Bacillus thuringuensis veidotie olbaltumu mikrokristāli

Bacillus thuringuensis veidotie toksīna mikrokristāli (Cry kristāli), elektronu mikroskopa fotogrāfija. Kristāli bojā kukaiņu zarnu traktu, izraisot nāvi. (Foto no http://www.lifesciencesfoundation.org)

Nesenā pētījumā, ko vadījuši Kānas (Francijā) Universitātes zinātnieki, secināts, ka cilvēku šūnām var kaitēt Bacillus thuringiensis (Bt) toksīni, kuri iebūvēti ģenētiski modificētos augos aizsardzībai pret kaitēkļiem. Eksperimentāli konstatēts, ka, piemēram, ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes MON810 veidotie toksīni var būtiski ietekmēt cilvēka šūnu dzīvotspēju. Lai arī eksperimenti veikti, pielietojot salīdzinoši lielas toksīnu devas, tomēr rezultāti rada pamatu bažām. Saskaņā ar ģenētiski modificētu kukurūzas šķirņu ražotājkompāniju sniegto informāciju (piem., Monsanto), Bt toksīni ir kaitīgi tikai kukaiņiem un nekādā veidā neietekmē zīdītājus un cilvēku. Pirmo reizi konstatēts eksperimentāli, ka Bt toksīni cilvēka šūnas tomēr ietekmē.  Šāda tipa eksperimenti riska novērtējumos  ne Eiropā, ne citās valstīs nav obligāti.

Vēl viens pētījumu novērojums attiecas uz herbicīdu, ko pazīst ar tirdzniecības nosaukumu Raundaps. To lielos apjomos izmanto ģenētiski modificētas sojas audzēšanā, tāpēc nenoārdīti atlikumi atrodami pārtikā un lopbarībā. Saskaņā ar jauno publikāciju, cilvēka šūnām var kaitēt pat ļoti mazas Raundapa (glifosātu saturoši preparāti) devas. Tas sasaucas ar citiem pētījumiem par glifosāta preparātiem, kuros konstatēti iepriekš neparedzēti veselības riski.

Žila-Erika Seralīni (Gilles-Eric Séralini) vārdiem, kurš pārraudzīja minētos pētījumus Kānas universitātē, “Mēs paši bijām ļoti pārsteigti par rezultātiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka Bt olbaltumvielas cilvēka šūnām ir gandrīz nekaitīgas. Tagad jāveic turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kā tieši Bt toksīni ietekmē šūnas,  vai kombinācijās ar citām vielām pārtikā un lopbarībā, ietekme pastiprinās vai pavājinās. Eksperimentu secinājums ir tāds, ka Bt toksīnu un Raundapa riski ir novērtēti pārāk zemu.”

Daudzos ģenētiski modificētos augos ir iestrādāta izturība pret herbicīdiem un spēja veidot Bt toksīnus. Pēdējie dabā sastopami augsnē dzīvojošās baktērijās. Augos iebūvē pārveidotu toksīna gēnu, tāpēc toksīna uzbūve ir atšķirīga un mainās tā iedarbība. Toksīna daudzums augos ir ļoti dažāds. Daudzi ģenētiski modificēti augi satur vairākus Bt toksīna variantus. Piemēram, SmartStax satur sešus, līdz ar to kopējais Bt olbaltumvielu skaits ir palielināts, iestrādāta arī izturība pret herbicīdiem. Līdz šim nebija veikti nekādi pētījumi par toksīnu un audzēšanā pielietoto herbicīdu atlieku kombinēto ietekmi vai to kaitējumu cilvēka veselībai, jo pieņēma, ka kaitējums ir maz ticams. Pētījumā pierādījies, ka kombinētā ietekme tomēr pastāv. Konkrēti šajā eksperimentā, izmainītais Bt toksīns samazināja Raundapa kaitīgumu. Nepieciešami turpmāki eksperimenti, lai novērtētu citus iespējamos kopējās ietekmes efektus.

Kristofs Tens no Testbiotech: “Rezultāti ir diezgan satraucoši. Stingri jāievēro prasības ģenētiski modificētu augu un pesticīdu riska novērtēšanai. Mūsu viedoklis saskaņā ar šo pētījumu rezultātiem ir tāds, ka šo augu komercializācija ir pretrunā ar ES noteikumiem.” Testbiotech rūpīgi seko  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veiktajiem drošības novērtējumiem un ir daudzas reizes norādījuši uz to nepilnībām. Pētījumu atbalstīja GEKKO fonds (Vācija). Eksperimentu plānošanā un rezultātu apspriešanā iesaistījās CRIIGEN asociācija (Francija) un Testbiotech (Vācija). Rezultātus publicēja pēc citu pētnieku veiktas profesionālapskates (peer review).

Avots: Frédérique Baudouin, CRIIGEN, 26 January 2012, Press Release: Genetically engineered maize: New indication of health risks

 

Londona, 20.maijs, LETA. Jauns satraucošs kanādiešu zinātnieku pētījums (kopsavilkums pieejams no GMFreeze) liecina, ka kaitīgie toksīni, kas iestrādāti ģenētiski modificētajās lauksaimniecības kultūrās, lai pasargātu tās no kaitēkļiem, var nonākt topošo māmiņu un vēl nedzimušu bērnu asinsritē, lai gan ĢMO ražotāji apgalvo, ka tie sadalās zarnu traktā un nenodara kaitējumu organismam, vēsta izdevums “Daily mail”.

Šajā pētījumā, ko veikuši neatkarīgi mediķi Kanādas Kvebekas provinces Šērbrukas universitātes slimnīcu centra Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļā, minēto ķīmisko vielu pēdas atrastas 93% asins paraugu, kas ņemti no grūtniecēm un 80% – no viņu gaidāmo bērniņu nabassaites. Domājams, ka toksīni uzņemti ar pārtiku – gaļu, pienu vai olām, kas iegūtas no lopiem un mājputniem, kuri baroti ar ģenētiski modificētu lopbarību.

Nav izpētīts, kādu kaitējumu var nodarīt šo vielu klātbūtne, bet pastāv bažas, ka tā varētu izraisīt alerģijas, spontānos abortus vai pat ļaundabīgos audzējus (Viens no pētījumiem pieejams Genetically modified crops safety assessments: present limits and possible improvements).

Ar šos toksīnus saturošo ģenētiski modificēto kukurūzu apsētas milzīgas platības Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, un tā lielos daudzumos tiek izbarota lopiem visā pasaulē.

ĢMO ražotāji vienmēr apgalvojuši, ka šīs vielas lopu vai cilvēku zarnās pilnībā sadalās un tiek izvadītas no organisma. Pārtikas drošības iestādes Lielbritānijā un Eiropā akceptējušas šos apgalvojumus, balstoties uz pieņēmumu, ka ģenētiski modificētie organismi būtiski neatšķiras no parastā ceļā audzētajām lauksaimniecības kultūrām.

Jāpiebilst, ka lielāko daļu pasaulē veikto pētījumu, ar kuriem tiek pamatots ĢMO nekaitīgums, veic vai finansē paši ražotāji.

Taču jaunais neatkarīgais pētījums licis apšaubīt šos apgalvojumus un jau izraisījis aicinājumus aizliegt ĢMO importu un pilnībā pārskatīt drošības režīmu gan pašām ģenētiski pārveidotajām lauksaimniecības kultūrām, gan no tām iegūtajai pārtikai.

Kanādiešu zinātnieki ņēmuši asins paraugus 30 topošajām māmiņām un vēl 39 sievietēm, kas tai brīdī negaidīja bērnu. Viņi veikuši analīzes, lai noteiktu, vai viņu asinīs nav atrodamas ĢMO kultūru sējumu apstrādē izmantoto pesticīdu paliekas un arī tā dēvētie Bt toksīni, kas ar gēnu tehnoloģijām iestrādāti kukurūzā un dažās citās kultūrās.

Šo toksīnu pēdas atklātas 93% pārbaudīto grūtnieču, kā arī 80% viņu gaidāmo bērniņu nabassaišu.

Otrajā grupā toksīnu pēdas asinīs atrastas 69% pārbaudīto sieviešu.

Kā mediķi pastāstījuši zinātniskajam žurnālam “Reproductive Toxicology”, tas ir pirmais šāda veida pētījums, kas nepārprotami uzrāda Bt toksīnu klātbūtni, ļaujot spriest, ka tie caur placentu var nonākt auglī.

Viņi aicinājuši veikt tālākus pētījumus šai jomā.

Kā norādījis britu patērētāju un vides aizsardzības organizāciju apvienības “GM Freeze” direktors Pīts Rilijs, šis pētījums ir pārsteidzošs un nozīmīgs.

Viņš aicinājis pārtikas drošības uzraudzības iestādes nekavējoties pārvērtēt savu nostāju šajā jautājumā un uzsvēris, ka Eiropas Savienībai būtu jāizmanto drošības klauzulas, lai nedotu atļauju audzēt vai importēt pārtikas un lopbarības vajadzībām nevienu jaunu Bt toksīnus saturošu ĢM kultūru, kamēr nav pilnībā izpētīta šo vielu ietekme uz cilvēku veselību.

Tikmēr ĢMO industriju pārstāvošās Lielbritānijas Lauksaimniecības biotehnoloģiju padomes direktors Džūljens Litls apšaubījis kanādiešu veiktā pētījuma vērtību un rezultātu ticamību. Pēc viņa teiktā, minētie toksīni tiek izmantoti arī citās lauksaimniecības sistēmās un dārzkopībā, “nekaitējot cilvēku veselībai”.

“Biotehnoloģiju kultūrām, pirms tās sāk izmantot, tiek veiktas stingras drošības pārbaudes. Pēdējo 15 gadu laikā visā pasaulē notiesāti vairāk nekā divi triljoni maltīšu, kuru gatavošanā izmantotas ģenētiski modificētas sastāvdaļas, neradot nevienu būtisku veselības problēmu,” viņš paziņojis.

Komentārs. Pēdējās divas rindkopas ir tipiska industrijas reakcija uz kritiku: vispārējs rezultātu ticamības noliegums, neprecizējot iemeslus. Apgalvojums par “maltītēm, kuras nav radījušas nevienu būtisku veselības problēmu”, juridiski nav ne pierādāms, ne apgāžams. Vienlaikus, Džūljens Litls apgalvojumā ietvēris atkāpšanās ceļu vārda “būtisks” formā – diskutēt par tā nozīmi var ilgi un dikti, bez īpašiem rezultātiem :).

Jautājumos, kad ir runa par neatgriezenisku bojājumu draudiem cilvēku veselībai un dzīvībai, kurus var izraisīt dažādi jaunievedumi, labāk ir ievērot piesardzības principu un atturēties no jaunieveduma ieviešanas, pirms neatkarīgi pierādīts tā nekaitīgums un noderīgums, it sevišķi, ja ir runa par sarežģītām sistēmām ar grūti paredzamām reakcijām (un bioloģiskās sistēmas ir vissarežģītākās no mums zināmajām). Ģenētiski modificētu organismu gadījumā, ir salīdzinoši maz neatkarīgu pētījumu, kurus nefinansē paši ĢMO ražotāji. Salīdzinoši nedaudzie esošie tomēr rada pamatotas aizdomas par ĢMO negatīvo ietekmi uz patērētāju veselību.

ĢMO lietošanas riski ir saistīti ne tikai ar pašiem ģenētiski modificētiem organismiem kā tādiem, bet arī ar citām bioloģiski aktīvām ķīmiskām vielām, kuras pielieto audzēšanas procesā. Tipiski, tie ir herbicīdi uz glifosāta bāzes, jo liela daļa ĢMO kultūraugu veidoti ar palielinātu izturību pret glifosātu. Pēdējais ir ne tikai augiem, bet arī dzīvniekiem kaitīga (kaut arī mazāk) viela, kuras ietekme joprojām tiek pētīta (Benachour N and Séralini G-E, 2009. Glyphosate Formulations Induce Apoptosis and Necrosis in Human Umbilical, Embryonic, and Placental Cells, Chemical Research in Toxicology Vol22
No1 pp 97-105).

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha