Genetic Roulette. A film by Jeffrey M. SmithTikai šonedēļ internetā var par velti noskatīties filmu “Genetic Roulette: The gamble of our lives”.
http://geneticroulettemovie.com

Piedāvā Džefrijs Smits un Institute for Responsible Technology

Vēsture reizēm atkārtojas: kāds rada jaunu, maz izpētītu tehnoloģiju un pasludina to par risinājumu ja ne visām, tad daudzām pasaules problēmām. Ar laiku atklājas, ka tik skaisti vis nav, ka jaunumam ir vēl neizpētīti, kaitīgi blakusefekti. Tā tas bija ar azbestu, tā bija ar DDT, un tā tas ir arī ar ģenētiski modificētiem organismiem.

ASV valdība jau 20 gadus nav likusies ne zinis par zinātnieku brīdinājumiem par ĢMO riskiem, un nu iedzīvotāji pastiprināti slimo ar visām kaitēm, kas novērojamas ar ĢMO barotiem mājdzīvniekiem. Ja ĢMO no pārtikas izslēdz, veselība uzlabojas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem.

Filma sniedz pierādījumus par ĢMO pārtikas kaitējumu ASV iedzīvotājiem, it īpaši bērniem, un rosina domāt par risinājumiem.

 

Sestdien, 21. jūlijā 11:00 aicinām Tevi uz semināru “Vietējās ekonomikas stiprināšana”.

Semināru vadīs  Bernards Džoiss (Bernard Joyce) no Īrijas, kurš ir uzkrājis lielu pieredzi ekonomiskās ilgtspējības jomā, strādājot par lauku kopienu attīstības konsultantu Īrijā.  Bernards rādīs prezentāciju par dažādiem scenārijiem attiecībā uz naudas un resursu plūsmu cauri vietējai kopienai, kas vietējo izaugsmi var ietekmēt pozitīvi. Pasākuma otrajā daļā paredzēti uzdevumi un diskusijas par risinājumiem.

Semināra tēmas:

– cik bagāti mēs esam? Cik bagāti varētu būt?
– kur paliek mūsu novadam cauri plūstošie naudas resursi?
– kā paturēt resursus vietējā apritē?
– kāpēc mums vajag spēcīgas vietējās ekonomikas?
– kāda ir mana loma vietējās ekonomikas stiprināšanā?

– pozitīva nākotnes vīzija novadam;
– metodes vīzijas sasniegšanai;
– pārmaiņu iniciatīvu loma;
– ilgtspējīga un zaļa novada attīstība.

Seminārā tiks nodrošināts daļējs tulkojums latviešu valodā.

Ieeja par ziedojumiem

Norises vieta un laiks:
Ikšķiles novada pašvaldības Dienas centrs Daugavas prospektā 34 (100 m no Ikšķiles dzelzceļa stacijas)
21. jūlijā plkst.11:00-13:00

Pasākumu rīko biedrība: „Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva” sadarbībā ar Ikšķiles novada Dienas centru.

Vēlot saulainu un zaļu vasaru,
Artūrs Polis
tel. 29656778

Biedrība „Ikšķiles pārmaiņu iniciatīva”
www.parmainupilseta.wordpress.lv

 

Latvijas Zemes draugi
15.05.2012
PRESES RELĪZE

Atsaucoties uz Latvijas Zemes draugu rīkoto akciju “Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO!“, RIMI Latvia šodien paziņoja par lēmumu atteikties no ĢMO marķēto produktu tirdzniecības un lietošanas veikalos produktu gatavošanā, kļūstot par pirmo ĢMO brīvo lielveikalu Latvijā. Šis lēmums attiecināms arī uz Supernetto veikaliem.

Kā informēja RIMI Latvia pārstāvniecība, lēmums atteikties no ģenētiski modificētas pārtikas tirdzniecības ir bijis pieņemts jau pagājušā gada nogalē, taču atsaucoties uz Zemes draugu rīkoto akciju, šis lēmums tiek paziņots oficiāli un no veikalu plauktiem tiks izņemti arī nepārtikas produkti, kas satur ĢMO, tādējādi pilnībā nodrošinot ĢMO brīva veikala statusu.

Akcijas „Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO!“ rīkotāji pauž gandarījumu un pateicību par RIMI Latvia iesaistīšanos un iedziļināšanos ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas problemātikā.

Kaut arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, RIMI plauktos bijis neliels, Latvijas Zemes draugi uzsver, ka šī lēmuma pieņemšana attiecas ne tikai uz esošo produktu izslēgšanu no tirdzniecības, bet arī būs pietiekams arguments ražotājiem turpmāk aizdomāties par ģenētiski modificētu produktu izmantošanas lietderību savos ražojumos.

Atgādinām, ka turpinās akcija, kuras laikā iedzīvotāji aicināti sūtīt vēstules Latvijas lielveikalu vadībai ar lūgumu vairs netirgo ģenētiski modificētu pārtiku. Tas izdarāms no akcijas lapas www.brivsnogmo.lv

Kā zināms, virkne būtiskāko ĢMO lauksaimniecības produktu kaitējumu rodas jau pirms tie nonāk veikalu plauktos. Kā liecina vairāk kā desmit gadus ilgā ĢM augu audzēšanas pieredze pasaulē, to audzēšana nodara neatgriezenisku kaitējumu apkārtējai videi, apdraud lauksaimniecības ilgtspēju, kā arī rada nelabvēlīgas sociālekonomiskās sekas. Pērkot ĢMO saturošu pārtiku, mēs izdarām izvēli par ģenētiski modificēto augu audzēšanu citās valstīs.

Akcijas koordinatore
Zane Ruģēna – Bojāre
zane@zemesdraugi.lv
Mob. 29326931
* * *

*) Vairāk par akciju: www.brivsnogmo.lv
*) Vairāk par ĢM augu audzēšanas vides un sociālekonomisko ietekmi: www.brivsnogmo.lv/kas_ir_gmo/gm-augu-audzesanas-ietekme
*) Publikāciju, ziņojumu un pētījumu apkopojums par ĢM augu audzēšanas ietekmēm www.brivsnogmo.lv/kas_ir_gmo/publikacijas

 

Ņemot vērā sabiedrības pausto nostāju, rūpējoties par iedzīvotāju veselību un apkārtējo vidi, kā arī sekojot ilgtspējīgas uzņēmējdarbības principiem, «Rimi Latvia» ir atteikusies no ģenētiski modificētu pārtikas produktu tirdzniecības savu veikalu plauktos, portālu «Apollo» informēja Dace Valnere, «Rimi Latvia» vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šobrīd lielāko «Rimi» veikalu sortimentā ir vairāk nekā 40 000 produktu vienību, un arī līdz šim produktu skaits, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO saturošām izejvielām, bijis simbolisks – tie bija vien četri produkti: zivju barība un trīs veidu augu eļļas. Taču turpmāk, izvērtējot par ĢMO produktiem pieejamo informāciju un jautājumus, kas skar vides un patērētāju drošību, «Rimi» no šādiem produktiem nolēmis atteikties pilnībā.

«Mēs esam par zinātnes sasniegumiem un izgudrojumiem, taču vislielākā prioritāte ir mūsu pircējs, kuram vienmēr cenšamies nodrošināt kvalitatīvu un drošu produkciju par izdevīgāko cenu. Tieši tāpēc, izvērtējot pieejamo informāciju par ģenētiski modificēto organismu ietekmi uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi, esam nolēmuši pilnībā atteikties no ĢMO saturošo produktu iepirkšanas un tirdzniecības. Šī nostādne ir iestrādāta arī uzņēmuma jaunajā kvalitātes, vides un sociālās atbildības politikā,» saka Valdis Turlais, «Rimi Latvia» valdes priekšsēdētājs.

Rūpīgi strādājot pie sortimenta paplašināšanas un kvalitātes nodrošināšanas, «Rimi Latvia» jau pēdējo divu gadu laikā ir prasījis ražotājiem norādīt ĢMO klātbūtni viņu produktos. Līdz šim, lai informētu «Rimi» pircējus par produktiem, kas satur ĢMO vai ir ražoti no ĢMO izejvielām, to cenu zīmēs tika iekļautas īpašas norādes.

Lēmumu atteikties no eļļas, kuras ražošanā izmantota ĢMO izejviela, «Rimi» pieņēma jau pagājušā gada nogalē, uzsākot pakāpenisku pāreju no esošās eļļas tirdzniecības un uzsākot jauna produkta ieviešanas procesu, kas veikalu plauktos būs šovasar. Atsaucoties biedrības «Zemes draugi» aicinājumam un iesaistoties akcijā «Paldies par Latviju – brīvu no ĢMO», «Rimi» pieņēma lēmumu pārtraukt iepirkt arī ĢMO saturošo zivju barību un atteikties no tās tirdzniecības nākotnē.

Pārpublicēts no: Apollo.lv

 

Viļņa, 7.maijs, LETA. Lietuvas Zemnieku un zaļo partiju savienības deputāti izstrādājuši rezolūciju, kurā vēršas pie Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdībām, aicinot ES institūcijas pieņemt saistošu regulējumu, kas paredzētu marķēt visu lauksaimniecības produkciju, kuras ražošanā izmantoti ģenētiski modificētie organismi. Aicināts arī paredzēt pienācīgu finansējumu ražotāju un patērētāju informēšanai par ĢMO.

Kā atzīts preses konferencē Lietuvas Seimā, neraugoties uz bažām par ĢMO iespējamo kaitīgumu, tie jau ieņēmuši savu vietu Lietuvas pārtikas rūpniecībā, un viens risinājums to izplatības bremzēšanai būtu nodokļu atvieglojumi tiem lauksaimniekiem, kuri neizmanto ĢMO saturošu lopbarību.

Kā norādījis Lietuvas Zemnieku un zaļo partiju savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbauskis, ĢMO ar šādas lopbarības starpniecību “nonāk katra Lietuvas pilsoņa mājās”. “Lietuvas tirdzniecības tīklos vairs nav olu, piena, gaļas produktu bez ĢMO,” viņš sacījis.

Līdz ar prasību marķēt ĢMO zemnieki uzzinājuši, ka visa Lietuvā importētā lopbarība satur ĢMO sastāvdaļas. “Būdams viens no lielākajiem piena ražotājiem, es nekavējoties atteicos no ĢMO saturošas lopbarības un aicinu tā rīkoties arī visus citus piena ražotājus. Esmu vērsies arī pie piena pārstrādātājiem, aicinot neiepirkt pienu, kas satur ĢMO,” norādījis Karbauskis.

Pēc pazīstamā vides aktīvista Andrjus Gaidamaviča datiem, ģenētiski modificētie organismi ar lopbarības starpniecību neapšaubāmi ietekmē arī lopus un mājputnus. Turklāt lopbarība satur kaitīgos toksīnus, kas iestrādāti ģenētiski modificētajās lauksaimniecības kultūrās, lai pasargātu tās no kaitēkļiem. Ilgu laiku gan tika uzskatīts, ka šie toksīni iedarbojas tikai uz attiecīgajiem kaitēkļiem, taču nesen Francijas zinātnieki pierādījuši, ka tie skar arī cilvēka šūnas. ĢMO lopbarība satur arī glifosātus, kas ir daudzu herbicīdu, tostarp pazīstamā “Roundup”, galvenā darbīgā sastāvdaļa.

“Tādēļ apgalvot, ka ĢMO lopbarība ir pilnīgi nekaitīga, būtu noziegums,” viņš secinājis. Jāpiebilst, ka lielāko daļu pasaulē veikto pētījumu, ar kuriem tiek pamatots ĢMO nekaitīgums, veic vai finansē paši ražotāji.

Preses konferencē prezentēta Zemnieku un zaļo partiju savienības deputātu izstrādāta rezolūcija, kurā aicināts ES institūcijās pieņemt saistošu regulējumu, kas paredzētu marķēt visu ĢMO produkciju, ieskaitot dzīvnieku izcelsmes produktus – pienu, gaļu un olas, kas iegūti, izmantojot ĢMO lopbarību.

Konferences dalībnieki uzsvēruši, ka prasībai par veselīgu Lietuvu bez ģenētiski modificētiem organismiem būtu jākļūst par vienu no valsts politikas prioritātēm.

Deputāte Rima Bašķiene iepazīstinājusi žurnālistus ar likumdošanas aktu projektiem, kuros ieteikts paredzēt, ka visām sabiedriskās ēdināšanas iestādēm ēdienkartēs jāmarķē ēdieni, kuru gatavošanā izmantotas ĢMO saturošas izejvielas.

“Esam reģistrējuši arī likumprojektu, kurā paredzēts radīt valdībai vai pašvaldībām iespējas noteikt aizliegumu ģenētiski modificētu kultūru audzēšanai savā teritorijā,” viņa piebildusi.

Vēl viens likumprojekts paredz noteikt atvieglotu PVN likmi 9% apmērā tiem gaļas un piena ražotājiem, kuri neizmanto ĢMO lopbarību. Kā uzskata deputāti, šobrīd tas būtu labākais iespējamais risinājums, kā pamudināt pircējus izvēlēties Lietuvā audzētu produkciju bez ĢMO.

Jau ziņots, ka Lietuvas Seims pērn septembrī pieņēma grozījumus Reklāmas likumā, nosakot, ka turpmāk, reklamējot pārtikas preces, būs obligāti jānorāda, ka konkrētā prece ražota no ģenētiski modificētiem organismiem vai tos saturošām izejvielām, ja saskaņā ar likumdošanas normām šāda informācija ir jāsniedz attiecīgās preces marķējumā.

Eiropas Savienībā šobrīd tirdzniecībā jāmarķē tie pārtikas produkti, kuros ĢMO saturs pārsniedz 0,9%.

Aprīļa nogalē Lietuvas Seims pieņēma lēmumu, ka aizsargājamajās teritorijās no nākamā gada būs aizliegts audzēt un pavairot ģenētiski modificētus organismus, augus un to sēklas.

 

Parīze, 16.marts, LETA–AFP.

Francijas lauksaimniecības ministrs Bruno Lemers piektdien noteicis pagaidu aizliegumu audzēt valstī ASV biotehnoloģiju giganta “Monsanto” izveidoto ģenētiski modificēto kukurūzu “MON810”, pamatojot to ar vides aizsardzības apsvērumiem.

Kā norādīts ministrijas izplatītajā paziņojumā, šis aizliegums uzskatāms par piesardzības pasākumu.

Šīs kukurūzas audzēšanas aizliegumu Francijas Lauksaimniecības ministrija noteica jau 2008.gada februārī, atsaucoties uz sabiedrības drošības interesēm.

Taču pērn novembrī Francijas galvenā administratīvā tiesa minēto aizliegumu noraidīja, paziņodama, ka valdība neesot pierādījusi, ka šī “Monsanto” izveidotā kukurūza rada “īpaši augsta līmeņa risku cilvēku veselībai vai videi”. Iepriekš Francijas noteikto aizliegumu noraidīja arī Eiropas Savienības Tiesa.

Tomēr prezidents Nikolā Sarkozī drīz vien izteica apņemšanos meklēt jaunas iespējas, lai paturētu “MON810” audzēšanas aizliegumu spēkā.

Februārī Francija aicināja Eiropas Savienību apturēt “MON810” autorizāciju, atsaucoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas liecina, ka ĢM kultūras nopietni apdraud vidi. Parīze pieminēja nesen veiktu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumu, kurā paustas bažas attiecībā uz citu ģenētiski modificētas kukurūzas šķirni – BT11, un norādīja, ka šīs bažas var attiecināt arī uz kukurūzu “MON810”, ko “Monsanto” izplata ar tirdzniecības nosaukumu “YieldGuard”.

Ja Eiropas Savienība nerīkosies, Francija varētu ierosināt izmantot drošības klauzulu, kas ļauj ES dalībvalstīm patstāvīgi pieņemt lēmumu par konkrētu produktu tirdzniecības ierobežošanu vai aizliegšanu, bija norādīts tobrīd izplatītajā Francijas Vides ministrijas paziņojumā.

———————————————————–

Komentārs. Saskaņā ar 2009. gada pētījumu, žurkām MON810 kukurūza ir kaitīga. Ietekme atkarīga no dzimuma, novērojama pēc 14 nedēļu barošanas ar ģmo kukurūzu. Palielinās liesa un virsnieru dziedzeri, pieaug urīnvielas saturs urīnā, izmainās asins šūnu skaits kaulu smadzenēs, tēviņiem novērojamas izmaiņas aknu funkcijās.

Ģenētiski modificēto šķirņu kaitīgums izpaužas atšķirīgi katrai šķirnei, taču visām kopēja ir ietekme uz aknām un nierēm. Pētījumā izmatotas MON810, MON863 un NK603 šķirnes, kuras atļautas izmantot pārtikā ASV un dažās ES valstīs).

Avots: de Vendômois JS, Roullier F, Cellier D, Séralini GE. A Comparison of the Effects of Three GM Corn Varieties on Mammalian Health. Int J Biol Sci 2009; 5(7):706-726. Pieejams no http://www.biolsci.org/v05p0706.htm

 

 

Sabiedriskās organizācijas apsūdz biotehnoloģijas industriju sagrozītu datu izplatīšanā.

Nozares apvienība “The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications” (ISAAA), ko var tulkot kā Starptautiskais lauksaimniecības biotehnoloģiju pārņemšanas dienests, gadskārtējā pārskatā ziņo, ka 2011. gadā ģenētiski modificētu augu platības ir palielinājušās par 12 miljoniem hektāru, tagad sasniedzot 160 miljonus hektāru. ISAAA finansē ģenētiski modificētu produktu ražotāji “Monsanto”, “Bayer CropScience”, “CropLife International” un citas firmas.

Pārskatā teikts: „Ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras audzē 16,7 miljoni lauksaimnieku, to skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis par 1,3 miljoniem jeb 8 %. No tiem vairāk nekā 90 % jeb 15 miljoni bija nabadzīgi mazie zemnieki attīstības valstīs. Septiņi miljoni Ķīnas mazo zemnieku un vēl septiņi miljoni Indijā ar ĢM kultūrām apsēja rekordlielu platību — 14,5 miljonus hektāru.”

Pārtikā izmantojamus ĢM  augus, galvenokārt pret herbicīdiem noturīgas kukurūzas, sojas un eļļas rapšu šķirnes, audzē 29 valstīs. Vairāk nekā 40 % ĢM augu sējumu platības atrodas ASV. Citas lielas audzētājvalstis ir Brazīlija un Argentīna, bet Bt kokvilnu audzē galvenokārt Ķīnā un Indijā. ISAAA prognozē, ka 2012. gadā ĢMO audzēšanas apjomi attīstības valstīs pirmo reizi pārspēs pārsniegs audzēšanas apjomus rūpnieciski attīstītās valstīs.

Sabiedriskās organizācijas “Food and Water Europe” direktore Venona Hautere (Wenonah Hauter) apsūdzēja ISAAA statistikas datu uzpūšanā. Lai aprēķinātu sējumu kopējo platību, ISAAA apsēto platību sareizinot ar biotehnnoloģijas ceļā iegūto īpašību skaitu. Izmantojot šādu paņēmienu, pārskatā uzrādītā lauka platība trīskāršojas, ja tajā aug ģenētiski modificēti augi, kas  ir, piemēram, izturīgi pret herbicīdiem, vīrusiem un izstrādā Bt toksīnu.

Hautere: „Mūsu analīze .. atklāj, ka ISAAA datus iegūst no neobjektīviem avotiem, pārspīlējot ģenētiski modificēto kultūru devumu lauksaimniekiem un ignorējot statistiskas datus, kas neatbilst tās viedoklim. ISAAA pētnieki ir personiski ieinteresēti biotehnoloģiju panākumos, un viņu statistikas datu pareizībai vienkārši nevar uzticēties.”

“Zemes draugu” Eiropas nodaļa un “Greenpeace” apgalvo, ka lauksaimniecības biotehnoloģijas nozare faktiski ir atmetusi cerības, ka tai izdosies pārliecināt Eiropu pieņemt tās radītos ģenētiski modificētos kultūraugus. Pret tiem ir nostājušies lauksaimnieki, politiķi un lielākā daļa patērētāju.

“Greenpeace” paziņojumā rakstīts: „Pagājušajā mēnesī pasaulē lielākais ķīmijas produktu ražotājs BASF atteicās no nodoma Eiropā izstrādāt un komercializēt ģenētiski modificētu pārtiku. Kopējā ĢM augu sējumu platība Eiropā pašreiz ir 0,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un vienīgi Spānijā 2011. gadā nenozīmīgi palielinājās sējumu platības.”

Kā saka Mūte Šimfa (Mute Schimpf) no “Zemes draugu” Eiropas nodaļas: „Iedzīvotāju pretestības dēļ  ģenētiski modificētie kultūraugi zaudē pozīcijas Eiropas Savienībā, toties bioloģiskās saimniecības aizņem 3,7 % ES lauksaimniecības zemju.”

 

Avots: http://www.guardian.co.uk/environment/2012/feb/08/industry-claims-rise-gm-crops

 

07.02.2012

PRESES RELĪZE


Eiropā bioloģiskā lauksaimniecība apsteidz ģenētiski modificēto augu audzēšanu, kamēr biotehnoloģiju kompānijas sāk atkāpties no Eiropas

Brisele, 07.02.2012. – Sabiedriskais noraidījums ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai ir nodrošinājis, ka to platība Eiropā 2011. gadā ir saglabājusies 0,1 procenta līmenī no visas lauksaimniecības zemes platības. Savukārt bioloģiskā lauksaimniecība Eiropā aizņem 3,7 procentus. Šie dati kļuvuši zināmi tūdaļ pēc tikko izskanējušajiem biotehnoloģijas industrijas paziņojumiem par atkāpšanos no Eiropas.

Eiropas Zemes draugu Pārtikas kampaņas vadītāja Mute Šimfa (Mute Schimpf)“Sabiedrības noraidījums ģenētiski modificētiem kultūraugiem ir panācis to, ka to audzēšana aprobežojas ar atsevišķām mazām teritorijām Eiropas Savienībā. Politiķiem ir jāieklausās sabiedrības viedoklī un jāaizstāv prasība pēc zaļākas un drošākas lauksaimniecības. Ģenētiski modificētiem kultūraugiem nebūtu jāspēlē nekāda loma Eiropas lauksaimniecības nākotnē.”

Pagājušajā mēnesī pasaules vadošais ķīmijas koncerns BASF paziņoja, ka tas aptur ģenētiski modificēto kultūraugu izstrādi un komercializāciju Eiropā. Šāds lēmums tika pieņemts tādēļ, ka “šai tehnoloģijai trūkst piekrišanas daudzās Eiropas valstīs – sākot no lielākās daļas patērētāju, lauksaimnieku un politiķu. [1] Līdzīgi arī Monsanto paziņoja, ka kompānija sākot ar 2012.gadu Francijā netirgos savu ģenētiski modificētās kukurūzas šķirni MON810. [2]

Mute Šimfa“Ģenētiski modificētiem kultūraugiem pretojas ne tikai Eiropā. Cilvēki visā pasaulē iebilst pret biotehnoloģiju kompāniju varu un to raušanos pēc kontroles pār globālo pārtikas ķēdi. Pierādījumi pret ģenētiski modificētiem kultūraugiem turpina pieaugt. Kopš ĢM kultūru audzēšanas sākšanas Amerikā izmantoto herbicīdu apjomi ir strauji pieauguši, jo lauksaimnieki izmisīgi cenšas apkarot super-nezāles, kas strauji kļuvušas izturīgas pret daudziem ķīmiskajiem līdzekļiem. Par šo piesārņojumu maksā vietējās kopienas un daba. Biotehnoloģiju lauksaimniecības prakse ir strupceļš, un tai neizdosies risināt nākotnes vajadzības.”

***

Papildinformācija:

Jānis Ulme

Biedrības „Zemes draugi” padomes priekšsēdētājs

Mob. 22552423

janis.ulme@zemesdraugi.lv

 

***

Eiropas Zemes draugu ĢM kultūraugu kultivēšanas dati par 2011. gadu skatāmi: http://www.foeeurope.org/GMOs/FoEE_factsheet_organic_farming_dwarves_GM_Feb2012.pdf

 

***
[1] BASF, BASF to concentrate plant biotechnology activities on main markets in North and South America, 16 January 2011 http://www.basf.com/group/pressrelease/P-12-109

[2] Le Soir, Monsanto : Pas de vente de maïs transgénique en France en 2012, 25 January 2012, http://www.francesoir.fr/actualite/societe/monsanto-pas-de-mais-transgenique-en-france-en-2012-177577.html

 

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā tā vadītāja M. Graudiņa kunga vārdā  aicina piedalīties diskusijā „Pārtikas drošība un Kopējās Lauksaimniecības politikas nākotne: Eiropas Parlamenta skatījums”.

Aicinām Jūs pārsūtīt šo informāciju arī citiem interesentiem!

Pasākumu organizē Eiropas Parlamenta Informācijas birojs sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti ar mērķi apspriest jautājumus:

  • Vai pārtika, ko ieved un ražo Latvijā, ir droša? Kas ir droša pārtika?
  • Eiropas Parlamenta loma pārtikas standartu noteikšanā.
  • Kā ir iespējams sasniegt līdzsvaru starp drošu pārtiku un ekonomiski izdevīgu ražošanu,
  • Ekoloģiskā pārtika un vietējo ražotāju izaicinājumi Latvijas un ES tirgū
  • Marķējums – vai tas dod cerēto informāciju par pārtikas drošību?

Diskusija notiks 24.novembrī pulkst. 12.00 Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā.

Diskusijā „Vai mūsu pārtika ir droša? Eiropas Parlamenta loma pārtikas standartu noteikšanā” dalību apstiprinājuši EP deputāts Alfrēds Rubiks (SC/GUE/NGL), LLU Pārtikas Tehnoloģijas katedras vadītāja, profesore, dr.sc.ing Daina Kārkliņa, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes docents Dr. med. vet. Aivars Bērziņš, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova un Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas Padomes priekšsēdētāja Tekla Žalbova. Diskusijas vadīs Latvijas Avīzes žurnālists Ivars Bušmanis.

Diskusijā ir aicināti piedalīties nevalstisko organizāciju pārstāvji, uzņēmēji, valsts pārvaldes darbinieki, pasniedzēji, studenti un citi interesenti.

Visi interesenti aicināti pieteikt dalību līdz 22.novembrim, tel. 29442588  vai epriga@europarl.europa.eu

Pasākuma programma šeit. Plašāka informācija www.europarl.lv

Ar cieņu,
Jolanta Bogustova
Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā
Tel.:+371 67085461
Fax.:+371 67085470
www.europarl.lv
www.europarl.europa.eu

 

 

2011. gada 10. un 11. novembrī Spānijā, Madridē notiks zinātniska konference par ģenētiski modificēto organismu tēmu. No Latvijas to varēs vērot arī tiešraidē internetā (tiešaides saite). Uzstāsies arī Latvijā jau zināmais prof. Gilles Eric Seralini par tēmu  GMOs and Chemical pollution in food: health impacts and detoxification. Viņš ir viens no ģmo ekspertiem, konsultē arī Francijas valdību un ES.

Pilna konferences programma

Konferences tiešraides adrese

 

18. oktobrī plkst 10.00 Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas ēkā notiks seminārs “Vecās dārzaugu šķirnes mūsu nākotnei”

Tikšanās laikā tiks sniegta īsa prezentācija par veco šķirņu nozīmi, sēklu saglabāšanu (kas tiek veikts, kas to dara, kur to dara). Tiks uzklausīta interesentu pieredze un kopīgi pārrunāta tuvākā nākotne šajā jomā. Tiks sniegts īss ieskats un konsultācijas par sēklu ieguvi un uzglabāšanu saviem spēkiem.

 Semināru vadīs Pūres Dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse.

 

Intensīvās lauksaimniecības un sēklu ražotāju monopolstāvokļa dēļ visā pasaulē, arī Latvijā strauji izzūd vecās, paaudžu laikā veidotās kultūraugu šķirnes.

 Pirmdien, 10. oktobrī braucienā uz Ziemeļvidzemi dosies Pūres Dārzkopības pētījumu centra galvenā pētniece Līga Lepse. Brauciena mērķis būs ievākt no cilvēkiem dārzaugu paraugus šī centra kolekcijas-sēklu bankas vajadzībām.

Brauciena laikā paredzēts rīkot tikšanās ar interesentiem 10.00 Brantu pagasta namā 12.00 Vijciema pamatskolā, 14.30 Palsmanes bibliotēkā un 18.00 Smiltenes bibliotēkā. Tikšanās laikā tiks sniegta īsa prezentācija par veco šķirņu nozīmi, sēklu saglabāšanu (kas tiek veikts, kas to dara, kur to dara). Tāpat tiks uzklausīta interesentu pieredze šajā jautājumā, kopīgi pārrunāta tuvākā nākotne šajā jomā. Tiks sniegts īss ieskats un konsultācijas par sēklu ieguvi un uzglabāšanu saviem spēkiem.

Uz tikšanos aicinām jūs ņemt līdz no vecmāmiņu un vectētiņu laikiem audzēto dārzaugu paraugus (sēklas, bumbuļus, sīpolus), ja tādi vēl ir saglabājušies. Interesē arī Padomju laikā iegūtie dārzaugi. Būtu svarīgi par katru dārzaugu pierakstīt visu zināmo informāciju. Ideālā gadījumā derētu zināt šķirni, bet ja šķirne nav zināma, ziņas, no kura laika tas ir audzēts, un no kuras vietas tas ir iegūts, nopirkts vai pārmantots.

Interesentiem, kas vēlas atsākt vietējo šķirņu audzēšanu, nākotnē būs iespēja iegūt nelielu daudzumu, „sēklas tiesai” vietējās kāļu, rutku, kāpostu un citu dārzaugu sēklas.

 

Pārpublicēts no Ziemellatvija.lv, Vecās dārzaugu šķirnes mūsu nākotnei

Komentārs. Vecās šķirnes ir svarīgas ne tikai jaunu šķirņu selekcijā, bet arī ekonomiskās neatkarības nodrošināšanā: nav jāveic nekādi atskaitījumi par šo šķirņu audzēšanu. Vietējās šķirnes parasti ir vairāk piemērotas vietējiem apstākļiem, tai skaitā mazāk slimo. Parasti tās arī ir labāk piemērotas audzēšanai mazdārziņos.

 

SIGNES MEŽINSKAS LEKCIJU KURSS „BIOTEHNOLOĢIJAS, ĶERMENIS UN ĒTIKA”

Vieta: ¼ Satori telpa, Berga bazārā, Dzirnavu ielā 84 k-2.
Laiks: no 16. līdz 30. septembrim
Cena par visu lekciju kursu: 25 LVL
Cena par vienu atsevišķu lekciju: 7 LVL
(Cenā iekļauta tēja vai kafija vai vīna glāze, kā arī spēcinoša uzkoda Satori telpas kafejnīcā.)
Lūdzam pieteikties pa e-pastu: gramatnica@satori.lv

Straujā bioloģijas un medicīnas attīstība 20. un 21. gadsimtā ir radījusi jaunu praktiskās ētikas nozari – bioētiku. Tās uzdevums ir palīdzēt zinātniekiem un sabiedrībai saprast, kā izmantot medicīnas un bioloģijas sniegtās iespējas, nepārkāpjot ētikas principus un nenodarot kaitējumu. Šis lekciju cikls sniegs ieskatu bioētikas diskusijās par biotehnoloģijām – dzīvu organismu un to daļu izmantošanu produktu un pakalpojumu radīšanā, kā arī problēmās, kas saistītas ar mēģinājumiem radīt fiziski vai kognitīvi uzlabotu cilvēku.

Sīkāk skatīt Satori.lv

 

Līdz šim ASV kategoriski iebilda pret ģenētiski modificētus organismus saturošas pārtikas apzīmēšanu ar attiecīgiem uzrakstiem. Katra Pasaules Tirdzniecības Organizācijā ietilpstošā valsts, kas pieprasīja marķēt ģenētiski modificētus organismus, riskēja ar tiesas darbiem no PTO puses. Beidzot, pēc ilgstošiem lobēšanas pūliņiem, ASV vairs neiebilst pret patērētāju tiesībām zināt, ko paši ēd.

Lai arī aizliegums informēt patērētājus par ģmo saturošiem pārtikas produktiem ne tuvu nav vēlamā situācija, kad ražotājiem būtu obligāti jāinformē par ģmo klātbūtni produktos, tomēr tas ir būtisks solis pareizajā virzienā.

Avots: Consumer rights victory as US ends opposition to GM labelling guidelines

 

“Sēsim nākotni!”

Seminārs par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Latvijā

2011. g. 24. maijā, 10.30-15.00
Silavā, Rīgas ielā 111, Salaspilī


Kam pieder sēklas?

Paaudžu paaudzēm zemnieki ir bijuši sēklu glabātāji un selekcionāri, kuri sēklu ģenētisko daudzveidību uzturēja savstarpēji apmainoties ar sēklām un saglabājot labāko augu sēklas nākamā gada sējai. Sēklu daudzveidība nodrošināja kultūraugu pielāgošanos vietējiem klimatiskiem un augsnes apstākļiem, kā arī nodrošināja daudzveidību pārtikā un uzturvielās, pat reizēs, kad kādai šķirnei piemetās nelaime.

20. g.s selekcija kļuva specializēta zinātniska joma, kura pievērsās stabilu šķirņu izveidei, kas Eiropā ir lielā mērā aizstājusi tautas selekciju. Kopš otrā pasaules kara komercfirmas Eiropā un pasaulē ir ir uzņēmušās aizvien lielāku lomu sēklu saimniecībā. Šodien pēc sabiedrisko organizāciju aplēsēm, pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67% no pasaules sēklām (ETC Grupa 2008).

Kas ir ģenētiskā erozija?

Diemžēl līdz ar panākumiem zinātnē un lauksaimniecības modernizāciju ir notikusi liela mēroga ģenētiskā erozija, t.i. ir izzudušas simtām veco un vietējo šķirņu. 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Direktora vietnieks atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75%. Arī Eiropā ir izzudušas neskaitāmas vecās šķirnes un landrases, kuras iegūtas tautas selekcijas ceļā. Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik lielapaļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan ekonomiskā gan ekoloģiskā ziņā.

Kā sēklu daudzveidību ietekmē likumdošana?

Eiropas sēklu likumdošana paredz šķirņu reģistrāciju Kopējā katalogā un sēklu sertifikāciju, un starptautiskā UPOV konvencija aizsargā selekcionāru tiesības, taču šie likumi reizēm arī ierobežo zemnieku tiesības pavairot un selekcionēt sēklas. Taču kopš 2008. gada pastāv arī atkāpes sēklu tirdzniecības likumiem šķirnēm, kuras ir dabiskā veidā pielāgotas vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un ko apdraud ģenētiskā erozija.

FAO Starptautiskais līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai stājies spēkā 2004. gadā. Tas atzīst zemnieku ieguldījumu lauksaimnieciskās daudzveidības uzturēšanā un nosaka zemnieku tiesības saglabāt, selekcionēt un savstarpēji apmainīties ar sēklām. Taču līdz šim dalībvalstis ir veltījušas ļoti maz līdzekļu līguma ieviešanai. Turklāt lielā daļā valstu līdzekļu ir veltīti pārsvarā tā saucamajai ex situ ģenētisko resursu saglabāšanā gēnu bankās, nevis in situ saglabāšanai zemnieku saimniecībās.

Kas notiek Eiropā?

Eiropā aktīvi darbojas Zemnieku sēklu tīkli vairākās valstīs, kuri kopš 2004. gada cenšas panākt izmaiņas Eiropas likumdošanā, lai veicinātu lauksaimnieciskās daudzveidības saglabāšanu un zemnieku tiesību ievērošanu. Šī gada februārī Segedas pilsētā Ungārijā šīs organizācijas sanāca kopā Eiropas 6. agro-biodaudzveidības saietā, kā arī piedalījās sarunās Bali šī gada martā par Starptautiskā līguma par augu ģenētisko resursu saglabāšanu tālāku ieviešanu. Kustība veicina zemnieku sēklu glabāšanu, selekciju un brīvu apmaiņu.

Kāpēc glabāt un izmainīties ar sēklām?

veicina daudzveidību

palīdz attīstīt vietējās šķirnes

sniedz dabīgu aizsardzību pret slimību/kaitēkļu izplatīšanos un klimata pārmaiņām

paplašina zemnieku un patērētāju izvēles iespējas

dāvā neatkarību no sēklu monopola

stiprina zemnieku savstarpējos sociālos tīklus

piedāvā gultni ekonomiskām inovācijām

Kas notiek Latvijā?

Par Latvijas augu ģenētiskiem resursiem (ĢR) tiek atzītas Latvijā izveidotas jaunās un vecās šķirnes, kā arī lauksaimniecības šķirņu savvaļu radinieki. Latvijas augu ģenētiskie resursi tiek saglabāti kā sēklu bankā, tā arī lauku kolekcijās dažādos lauksaimniecības institūtos. Sēklu bankā atrodas apm. 2000 dažādi paraugi, un, kopā ar lauku kolekcijām, Latvijas augu ĢR ir pārstāvēti ar vairāk kā 3000 paraugiem.

Daudzi zemnieki un mazdārznieki Latvijā nodarbojas ar sēklu saimniecību amatiera līmenī, bet tas netiek atzīts kā vērtība. Izzūd senču lolotie augu un dzīvnieku veidi. Piemēram, ģimenes sīpoli, ķiploki, senas ābeļu šķirnes, mājputnu un mājlopu šķirnes. Saraksts ir garš un mēs (sabiedrība) nezinām, kas vērtīgs vēl kaut kur atrodas.

Ko darīsim mēs?

Aicinām audzētājus, zinātniekus, mazdārzniekus un gardēžus uz semināru “Sēsim nākotni!” Salaspilī, 24. maijā. Latvijas pārstāvji stāstīs par 6. Eiropas agro-biodaudzveidības saietā iegūto pieredzi, un Latvijas selekcijas stacijas un zemnieki dalīsies pieredzē un pārrunās sadarbības iespējas vietējo šķirņu saglabāšanā un daudzveidības veicināšanā.

Seminārā piedalīsies pārstāvji no: Vides un veselības saimes, Ekovirtuves, Zemes draugiem, Zaļās brīvības, Latvijas ģenētisko resursu centra, Centrālās Eiropas universitates, SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centra (Pūre), Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta (Priekuļi), Latvijas Valsts Augļkopības institūta (LVAI – Dobele), Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta (Stende), Zemkopības zinātniskā institūta (ZZI – Skrīveri), un cerams, arī Jūs!

Semināra mērķi:

mudināt zemniekus un mazdārzniekus apzināt aizmirstās vietējās šķirnes un stādīt plašāku šķirņu klāstu;

veicināt sadarbību zemnieku un zinātnieku starpā Latvijas ģenētisko resursu saglabāšana;

popularizēt ēdienu gatavošanu no mazāk pazīstamām šķirnēm.

Atsauces un citi informācijas avoti:

FAO, 1997. State of the World’s Plant Genetic Resources for Food and Agriculture. Pieejams: http://apps3.fao.org/wiews/docs/SWRFULL2.PDF

FAO. 2008. Biodiversity to curb world’s food insecurity. Pieejams: http://www.fao.org/newsroom/en/news/2008/1000841/index.html

FAO. 2010. The Second Report on The State of The World’s Plant Genetic Resources for Food And Agriculture. Pieejams: http://www.fao.org/docrep/013/i1500e/i1500e00.htm

ETC Group. 2008. “Who Owns Nature?” Pieejams: http://www.etcgroup.org/upload/publication/707/01/etc_won_report_final_color.pdf

Eiropas sēklu politikas kampaņa: http://www.seed-sovereignty.org/EN/

6. Eiropas Agro-biodaudzveidības saiets Segedā, Ungārijā:http://www.liberate-diversity-hungary2011.org/

************************************************************************************************

Lūdzu pieteikties uz semināru, reģistrējoties interneta mājas lapā līdz 20. maijam: http://ej.uz/g5qt

Tuvāka informācija pa tālruni: 29259422

**Lūdzu ņemiet līdzi savas sen lolotās sēklas vai augu sķirnes sēklu apmaiņai!**

Programma

10.30 – 11.00 Ierašanās un reģistrācija

11.00 – 11.15 Ievads

Kas ir agro-biodaudzveidība/ģenētiskā erozija? Kādēļ par tām būtu jādomā?

Pieredze pasaulē un Eiropā – likumdošana, zemnieku projekti un prakses – Eiropas sēklu tīkls

Dr. Guntra Aistara, Centrālā Eiropas universitāte (Budapešta, Ungārija)

11.15 – 12.30Panelis: Dalīšanās pieredzē no 6. Eiropas Agrobiodaudzveidības saieta Segedā, Ungārijā

Dr. Dainis Ruņģis, Silava

Dr. Guntra Aistara, Centrālā Eiropas universitāte

Jānis Vaivars, Vides veselības saime, Z/S Ragāres

Sandra Stabinge, Ekovirtuve

Ance Gobiņa, Zemes draugi

12.30 – 12.45 Kafijas pauze

12.45 – 14.00 Panelis: Latvijas zemnieku un zinātnieku sadarbības iespējas

SIA Pūres Dārzkopības pētījumu centrs (Pūre),

Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūts (Priekuļi),

Latvijas Valsts Augļkopības institūts (LVAI – Dobele),

Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūts (Stende),

Zemkopības zinātniskā institūts (ZZI – Skrīveri)

Diskusiju vada Dr. Dainis Ruņģis, Silava

14.00 – 15.00 Sēklu apmaiņa

**Lūdzu, ņemiet līdzi savas sen lolotās sēklas vai augu sķirnes sēklu apmaiņai!**

Lūdzu, piesakieties uz semināru, reģistrējoties interneta mājas lapā līdz 20. maijam: http://ej.uz/g5qt

Seminārs bez maksas.

Tuvāka informācija pa tālruni: 29259422

Sēsim nākotni!

Seminārs par vietējo šķirņu un dabas daudzveidības saglabāšanu Latvijā

Vizītkaršu plakāta shēma

Mēs aicinām semināra dalībniekus izveidot plakātu kā vizītkarti.

Šie plakāti palīdzēs vienam ar otru iepazīties, uzzināt ko kurš dara vai vēlas darīt.

Mēs varam palīdzēt izveidot šādus plakātus – atsūtiet lakonisku tekstu un attēlus, mēs saliksim plakātā. Ja variet plakātu izgatavot un izdrukāt paši, dodiet ziņu, lai ieplānojam tam vietu semināra telpās.

Ierosinām pieturēties pie šādas shēmas:

1. Nosaukums

2. Kas ir Jūsu pamatnodarbošanās, ko Jūs vai Jūsu organizācija dara šķirņu saglabāšanas jomā. (Nekas, ja pagaidām vēl neko)

3. Ko Jūs varat un vēlaties darīt turpmāk – šovasar un nākošos 5 gadus.

4. Ko Jūs meklējat, kas vajadzīgs no citiem – kā sludinājums.

Piemēram, selekcijas stacija varētu meklēt audzētājus dažādos Latvijas novados, kuri grib audzēt un salīdzināt kādu dārzeņu šķirni.

Audzētājs varētu meklēt kādu aukstajām Vidzemes ziemām piemērotu ķiršu šķirni.

5. Kontaktinformācija

Vārds, uzvārds

Telefons

Epasts,

Web lapa, ja ir

Attēli .jpg formātā

Info sūtiet uz šo adresi: sandra@ekovirtuve.lv

Līdz 2011. gada 11. maijam.

Telefons jautājumiem: 29259942

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha