INFORMĀCIJA PRESEI

Sestdien, 2013. gada 12. oktobrī visā pasaulē tiks rīkota akcija „Maršs pret Monsanto”. Akcijas, protesta gājieni un cita veida pasākumi notiks dažādās valstīs un pilsētās, nostājoties pret starptautiskās korporācijas Monsanto centieniem sava biznesa interesēs monopolizēt pārtikas un sēklu tirgu un izplatīt ģenētiski modificētas šķirnes, tādējādi ierobežojot zemnieku tiesības audzēt tradicionālās šķirnes un patērētāju tiesības izvēlēties veselīgu pārtiku. Arī Latvijas pārstāvji pievienojas šai akcijai, rīkojot piketu pie ASV vēstniecības Samnera Velsa ielā 1, 2013. gada 12. oktobrī plkst. 13.00.

Monsanto ir viena no lielākajām korporācijām, kas nodarbojas ar ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izveidi un ieviešanu lauksaimniecībā. Taču tiek nopietni apšaubīts, vai ĢMO ir tik nekaitīgi veselībai, kā to apgalvo ražotāji un izplatītāji. Pirms ĢMO ieviešanas cilvēka un dzīvnieku pārtikā netika veikti zinātniski recenzēti pētījumi. ASV plaši izplatīta kadru apmaiņa starp Monsanto un valsts iestādēm, kurām sabiedrības interesēs būtu jāuzrauga ražotāji – Vides Aizsardzības aģentūru (Environmental Protection Agency, EPA) un Pārtikas un Zāļu drošības aģentūru (Food and Drug Administration, FDA), tādējādi ASV valdībā tiek spēcīgi pārstāvētas korporācijas intereses. Continue reading »

 

March Against Monsanto flyerSestdien, šā gada 12. oktobrī visā pasaulē notiks akcija „Maršs pret Monsanto” (March Against Monsanto). Akcijas, protesta gājieni un cita veida pasākumi notiks dažādās valstīs un pilsētās, protestējot pret starptautiskās agrotehnoloģiju kompānijas Monsanto centieniem monopolizēt pārtikas un sēklu tirgu un izplatīt ģenētiski modificētas šķirnes, tādējādi ierobežojot zemnieku tiesības audzēt tradicionālās šķirnes un patērētāju tiesības izvēlēties veselīgu pārtiku. Arī Latvijas pārstāvji pievienojas šai akcijai, rīkojot piketu pie ASV vēstniecības Samnera Velsa ielā 1, 2013. gada 12. oktobrī plkst. 13.00.

Akcijas interneta lapa: http://www.march-against-monsanto.com

Facebook: https://www.facebook.com/MarchAgainstMonstanto

Latvijas akcijas Facebook lapa: https://www.facebook.com/events/581435538559964

Kopš dibināšanas 1901.gadā uzņēmumam bijušas neskaitāmas tiesu prāvas tā ražoto indīgo produktu dēļ. Šīs kompānijas noziegumu sarakstā ir ķīmiskā ieroča ražošana, ko sauc par „Agent Orange”, ko ASV armija izmantoja Vjetnamas kara laikā tropisko mežu iznīcināšanai, cīnoties ar Vjetnamas partizāniem. Šīs teritorijas joprojām ir saindētas, vietējie iedzīvotāji slimo un mirst no šo ķimikāliju izraisītām slimībām. Līdzīgas sekas ir arī Vjetnamas kara veterāniem ASV.

Monsanto radītie agroķīmiskie līdzekļi, to skaitā arī Latvijā plaši izplatītais herbicīds Raundaps, ir kaitīgi cilveka veselībai, ko gan uzņēmums cenšas slēpt. Šo lauksaimniecības metožu pielietošana veicināja plašu monokultūras lauku izveidošanu, mazo lauksaimnieku bankrotu (piemēram, desmitiem tūkstošu Indijas zemnieku katru gadu izdara individuālas un kolektīvas pašnāvības), zemes noplicināšanu un eroziju, daudzu ciematu un citu apdzīvotu vietu iznīcināšanu, kā arī daudzu senu kultūraugu šķirņu izzušanu. Piemēram Indijā 20. gs sākumā bija ~10 000 rīsa šķirņu, tagad, ieskaitot tikai sēklu bankās atrodamās, vien daži simti. Bankrotējušie, no savām zemēm padzītie zemnieki ir spiesti pārcelties uz savu valstu lielpilsētu nomalēm, kur arī lielākoties nevar atrast darbu, vai arī uz bagātajām Eiropas valstīm, tādā veidā radot sociālas problēmas un etniskus konfliktus.

Tomēr visbīstamākā ir agrokompānijas Monsanto vēlme visai pasaulei uzspiest ĢMO (ģenētiski modificēti organismi) sēklas un pārtiku, jo tā ir pagaidām vienīgā reālā iespēja monopolizēt sēklu un pārtikas tirgus ar patentu sistēmas palīdzību. Pat, ja ĢMO būtu nekaitīgi veselībai (kas gan neatbilst patiesībai, saskaņā ar daudziem pētījumiem), monopols pārtikas tirgū ir ļoti nopietns drauds jebkuras valsts un nācijas suverenitātei, veidojot atkarību no privāti kontrolētām korporācijām. Continue reading »

 

Monsanto un tamlīdzīgie atkal mēģina ietekmēt Eiropas likumdošanu, virzoties pārtikas monopolizācijas virzienā. Organizācija AVAAZ rīko parakstu vākšanas kampaņu, lai mudinātu ES vadību nepieļaut pārtikas tirgus sagrābšanu, ko cenšas panākt starptautiskās korporācijas.

Šī petīcija gūst milzīgu atbalstu! Nepilnu trīs dienu laikā jau parakstījušies vairāk kā 800 tūkstoši!!!

Ja kāds no jums vēl nav paspējis to izdarīt, tad tagad ir īstais laiks, lai palīdzētu sasniegt un pat pārsniegt 1 miljonu. Šī akcija var kļūt par masveidīgāko saucienu mūsu pārtikas aizstāvībai!

Paraksties šeit: http://www.avaaz.org/en/monsanto_vs_mother_earth_don/?bxUjubb&v=23900

 

Papildus informācija:

Conventionally-bred plants or animals should be exempt from patents, say MEPs (EU Parliament)
http://www.europarl.europa.eu/news/en/pressroom/content/20120509IPR44733/html/Conventionally-bred-plants-or-animals-should-be-exempt-from-patents-say-MEPs

President of the European Patent Office gives green light for patents on plants and animals (No Patents on Seeds)
http://www.no-patents-on-seeds.org/en/information/background/green-light-for-patents-on-plants-and-animals

Monsanto: All Your Seeds Belong to Us (Mother Jones)
http://www.motherjones.com/blue-marble/2013/02/scotus-hears-monsanto-soybean-case

Plant Patentability Questions Deepen In EPO Tomato Patent Case (IP Watch)
http://www.ip-watch.org/2012/06/13/plant-patentability-questions-deepen-in-epo-tomato-patent-case/

Tomato patent back before EPO’s Enlarged Board of Appeal (Europolitics)
http://europolitics.eis-vt-prod-web01.cyberadm.net/business-competitiveness/tomato-patent-back-before-epo-s-enlarged-board-of-appeal-art336003-7.html

 

*CEE Bankwatch *
*Informācija medijiem*
*Tūlītējai izziņošanai
20.novembrī

Avots: Monsanto Should Not Expand Relying on Public Money

Londona — Monsanto, pasaules lielākais sēklu un ģenētiski modificēto organismu ražotājs, ir pieprasījis 40 miljonus ASV dolāru sabiedrisko finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).

Aprīlī ERAB lems par garantiju piešķiršanu Monsanto 40 miljonu ASV dolāru apmērā, lai nosegtu iespējamos zaudējumus, kas kompānijai varētu rasties izvēršot savu darbību Austrumeiropas virzienā. Atbalsts pieprasīts līgumu noslēgšanai ar vidēja un liela apmēra uzņēmumiem un izplatītājiem Krievijā, Ukrainā, Bulgārijā, Ungārijā, Serbijā un Turcijā (Informācija par projektu pieejama ERAB mājas lapā: http://www.ebrd.com/pages/project/psd/2012/43925.shtml).

ASV korporācija Monsanto ir pasaules lielākais sēklu ražotājs, ceturtais lielākais lauksaimniecības ķīmijas ražotājs, un ietilpst “Fortune 500“.

“Ir pilnīgi nepieļaujami, ka ERAB varētu izsniegt publisku finansējumu gigantam, kas jau ir pārņemis pasaules sēklu un agroķīmijas tirgu,” komentē Ionuts Apostols, CEE Bankwatch tīkla ERAB koordinators, “ERAB mērķis ir privātā sektora un konkurences attīstība pārejas valstīs; kā šim mērķim varētu atbilst naudas piešķiršana vienai no pasaules ietekmīgākām korporācijām?”

“Vēl satraucošāki ir ERAB izteikumi par Monsanto atbalstīšanu, lai veicinātu pārtikas drošību šajā reģionā.” piebilst Apostols. “Tieši Monsanto veicinātais lauksaimniecības modelis apdraud pārtikas drošību klimata pārmaiņu laikos, jo gadu desmitiem balstījies uz ķimikālijām, monokultūrām, ģenētiski modificētiem organismiem* un mazāko ražotāju izstumšanu.” (vairāk Bankwatch rakstā European public development money for Monsanto? Whatever next?!)

CEE Bankwatch kopā ar 157 sabiedriskām organizācijām visā pasaulē šonedēļ adresējusi vēstuli ERAB (PDF variants) argumentējot pret finansiālā atbalsta piešķiršanu Monsanto, kā arī aicinot banku pārskatīt savu attieksmi pārtikas drošības jautājumos, to vēršot no liela izmēra industriālas lauksaimniecības veicināšanas politikas uz ilgtspējīgākiem, mazāka izmēra saimniekošanas veidiem, kas neiznīcina dabas daudzveidību.” (Starp citu, vairāk kā 100 organizācijas visā pasaulē kritizē ERAB pārtkas drošības izpratni: Why are the FAO and the EBRD promoting the destruction of peasant and family farming?)

Finansiālā atbalsta pakete Monsanto jau ir izgājusi vairākas iekšējās ERAB procedūras un gaida galējo apstiprinājumu 2013.gada aprīlī. Gala apstiprinājumu veic ERAB dalībvalstu pārstāvji, tostarp ASV, Austrālija, Eiropas valstis un Eiropas Savienība.

Vairāk informācijas:

Ionut Apostol
Bankwatch EBRD Coordinator
ionut@bankwatch.org
0040721251207

Pippa Gallop
Bankwatch Research Coordinator
pippa.gallop@bankwatch.org
00385997559787

* ERAB apgalvo, ka tās finansējums netiktu izmantots ĢMO izplatīšanai, taču, ievērojot līdzšinējo pieredzi, tas ir maz ticams:

Hungary destroys crops on 8,500-9,000 hectares because of GM-tainted maize

Illegal GE canola found growing in Swiss port area

—————————————————————————————————————————————-

Komentārs. Aplūkotie notikumi diezgan labi apstiprina tēzi, ka lielie uzņēmumi un korporācijas nav ekonomiski efektīvāki par mazajiem. Lielie vienkārši ir POLITISKI efektīvāki, panākot sev labākus apstākļus uz pircēju un citu tirgus dalībnieku rēķina.

 

2008. gada filma “Pasaule Monsanto acīm” ar tulkojumu latviešu valodā. Filmu veidojusi franču režisore Marie-Monique Robin, kas pētījumu par “Monsanto” noziedzīgajām darbībām veikusi daudzās valstīs vairāku gadu garumā. Monsanto korporācija ir līderis biotehnoloģisko lauksaimniecības kultūru ražošanas jomā, cenšoties visiem iespējamiem līdzekļiem ieviest ražošanā ģenētiski modificētās augu šķirnes un monopolizēt sēklu tirgu visā pasaulē.
Paldies par materiālu TautasForums.lv, kur par filmu var izlasīt nedaudz vairāk.

Saite uz visām 12 daļām lietotāja MvidLV Youtube kanālā. Sadalīta 12 daļās.

Filma angļu valodā par brīvu pieejama TopDocumentaryFilms.com vietnē.
Continue reading »

 

Daļējs pārstāstījums no oriģināla angļu valodā, kas publicēts gmwatch.eu: Monsanto admits non-GM is faster and cheaper

Monsanto viceprezidents Starks atzīst, ka ar jaunāko selekcijas metožu palīdzību, bez ģenētiskās modifikācijas, jaunas šķirnes iespējams izveidot 5-8 gadu laikā. Vienas ģenētiski modificētas šķirnes izveidei jāiztērē vidēji 10 gadi un 100 miljoni dolāru. Tādējādi, tradicionālā selekcija ir ekonomiski izdevīgāka, un Monsanto savu jauno šķirņu izveidei vairs nepielietos tiešas ģenētiskās manipulācijas metodes. Šo lēmumu būtiski ietekmējis arī tautas viedoklis.

Negaidīta atzīšanās no agrobiznesa milža Monsanto, kas iztērējis milzīgus līdzekļus ģenētiski modificētu šķirņu mārketinga kampaņā un iesaistīts neskaitāmos tiesas procesos savu patentu aizsardzībai. Jau ilgāku laiku ir zināms, ka ar ģenētiskās manipulācijas metodēm nevar panākt labākus rezultātus kā ar tradicionālās selekcijas palīdzību. Daudzi sasniegumi, kas masu informācijas līdzekļos pierakstīti ĢMO šķirnēm, patiesībā ir tradicionālās selekcijas metožu rezultāts.

Acīmredzot, realitāte dara savu – ja jau ĢMO nav panaceja, tad jāmaina biznesa stratēģija un jāmeklē citi veidi, kā pelnīt naudu. ĢMO vai nē – tas ir biznesa stratēģijas un taktikas lēmums, “just business”. Šajā gadījumā, liela ietekme izrādījās pircējiem, kuri dod priekšroku tradicionāli izveidotām šķirnēm un nevēlas pirkt ģenētiski modificētās. Par spīti daudzu cilvēku joprojām vājajai informētībai par ĢMO riskiem un joprojām lielajam ĢMO produktu noietam, šķiet, vispārējā tendence liecina par atteikšanos no ĢMO nākotnē; un to nevar nepamanīt Monsanto tirgus tendenču izpētes daļa. Pienācis laiks mainīt stratēģiju.

Tātad, Monsanto jaunā stratēģija ir panākt priekšrocību tirgū, iekarojot pircēju uzticību ar stāstiem par savu šķirņu sevišķajām īpašībām. Tie būs, piemēram, brokoļi ar sevišķi augstu antioksidantu līmeni; melones, kuru gatavību vairs nebūs jāpārbauda ar īkšķa uzspiedienu, bet pietiks uzmest skatu un novērtēt krāsu; sīpoli, kuri griežot vairs nekož acīs. Cilvēki vēlas ēst veselīgu pārtiku, taču vairumā gadījumu pārāk neiedziļinās šajā jautājumā, ietekmējoties no žurnālu rakstiem un citām reklāmas izpausmēm. Kas arī jāizmanto biznesa interesēs.

Komentārs. Pašlaik Monsanto pieder apmēram 4000 šķirņu no 20 kultūraugu sugām. Pēdējos 10 gados ir nopirktas neskaitāmas mazas un ne tik mazas sēklu audzētāju firmas ar visu viņu intelektuālo īpašumu. Faktiski, ir notikusi lielas tirgus daļas monopolizācija, Monsanto ir ieguvis milzīgas priekšrocības un dominējošo stāvokli tirgū. Jebkura biznesa mērķis konkurences apstākļos ir iegūt dominējošo stāvokli vai pat monopolizēt tirgu, lai atbrīvotos no konkurences. Līdz šim, Monsanto izmantoja ĢMO metodes, lai varētu vieglāk patentēt savus šķirnes. Virspeļņa novirzīta, lai pārpirktu tiesības uz daudzām klasiskajām šķirnēm.

Jautājums ir sekojošs: vai tiešām Monsanto attīstīs un uzturēs visus 4000 tūkstošus šķirņu, kas tiem pieder? Vienkārša loģika saka, ka nē, jo ir daudz vieglāk tirgot un uzturēt dažus desmitus vai simtus šķirņu, nekā dažus tūkstošus. Tā tas līdz šim tika darīts ar ĢMO šķirnēm, “viens izmērs der visiem”. Tāpēc prognozējams, ka turpināsies plašāk izplatīto kultūraugu ģenētiskās daudzveidības samazināšanās, zūdot lokālajām šķirnēm, kuras uzturēja dažas nelielas firmas, kuras nu nopircis Monsanto. Nelielie sēklaudzētāji bieži vien ir arī to seno šķirņu uzturētāji, kuru autortiesības nepieder nevienam, kuras ir “tautas īpašums”.

Šai šķirņu uzturēšanas problēmai Latvijā būs veltīts 2011. gada 24. maija pasākums “Sēsim nākotni”.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha