizliegumus, tagad izskatīs Eiropas Padome, kas līdz šim jāutājumā nav spērusi attiecīgus soļus.

Eiropas Parlaments nobalsoja par

  • Noturīgāku likumīgo pamatojumu nacionāliem aizliegumiem
  • Atbildības sistēmu attiecībā uz piesārņojuma gadījumiem
  • Obligātiem pasākumiem piesārņojuma novēršanai visās ES valstīs
  • Iespēju nacionāla un reģionāla līmeņa ietekmes uz vidi novertējumu saistīt ar nacionālo aizliegumu.

***
Mute Schimpf, food campaigner for Friends of the Earth Europe
Tel: +32 (0) 2 893 10 38, Mob: +32 (0) 475 703 475, mute.schimpf@foeeurope.org

Samuel Fleet, communications officer, Friends of the Earth Europe (EN)
Tel: +32 (0) 2893 1012, samuel.fleet@foeeurope.org

 

Līdz šim ASV kategoriski iebilda pret ģenētiski modificētus organismus saturošas pārtikas apzīmēšanu ar attiecīgiem uzrakstiem. Katra Pasaules Tirdzniecības Organizācijā ietilpstošā valsts, kas pieprasīja marķēt ģenētiski modificētus organismus, riskēja ar tiesas darbiem no PTO puses. Beidzot, pēc ilgstošiem lobēšanas pūliņiem, ASV vairs neiebilst pret patērētāju tiesībām zināt, ko paši ēd.

Lai arī aizliegums informēt patērētājus par ģmo saturošiem pārtikas produktiem ne tuvu nav vēlamā situācija, kad ražotājiem būtu obligāti jāinformē par ģmo klātbūtni produktos, tomēr tas ir būtisks solis pareizajā virzienā.

Avots: Consumer rights victory as US ends opposition to GM labelling guidelines

 

Rīga, 5.jūl., LETA. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jābūt tiesībām patstāvīgi lemt par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā, turklāt kā pamatojumu jāļauj tām izmantot atsauci par ietekmi uz vidi, šādu viedokli šodien atbalstīja Eiropas Savienības Parlamenta deputāti.

Esošo likumu grozījumu priekšlikumi tika atbalstīti ar 548 balsīm “par”, 84 “pret” un 31 “atturas”, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.

Apstiprinātais dokuments tālāk tiks nodots apspriešanai ES Padomē. Parlamenta ziņojuma gatavotāja Karīna Lepāža (ALDE, Francija) teica: “Esmu gandarīta par parlamentā panākto vienošanos par šo sarežģītu ĢMO jautājumu, kas jau ilgu laiku ir diskutēts sabiedrībā. Ja ES Padomei izdosies nonākt pie vienotas pozīcijas, tā ļaus dalībvalstīm un reģioniem patstāvīgi lemt par ĢMO audzēšanu vai aizliegšanu.”

Eiropas Komisija (EK) ierosināja piešķirt dalībvalstīm tiesības liegt ĢMO kultūraugu audzēšanu un atsaukties uz visa veida apsvērumiem, izņemot veselību un vidi, par ko var lemt vienīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Lai šādiem lēmumiem nodrošinātu juridisko pamatu starptautiskās tirdzniecības noteikumu kontekstā, parlaments uzstāja, ka dalībvalstīm nedrīkst liegt izmantot atsauci par ietekmi uz vidi. Tie varētu ietvert pret pesticīdiem noturīgo nezāļu un kaitēkļu rašanos novēršanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī nepietiekami vai pretrunīgi dati par ĢMO izplatīšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.

Parlaments ņēma vērā sociālekonomisko ietekmi, kas arī varētu tikt izmantots kā pamatojums aizliegumam, piemēram, kad ĢMO netīša ietekme uz dabīgiem kultūraugiem nevar tikt regulēta.

Deputāti uzsvēra, ka visām dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai izvairītos no ĢMO netīšas klātbūtnes tradicionālās vai bioloģiskās lauksamniecības produktos un pārkāpumu gadījumos jāparedz finansiālā atbildība piesārņotājam.

ES līmeņa drošības pārbaudes un apstiprināšana joprojām būs priekšnosacījums ĢMO audzēšanas atļaušanai. Kaut gan priekšlikums neietekmēs pašu procedūru, deputāti atgādināja EK par nepieciešamību pieņemt jaunas pamatnostādnes par ĢMO risku novērtēšanu.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha