Avots: organizācija “Kampaņa par sēklu suverenitāti” (lasāma lielajās ES valodās)

UZMANĪBU: Tiek gatavots nelāgs ES sēklu likums!

Resistance is fertile

Attēls no kampaņas bukleta, uzraksts karogā: Pretošanās ir auglīga!

Eiropas Komisijas Veselības un Patērētāju Aizsardzības direktorāts (DG SANCO, Directorate General for Health and Consumers) cenšas nomainīt Eiropas Savienības sēklu likumus, kas pašlaik ir katrā valstī interpretējamas direktīvas, ar visām ES vienotu regulu. Atgādinām, ka regulas nav vietēji interpretējamas un tiek vienādi piemērotas visā ES. Šāda vienāda kārtība visos tirgos ir ļoti piemērota lielajām starpnacionālajām kompānijām, taču vienlaikus nodarīs lielu kaitējumu dažādām netipiskām un maza mēroga lauksaimniecības metodēm un ierobežos daudzveidīgu sēklu šķirņu ražošanu un lietošanu. Ja vēlies aizstāvēt gan savu, gan zemnieku un sēklu ražotāju brīvību sēt sēklas pēc brīvas izvēles, tuvākajos mēnešos ir aktīvi jārīkojas! Continue reading »

 

Londona, 13.nov., LETA. Šobrīd Eiropas Komisija (EK) apsver iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim Eiropas Savienībā (ES) neatļautām ģenētiski modificētām (ĢM) lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Taču vides eksperti brīdina, ka šādam lēmumam būtu smagas un neatgriezeniskas sekas, vēsta “Guardian”.

Kā norāda vides aizsardzības organizācija “Greenpeace”, ASV un Argentīnas pieredze liecina, ka šim solim var būt postoša ietekme uz lauku vidi un pašreizējām lauksaimniecības tradīcijām Eiropā. Tā prognozē lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumu un lauksaimnieku atkarību no sēklu piegādātājiem.

Kā norādījis “Greenpeace” vadītājs Kumi Naidū, Eiropas Komisijai nevajadzētu atvērt šo Pandoras lādi.

Šobrīd Eiropā ĢMO kultūras aizņem mazāk par 1% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, taču, dodot zaļo gaismu pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūru (HTGE) komerciālai audzēšanai, Eiropā nostiprinātos tādas kompānijas kā ASV biotehnoloģiju korporācija “Monsanto”, kuras ražotais glifosātu saturošais nezāļu apkarošanas līdzeklis “Roundup” tīrumos pilnībā iznīcina visus dabīgos augus.

Oktobrī “Greenpeace” lūdza agroekonomistu doktoru Čārlzu Benbruku izvērtēt šādu kultūru atļaušanas iespējamās sekas.

Benbruks balstījies uz plašiem pētījumiem, kas veikti Amerikas Savienotajās Valstīs, kur HTGE kultūru komerciāla audzēšana atļauta kopš 1996.gada, un var uzskatīt, ka šajā laikā tās gandrīz pilnībā pārņēmušas tirgu (Šeit pētījums angliski, PDF).

Vērtējot kultūras, kuru atļaušana varētu būt visreālākā – kukurūzu, cukurbietes un soju, – pētījumā prognozēts, ka glifosāta lietošana 14 gados – no 2012. līdz 2025.gadam – varētu pieaugt par vairāk nekā 800%.

Benbruks lēš – ja ES lauksaimnieki HTGE tehnoloģijas pārņems tikpat strauji kā savulaik viņu amerikāņu kolēģi, glifosāta izmantošana kukurūzas audzēšanā, kas ieņem būtisku vietu Eiropas lauksaimniecībā, līdz 2025.gadam pieaugs par vairāk nekā 1000% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, bet kopējais herbicīdu patēriņš divkāršosies, jo HTGE kultūras veicina pret glifosātu izturīgu nezāļu parādīšanos, un tas lauksaimniekiem liek lietot arvien lielākas ķimikāliju devas.

Glifosātu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tirgū ieviesa “Monsanto” ar nosaukumu “Roundup”, bet šobrīd to ar dažādiem nosaukumiem tirgo daudzas kompānijas.

Divdesmit gadus pēc “Roundup” parādīšanās “Monsanto” laida klajā ģenētiski modificētas kultūras ar marku “Roundup Ready”, kas izturīgas pret šo augu iznīcināšanas līdzekli, tādējādi paplašinot tā izmantošanas iespējas. Taču pārējā daba atšķirībā no šīm kultūrām pret apsmidzināšanu ar raundapu nav imūna.

Benbruks savā darbā atsaucas uz amerikāņu lauksaimnieku pieredzi, kas apkopota jaunajā “Greenpeace” dokumentālajā filmā “Growing Doubt”. Šī filma vēsta par to, kā pret herbicīdiem izturīgās kultūras ietekmējušas lauku sabiedrības dzīvi, ekonomiku un vidi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Divi šīs dokumentālās lentes galvenie varoņi šoruden apceļoja Eiropu, cenšoties brīdināt kolēģus, lai eiropieši mācītos no amerikāņu pieredzes un neatkārtotu viņu pieļautās kļūdas.

Pretējā gadījumā Eiropas zemniekus varētu gaidīt gan augošas sēklu cenas un lielāki izdevumi par lauksaimniecības ķimikālijām, gan cīņa pret izturīgākām nezālēm, kas ar laiku nenovēršami seko HTGE tehnoloģijām. Galu galā šīs sekas jutīs ne vien laucinieki, bet arī pilsētnieki savos lielveikalu plauktos.

Sākot audzēt ĢM kultūras, zemnieki nonāk atkarībā no sēklu piegādātājiem, jo līgumi paredz, ka sēklas katru gadu jāpērk no jauna. Amerikas Savienotajās Valstīs “Monsanto” par šo līgumu neievērošanu sūdz zemniekus tiesā.

Problēma nav tikai tā, ka audzētāji nevar paši ievākt sēklu un apsēt ar to tīrumus. Ar ĢM kultūru audzēšanu saistītās izmaksas aizvien pieaug, turklāt dažviet Amerikas Savienotajās Valstīs parastās, nemodificētās sēklas vispār vairs nav pieejamas.

Naidū pauž cerību, ka Eiropas Komisija aizstāvēs savus lauksaimniekus un gādās par vidi, nepakļaujoties industrijas lobijam.

Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts audzēt tikai divas ģenētiski modificētas kultūras – “Monsanto” izstrādāto kukurūzas šķirni “MON810” kopš 1998.gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni “Amflora” kopš 2010.gada.

Savukārt patēriņā ES valstīs ir atļauts izmantot piecpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas un četras ģenētiski modificētas sojas šķirnes, kuru audzēšanā izmanto raundapu. Šoruden starptautiski atzītā žurnālā “Food and Chemical Toxicology” tika publicēts recenzēts zinātnisks raksts par pētījumu, kas liek nopietni apšaubīt šo produktu nekaitīgumu.

——————————————————————————————-

Komentārs. Independent Science News ir publicēta daudzu zinātnieku parakstīta atklātā vēstule, paužot atbalstu neatkarīgiem zinātniekiem, konkrēti šajā gadījumā Ērikam Žilam Seralini, kuru pētījumi parāda dažādus politiski un finansiāli neērtus efektus; pret neatkarīgo zinātni vēršas dažādas ar starptautiskajām korporācijām saistītas zinātnieku un politiķu aprindas.

 

Rīga, 5.jūl., LETA. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jābūt tiesībām patstāvīgi lemt par ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) kultūraugu audzēšanas ierobežošanu vai aizliegšanu savā teritorijā, turklāt kā pamatojumu jāļauj tām izmantot atsauci par ietekmi uz vidi, šādu viedokli šodien atbalstīja Eiropas Savienības Parlamenta deputāti.

Esošo likumu grozījumu priekšlikumi tika atbalstīti ar 548 balsīm “par”, 84 “pret” un 31 “atturas”, aģentūru LETA informēja EP Informācijas biroja Preses nodaļas vadītāja Iveta Ķelpe.

Apstiprinātais dokuments tālāk tiks nodots apspriešanai ES Padomē. Parlamenta ziņojuma gatavotāja Karīna Lepāža (ALDE, Francija) teica: “Esmu gandarīta par parlamentā panākto vienošanos par šo sarežģītu ĢMO jautājumu, kas jau ilgu laiku ir diskutēts sabiedrībā. Ja ES Padomei izdosies nonākt pie vienotas pozīcijas, tā ļaus dalībvalstīm un reģioniem patstāvīgi lemt par ĢMO audzēšanu vai aizliegšanu.”

Eiropas Komisija (EK) ierosināja piešķirt dalībvalstīm tiesības liegt ĢMO kultūraugu audzēšanu un atsaukties uz visa veida apsvērumiem, izņemot veselību un vidi, par ko var lemt vienīgi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Lai šādiem lēmumiem nodrošinātu juridisko pamatu starptautiskās tirdzniecības noteikumu kontekstā, parlaments uzstāja, ka dalībvalstīm nedrīkst liegt izmantot atsauci par ietekmi uz vidi. Tie varētu ietvert pret pesticīdiem noturīgo nezāļu un kaitēkļu rašanos novēršanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī nepietiekami vai pretrunīgi dati par ĢMO izplatīšanas iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi.

Parlaments ņēma vērā sociālekonomisko ietekmi, kas arī varētu tikt izmantots kā pamatojums aizliegumam, piemēram, kad ĢMO netīša ietekme uz dabīgiem kultūraugiem nevar tikt regulēta.

Deputāti uzsvēra, ka visām dalībvalstīm ir jāīsteno pasākumi, lai izvairītos no ĢMO netīšas klātbūtnes tradicionālās vai bioloģiskās lauksamniecības produktos un pārkāpumu gadījumos jāparedz finansiālā atbildība piesārņotājam.

ES līmeņa drošības pārbaudes un apstiprināšana joprojām būs priekšnosacījums ĢMO audzēšanas atļaušanai. Kaut gan priekšlikums neietekmēs pašu procedūru, deputāti atgādināja EK par nepieciešamību pieņemt jaunas pamatnostādnes par ĢMO risku novērtēšanu.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha