Atklājumi.lv ir publicēts ļoti interesants Valtera Grīviņa raksts par glifosāta jeb raundapa patieso kaitīgumu un iedarbību gan uz cilvēka veselību, gan uz ūdens organismiem. Pilnais raksts lasāms: Zinātnieki: glifosāta herbicīdi pat vidē sastopamās koncentrācijās ir toksiski dzīvniekiem un cilvēkiem. Nepieciešams pārskatīt pieļaujamās normas!

 

Londona, 13.nov., LETA. Šobrīd Eiropas Komisija (EK) apsver iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim Eiropas Savienībā (ES) neatļautām ģenētiski modificētām (ĢM) lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Taču vides eksperti brīdina, ka šādam lēmumam būtu smagas un neatgriezeniskas sekas, vēsta “Guardian”.

Kā norāda vides aizsardzības organizācija “Greenpeace”, ASV un Argentīnas pieredze liecina, ka šim solim var būt postoša ietekme uz lauku vidi un pašreizējām lauksaimniecības tradīcijām Eiropā. Tā prognozē lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumu un lauksaimnieku atkarību no sēklu piegādātājiem.

Kā norādījis “Greenpeace” vadītājs Kumi Naidū, Eiropas Komisijai nevajadzētu atvērt šo Pandoras lādi.

Šobrīd Eiropā ĢMO kultūras aizņem mazāk par 1% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, taču, dodot zaļo gaismu pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūru (HTGE) komerciālai audzēšanai, Eiropā nostiprinātos tādas kompānijas kā ASV biotehnoloģiju korporācija “Monsanto”, kuras ražotais glifosātu saturošais nezāļu apkarošanas līdzeklis “Roundup” tīrumos pilnībā iznīcina visus dabīgos augus.

Oktobrī “Greenpeace” lūdza agroekonomistu doktoru Čārlzu Benbruku izvērtēt šādu kultūru atļaušanas iespējamās sekas.

Benbruks balstījies uz plašiem pētījumiem, kas veikti Amerikas Savienotajās Valstīs, kur HTGE kultūru komerciāla audzēšana atļauta kopš 1996.gada, un var uzskatīt, ka šajā laikā tās gandrīz pilnībā pārņēmušas tirgu (Šeit pētījums angliski, PDF).

Vērtējot kultūras, kuru atļaušana varētu būt visreālākā – kukurūzu, cukurbietes un soju, – pētījumā prognozēts, ka glifosāta lietošana 14 gados – no 2012. līdz 2025.gadam – varētu pieaugt par vairāk nekā 800%.

Benbruks lēš – ja ES lauksaimnieki HTGE tehnoloģijas pārņems tikpat strauji kā savulaik viņu amerikāņu kolēģi, glifosāta izmantošana kukurūzas audzēšanā, kas ieņem būtisku vietu Eiropas lauksaimniecībā, līdz 2025.gadam pieaugs par vairāk nekā 1000% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, bet kopējais herbicīdu patēriņš divkāršosies, jo HTGE kultūras veicina pret glifosātu izturīgu nezāļu parādīšanos, un tas lauksaimniekiem liek lietot arvien lielākas ķimikāliju devas.

Glifosātu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tirgū ieviesa “Monsanto” ar nosaukumu “Roundup”, bet šobrīd to ar dažādiem nosaukumiem tirgo daudzas kompānijas.

Divdesmit gadus pēc “Roundup” parādīšanās “Monsanto” laida klajā ģenētiski modificētas kultūras ar marku “Roundup Ready”, kas izturīgas pret šo augu iznīcināšanas līdzekli, tādējādi paplašinot tā izmantošanas iespējas. Taču pārējā daba atšķirībā no šīm kultūrām pret apsmidzināšanu ar raundapu nav imūna.

Benbruks savā darbā atsaucas uz amerikāņu lauksaimnieku pieredzi, kas apkopota jaunajā “Greenpeace” dokumentālajā filmā “Growing Doubt”. Šī filma vēsta par to, kā pret herbicīdiem izturīgās kultūras ietekmējušas lauku sabiedrības dzīvi, ekonomiku un vidi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Divi šīs dokumentālās lentes galvenie varoņi šoruden apceļoja Eiropu, cenšoties brīdināt kolēģus, lai eiropieši mācītos no amerikāņu pieredzes un neatkārtotu viņu pieļautās kļūdas.

Pretējā gadījumā Eiropas zemniekus varētu gaidīt gan augošas sēklu cenas un lielāki izdevumi par lauksaimniecības ķimikālijām, gan cīņa pret izturīgākām nezālēm, kas ar laiku nenovēršami seko HTGE tehnoloģijām. Galu galā šīs sekas jutīs ne vien laucinieki, bet arī pilsētnieki savos lielveikalu plauktos.

Sākot audzēt ĢM kultūras, zemnieki nonāk atkarībā no sēklu piegādātājiem, jo līgumi paredz, ka sēklas katru gadu jāpērk no jauna. Amerikas Savienotajās Valstīs “Monsanto” par šo līgumu neievērošanu sūdz zemniekus tiesā.

Problēma nav tikai tā, ka audzētāji nevar paši ievākt sēklu un apsēt ar to tīrumus. Ar ĢM kultūru audzēšanu saistītās izmaksas aizvien pieaug, turklāt dažviet Amerikas Savienotajās Valstīs parastās, nemodificētās sēklas vispār vairs nav pieejamas.

Naidū pauž cerību, ka Eiropas Komisija aizstāvēs savus lauksaimniekus un gādās par vidi, nepakļaujoties industrijas lobijam.

Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts audzēt tikai divas ģenētiski modificētas kultūras – “Monsanto” izstrādāto kukurūzas šķirni “MON810” kopš 1998.gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni “Amflora” kopš 2010.gada.

Savukārt patēriņā ES valstīs ir atļauts izmantot piecpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas un četras ģenētiski modificētas sojas šķirnes, kuru audzēšanā izmanto raundapu. Šoruden starptautiski atzītā žurnālā “Food and Chemical Toxicology” tika publicēts recenzēts zinātnisks raksts par pētījumu, kas liek nopietni apšaubīt šo produktu nekaitīgumu.

——————————————————————————————-

Komentārs. Independent Science News ir publicēta daudzu zinātnieku parakstīta atklātā vēstule, paužot atbalstu neatkarīgiem zinātniekiem, konkrēti šajā gadījumā Ērikam Žilam Seralini, kuru pētījumi parāda dažādus politiski un finansiāli neērtus efektus; pret neatkarīgo zinātni vēršas dažādas ar starptautiskajām korporācijām saistītas zinātnieku un politiķu aprindas.

 
Spraying crops in the evening dusk, by TaminaMiller, on Flickr

Kultūraugu apstrāde ar ķimikālijām. Foto: TaminaMiller, Flickr

„Izskatās, ka cilvēki nav pat iedomājušies par glifosātu, jo reklāma apgalvo, ka tas taču ir drošs produkts. Kāpēc gan mēs to vispār pētām?” (Dr. Dons Hjūbers [Don Huber])

Herbicīdu glifosātu sāka izmantot aptuveni pirms četrdesmit gadiem, un joprojām tiek meklēta ātra, precīza, droša un pareiza metode tā atlieku daudzuma noteikšanai. Līdz šim glifosāta saturu grūti izmērīt pat ūdenī.

Glifosāts ir herbicīda raundapa aktīvā sastāvdaļa, un to plaši izmanto, audzējot soju, kukurūzu un daudzas citas pret raundapu noturīgas ģenētiski modificētas kultūras.

Šī herbicīda noteikšana ir sarežģīta, jo to ir grūti nodalīt no citām vielām: glifosātu veido nelielas, ūdenī ļoti viegli šķīstošas molekulas, kas var reaģēt gan kā skābe, gan kā bāze (šīs īpašības bieži izmanto, lai identificētu ķīmiskās vielas) un viegli pieķeras noteiktām vielām, piemēram, metālu joniem un augsnes daļiņām.

Ieviešot tirgū pret herbicīdiem noturīgus ģenētiski modificētus kultūraugus, izlietotā glifosāta daudzums strauji palielinājās, jo parādījās pret herbicīdiem noturīgas nezāles. Vai kāds ir noteicis, cik daudz šī herbicīda ir nokļuvis vidē?

Paraudzīsimies uz glifosāta aprites ciklu.

Lauksaimnieki, dārzkopji, mežkopji, ceļu un dzelzceļu aprūpētāji regulāri izmanto glifosātu. To izsmidzina uz augiem, bet pārpalikums nonāk augsnē un ūdeņos.

Uzskata, ka pēc tam augsnē mikroorganismi  sadala glifosāta atliekas, bet ūdeņi tās vienkārši aizskalo prom. Pavisam niecīgu uzmanību pievērš augos nonākušajiem herbicīdiem. Tiek pieņemts, ka tas pats notiek ar glifosāta galveno atvasinājumu AMFS (aminometil fosforskābi). Vai tiešām glifosāts un AMFS pazūd tik viegli?

Ir zinātniski pārbaudīts, ka puse no augsnē nonākušā glifosāta var tur atrasties arī pēc pieciem mēnešiem. Par šādu noturību nevajadzētu brīnīties, jo šī viela spēj spēcīgi piesaistīties augsnes daļiņām. Nav taisnība, ka tā sadalās mikroorganismu ietekmē. Ir tikai daži organismi, kas spēj tieši izmantot glifosātu kā barības vielu. Vairumā gadījumu glifosāta sadalīšanās ir tikai blakusparādība, kad uz to iedarbojas mikroorganismu vidē izdalīti enzīmi.

Arī augos nonākušais glifosāts pavisam noteikti neizzūd tāpat vien: nevienam augam, pat ne ģenētiski modificētam, nav nekādu īpašu sadalīšanas spēju, ja nerunā par ķīmisko vielu novirzīšanu uz sakņu un virszemes daļu augšanas konusiem, kur tās uzkrājas. Daudzgadīgie augi glifosātu uzkrāj gadu no gada. Auga virszemes daļās esošais glifosāts nokļūst pārtikā un lopbarībā un var nokļūt vēl nez kur. Auga saknēs esošais glifosāts nonāk augsnē.

Vēja erozija izraisa brīvā, augsnes daļiņām piesaistītā glifosāta nokļūšanu atmosfērā. Tajos ASV štatos, kuros audzē ģenētiski modificētus graudaugus, erozijas un izsmidzināšanas dēļ gaisā un lietus ūdenī nonāk ievērojams daudzums glifosāta.

Glifosāts, kuru aizskalo virszemes ūdeņi, ar laiku sadalās. Taču pirms tam tas ceļo kopā ar ūdeni. ASV Vidējo Rietumu štatos, kur audzē ģenētiski modificētus graudaugus, 98 % virszemes ūdeņu paraugu konstatēja glifosātu vai AMFS. Kādā Francijas vīnogu audzēšanas reģionā glifosātu neatrada tikai vienā no vairāk kā 300 virszemes ūdens paraugiem. Intensīvas lauksaimniecības reģionos Spānijā atklāja, ka gruntsūdens ir piesārņots ar glifosātu, dažviet pārsniedzot ES noteiktos limitus dzeramajam ūdenim. Lai attīrītu ūdenstilpnes no zālēm, vietumis glifosātu smidzina tieši ūdenī.

Arvien vairāk klīnisko pētījumu uzrāda paaugstinātu ģenētisko pataloģiju, audzēju, neauglības un daudzu hronisku saslimšanu skaitu lauku reģionos, kur glifosātu izsmidzina bezatbildīgi, un visvairāk cieš tieši bērni. Pretstatā tiešajai izsmidzināšanai, glifosāta un AMFS daudzumi, ko uzņem ar pārtiku, lopbarību, gaisu vai gruntsūdeni, ir ļoti mazi. Tomēr vācu augstskolās veiktie pētījumi ir atklājuši nozīmīgu glifosāta koncentrāciju pilsētnieku urīna paraugos. Analīzes atklāja, ka glifosāta koncentrācija urīnā 5 līdz 20 reizes pārsniedz dzeramajā ūdenī pieļaujamo koncentrāciju. Glifosāta aprites cikls, kas sācies laukā, beidzas mūsu ķermenī.

Problēmas rada nezināmie faktori:

  1. nav zināms patiesais izmantotā glifosāta daudzums. Atcerēsimies, ka glifosāta noteikšana ir sarežģīta pat ūdenī, bet tā noteikšana dzīvos organismos noteikti ir vēl sarežģītāka: iespējams, ka gadu desmitiem mēs esam pārāk zemu novērtējuši tā klātbūtni cilvēkos un dabā, bet iepriekš minētie vides pētījumu rezultāti ir publicēti tikai 2011. gadā;
  2. mēs nezinām, kā glifosātu uzņemt ir viskaitīgāk  — ar ēdienu, dzeramo ūdeni, mazgājoties,  elpojot, auglim caur placentu vai zīdainim, zīžot krūti…
  3. nezinām, kādas ir sekas mazu glifosāta vai AMFS devu ilgstošai  iedarbībai no dažādiem avotiem.

Ne jau baumas par lauksaimniecības ķīmijas kaitīgumu ir izraisījušas šīs bažas. Glifosāts cieši saistās ar metālu joniem, kas ir pamats daudziem svarīgiem enzīmu kontrolētiem bioķīmiskajiem procesiem cilvēka ķermenī. Cik mazs glifosāta daudzums svarīgākajos audos spēj novājināt veselību un padarīt cilvēku uzņēmīgu pret slimībām? Lūk, tas ir nopietns jautājums.

Pēdējā laikā kļūst skaidrs, ka glifosāta tiešā vai netiešā ietekme uz mikrofloru vidē vai organismos (ieskaitot mūs pašus) ne tuvu nav nekaitīga. Glifosāts selektīvi iznīcina “labos mikrobus” un ļauj plaukt un zelt patogēnajiem mikroorganismiem, kuru darbību parasti ierobežo noderīgie mikrobi. Aizvien izplatītākā mājlopu neauglība pēdējo desmit gadu laikā  tagad tiek skaidrota ar jaunu ļaundabīgu aģentu, kam, šķiet, ir kāds sakars ar glifosāta lietošanu. Mājlopi, ko baro ar ģenētiski modificētu lopbarību (kurā ir arī glifosāta atliekas), tik ļoti cieš no pāragras novecošanas, ka it kā pirmšķirīgu divarpus gadus veca dzīvnieka kautķermeni var izbrāķēt kā desmitgadīgu.

Mūsu radītajā pasaulē ar pārbaudītām analīžu metodēm (kas, visticamāk, jau ir novecojušas) apstiprinātā ģenētiski modificētās lopbarības uzturvērtība ir lieliska; ar ģenētiski modificētu lopbarību barotie mājdzīvnieki aug, kā pienākas; taču dzīvnieku veselību slikti ietekmē kaut kas pavisam cits un ļoti kaitīgs.

GM-free Scotland komentārs

Dr. Dons Hjūbers ir augu un augsnes slimību speciālists un ASV Lauksaimniecības departamenta padomnieks. Viņš mēģina panākt, lai Amerikas pārtikas un lauksaimniecības uzraudzības iestādes ieklausītos zinātnieku brīdinājumos par glifosātu. Lai arī ne tuvu nebūdams lauksaimniecības ķīmijas noliedzējs, viņš par šo herbicīdu izsakās kā par „cilvēces vēsturē visļaunprātīgāk izmantoto ķimikāliju”.

Hjūbers ir vērsies ar brīdinājumu pie ASV, Lielbritānijas* un citām ES valstu valdībām. Pieprasiet saviem deputātiem, lai šis brīdinājums tiktu uzklausīts, lai ģenētiski modificētā lopbarība vairs nebūtu mūsu barības ķēdes sastāvdaļa, lai ģenētiski modificēta pārtika nenokļūtu pārdošanā. Arī pēc tam, kad šo herbicīdu izslēgs no pārtikas aprites, valdībai jāseko līdzi tam, cik daudz glifosāta no vides nokļūst cilvēku, īpaši bērnu, organismā.

*2011. gada 1. novembrī Dr. Dons Hjūbers uzstājās ar runu publiskajā sanāksmē, ko organizēja Agroekoloģijas visu partiju parlamentārā grupa un vadīja Maras grāfiene Mārgareta.

Izmantotie avoti:

—————————————–

Tulkots no GM-free Scotland: Where does all the glyphosate go?

 
Bacillus thuringuensis veidotie olbaltumu mikrokristāli

Bacillus thuringuensis veidotie toksīna mikrokristāli (Cry kristāli), elektronu mikroskopa fotogrāfija. Kristāli bojā kukaiņu zarnu traktu, izraisot nāvi. (Foto no http://www.lifesciencesfoundation.org)

Nesenā pētījumā, ko vadījuši Kānas (Francijā) Universitātes zinātnieki, secināts, ka cilvēku šūnām var kaitēt Bacillus thuringiensis (Bt) toksīni, kuri iebūvēti ģenētiski modificētos augos aizsardzībai pret kaitēkļiem. Eksperimentāli konstatēts, ka, piemēram, ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes MON810 veidotie toksīni var būtiski ietekmēt cilvēka šūnu dzīvotspēju. Lai arī eksperimenti veikti, pielietojot salīdzinoši lielas toksīnu devas, tomēr rezultāti rada pamatu bažām. Saskaņā ar ģenētiski modificētu kukurūzas šķirņu ražotājkompāniju sniegto informāciju (piem., Monsanto), Bt toksīni ir kaitīgi tikai kukaiņiem un nekādā veidā neietekmē zīdītājus un cilvēku. Pirmo reizi konstatēts eksperimentāli, ka Bt toksīni cilvēka šūnas tomēr ietekmē.  Šāda tipa eksperimenti riska novērtējumos  ne Eiropā, ne citās valstīs nav obligāti.

Vēl viens pētījumu novērojums attiecas uz herbicīdu, ko pazīst ar tirdzniecības nosaukumu Raundaps. To lielos apjomos izmanto ģenētiski modificētas sojas audzēšanā, tāpēc nenoārdīti atlikumi atrodami pārtikā un lopbarībā. Saskaņā ar jauno publikāciju, cilvēka šūnām var kaitēt pat ļoti mazas Raundapa (glifosātu saturoši preparāti) devas. Tas sasaucas ar citiem pētījumiem par glifosāta preparātiem, kuros konstatēti iepriekš neparedzēti veselības riski.

Žila-Erika Seralīni (Gilles-Eric Séralini) vārdiem, kurš pārraudzīja minētos pētījumus Kānas universitātē, “Mēs paši bijām ļoti pārsteigti par rezultātiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka Bt olbaltumvielas cilvēka šūnām ir gandrīz nekaitīgas. Tagad jāveic turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kā tieši Bt toksīni ietekmē šūnas,  vai kombinācijās ar citām vielām pārtikā un lopbarībā, ietekme pastiprinās vai pavājinās. Eksperimentu secinājums ir tāds, ka Bt toksīnu un Raundapa riski ir novērtēti pārāk zemu.”

Daudzos ģenētiski modificētos augos ir iestrādāta izturība pret herbicīdiem un spēja veidot Bt toksīnus. Pēdējie dabā sastopami augsnē dzīvojošās baktērijās. Augos iebūvē pārveidotu toksīna gēnu, tāpēc toksīna uzbūve ir atšķirīga un mainās tā iedarbība. Toksīna daudzums augos ir ļoti dažāds. Daudzi ģenētiski modificēti augi satur vairākus Bt toksīna variantus. Piemēram, SmartStax satur sešus, līdz ar to kopējais Bt olbaltumvielu skaits ir palielināts, iestrādāta arī izturība pret herbicīdiem. Līdz šim nebija veikti nekādi pētījumi par toksīnu un audzēšanā pielietoto herbicīdu atlieku kombinēto ietekmi vai to kaitējumu cilvēka veselībai, jo pieņēma, ka kaitējums ir maz ticams. Pētījumā pierādījies, ka kombinētā ietekme tomēr pastāv. Konkrēti šajā eksperimentā, izmainītais Bt toksīns samazināja Raundapa kaitīgumu. Nepieciešami turpmāki eksperimenti, lai novērtētu citus iespējamos kopējās ietekmes efektus.

Kristofs Tens no Testbiotech: “Rezultāti ir diezgan satraucoši. Stingri jāievēro prasības ģenētiski modificētu augu un pesticīdu riska novērtēšanai. Mūsu viedoklis saskaņā ar šo pētījumu rezultātiem ir tāds, ka šo augu komercializācija ir pretrunā ar ES noteikumiem.” Testbiotech rūpīgi seko  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veiktajiem drošības novērtējumiem un ir daudzas reizes norādījuši uz to nepilnībām. Pētījumu atbalstīja GEKKO fonds (Vācija). Eksperimentu plānošanā un rezultātu apspriešanā iesaistījās CRIIGEN asociācija (Francija) un Testbiotech (Vācija). Rezultātus publicēja pēc citu pētnieku veiktas profesionālapskates (peer review).

Avots: Frédérique Baudouin, CRIIGEN, 26 January 2012, Press Release: Genetically engineered maize: New indication of health risks

 

Londona, 20.maijs, LETA. Jauns satraucošs kanādiešu zinātnieku pētījums (kopsavilkums pieejams no GMFreeze) liecina, ka kaitīgie toksīni, kas iestrādāti ģenētiski modificētajās lauksaimniecības kultūrās, lai pasargātu tās no kaitēkļiem, var nonākt topošo māmiņu un vēl nedzimušu bērnu asinsritē, lai gan ĢMO ražotāji apgalvo, ka tie sadalās zarnu traktā un nenodara kaitējumu organismam, vēsta izdevums “Daily mail”.

Šajā pētījumā, ko veikuši neatkarīgi mediķi Kanādas Kvebekas provinces Šērbrukas universitātes slimnīcu centra Dzemdniecības un ginekoloģijas nodaļā, minēto ķīmisko vielu pēdas atrastas 93% asins paraugu, kas ņemti no grūtniecēm un 80% – no viņu gaidāmo bērniņu nabassaites. Domājams, ka toksīni uzņemti ar pārtiku – gaļu, pienu vai olām, kas iegūtas no lopiem un mājputniem, kuri baroti ar ģenētiski modificētu lopbarību.

Nav izpētīts, kādu kaitējumu var nodarīt šo vielu klātbūtne, bet pastāv bažas, ka tā varētu izraisīt alerģijas, spontānos abortus vai pat ļaundabīgos audzējus (Viens no pētījumiem pieejams Genetically modified crops safety assessments: present limits and possible improvements).

Ar šos toksīnus saturošo ģenētiski modificēto kukurūzu apsētas milzīgas platības Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, un tā lielos daudzumos tiek izbarota lopiem visā pasaulē.

ĢMO ražotāji vienmēr apgalvojuši, ka šīs vielas lopu vai cilvēku zarnās pilnībā sadalās un tiek izvadītas no organisma. Pārtikas drošības iestādes Lielbritānijā un Eiropā akceptējušas šos apgalvojumus, balstoties uz pieņēmumu, ka ģenētiski modificētie organismi būtiski neatšķiras no parastā ceļā audzētajām lauksaimniecības kultūrām.

Jāpiebilst, ka lielāko daļu pasaulē veikto pētījumu, ar kuriem tiek pamatots ĢMO nekaitīgums, veic vai finansē paši ražotāji.

Taču jaunais neatkarīgais pētījums licis apšaubīt šos apgalvojumus un jau izraisījis aicinājumus aizliegt ĢMO importu un pilnībā pārskatīt drošības režīmu gan pašām ģenētiski pārveidotajām lauksaimniecības kultūrām, gan no tām iegūtajai pārtikai.

Kanādiešu zinātnieki ņēmuši asins paraugus 30 topošajām māmiņām un vēl 39 sievietēm, kas tai brīdī negaidīja bērnu. Viņi veikuši analīzes, lai noteiktu, vai viņu asinīs nav atrodamas ĢMO kultūru sējumu apstrādē izmantoto pesticīdu paliekas un arī tā dēvētie Bt toksīni, kas ar gēnu tehnoloģijām iestrādāti kukurūzā un dažās citās kultūrās.

Šo toksīnu pēdas atklātas 93% pārbaudīto grūtnieču, kā arī 80% viņu gaidāmo bērniņu nabassaišu.

Otrajā grupā toksīnu pēdas asinīs atrastas 69% pārbaudīto sieviešu.

Kā mediķi pastāstījuši zinātniskajam žurnālam “Reproductive Toxicology”, tas ir pirmais šāda veida pētījums, kas nepārprotami uzrāda Bt toksīnu klātbūtni, ļaujot spriest, ka tie caur placentu var nonākt auglī.

Viņi aicinājuši veikt tālākus pētījumus šai jomā.

Kā norādījis britu patērētāju un vides aizsardzības organizāciju apvienības “GM Freeze” direktors Pīts Rilijs, šis pētījums ir pārsteidzošs un nozīmīgs.

Viņš aicinājis pārtikas drošības uzraudzības iestādes nekavējoties pārvērtēt savu nostāju šajā jautājumā un uzsvēris, ka Eiropas Savienībai būtu jāizmanto drošības klauzulas, lai nedotu atļauju audzēt vai importēt pārtikas un lopbarības vajadzībām nevienu jaunu Bt toksīnus saturošu ĢM kultūru, kamēr nav pilnībā izpētīta šo vielu ietekme uz cilvēku veselību.

Tikmēr ĢMO industriju pārstāvošās Lielbritānijas Lauksaimniecības biotehnoloģiju padomes direktors Džūljens Litls apšaubījis kanādiešu veiktā pētījuma vērtību un rezultātu ticamību. Pēc viņa teiktā, minētie toksīni tiek izmantoti arī citās lauksaimniecības sistēmās un dārzkopībā, “nekaitējot cilvēku veselībai”.

“Biotehnoloģiju kultūrām, pirms tās sāk izmantot, tiek veiktas stingras drošības pārbaudes. Pēdējo 15 gadu laikā visā pasaulē notiesāti vairāk nekā divi triljoni maltīšu, kuru gatavošanā izmantotas ģenētiski modificētas sastāvdaļas, neradot nevienu būtisku veselības problēmu,” viņš paziņojis.

Komentārs. Pēdējās divas rindkopas ir tipiska industrijas reakcija uz kritiku: vispārējs rezultātu ticamības noliegums, neprecizējot iemeslus. Apgalvojums par “maltītēm, kuras nav radījušas nevienu būtisku veselības problēmu”, juridiski nav ne pierādāms, ne apgāžams. Vienlaikus, Džūljens Litls apgalvojumā ietvēris atkāpšanās ceļu vārda “būtisks” formā – diskutēt par tā nozīmi var ilgi un dikti, bez īpašiem rezultātiem :).

Jautājumos, kad ir runa par neatgriezenisku bojājumu draudiem cilvēku veselībai un dzīvībai, kurus var izraisīt dažādi jaunievedumi, labāk ir ievērot piesardzības principu un atturēties no jaunieveduma ieviešanas, pirms neatkarīgi pierādīts tā nekaitīgums un noderīgums, it sevišķi, ja ir runa par sarežģītām sistēmām ar grūti paredzamām reakcijām (un bioloģiskās sistēmas ir vissarežģītākās no mums zināmajām). Ģenētiski modificētu organismu gadījumā, ir salīdzinoši maz neatkarīgu pētījumu, kurus nefinansē paši ĢMO ražotāji. Salīdzinoši nedaudzie esošie tomēr rada pamatotas aizdomas par ĢMO negatīvo ietekmi uz patērētāju veselību.

ĢMO lietošanas riski ir saistīti ne tikai ar pašiem ģenētiski modificētiem organismiem kā tādiem, bet arī ar citām bioloģiski aktīvām ķīmiskām vielām, kuras pielieto audzēšanas procesā. Tipiski, tie ir herbicīdi uz glifosāta bāzes, jo liela daļa ĢMO kultūraugu veidoti ar palielinātu izturību pret glifosātu. Pēdējais ir ne tikai augiem, bet arī dzīvniekiem kaitīga (kaut arī mazāk) viela, kuras ietekme joprojām tiek pētīta (Benachour N and Séralini G-E, 2009. Glyphosate Formulations Induce Apoptosis and Necrosis in Human Umbilical, Embryonic, and Placental Cells, Chemical Research in Toxicology Vol22
No1 pp 97-105).

 
TestBiotech ziņojums

TestBiotech ziņojums

Minhene/Berlīne 29.04.2011. Biotehnoloģiju ietekmes neatkarīgu novērtējumu institūts Testbiotech brīdina, ka toksiskās vielas no ģenētiski modificētajiem augiem arvien vairāk parādās pārtikā. Īpašas bažas izraisa herbicīdu un pesticīdu atliekas. Lai gan ir zināms, ka atlieku augos kļūst arvien vairāk, tikpat kā nav kontroles un riska novērtējums ir nepietiekams. Šo ziņojumu pasūtījusi Vācijas parlamenta deputāte Ulrīke Hefkena (Ulrike Hoefken).

Kristofs Tens (Christoph Then) no Testbiotech brīdina: “Audzējot ģenētiski modificētos augus, krietni vairāk nekā pirms tam izmanto vairākus herbicīdus un insekticīdus. Šie savienojumi, to vielmaiņas produkti, piedevas un maisījumi kļūst par pastāvīgu pārtikas ķēdes sastāvdaļu. Nevērība vai kļūdas risku analīzē var stipri kaitēt cilvēku veselībai un videi.”

Vācijas atbildīgās amatpersonas ir spērušas soļus, lai novērstu herbicīdu radītos riskus cilvēku veselībai, kurus rada it īpaši ģenētiski modificēto augu audzēšanā lietotie glifosāta preparāti, piemēram Roundup. Glifosāta iedarbības pastiprināšanai maisījuma sastāvā ļoti bieži ietilpst tā saucamais POEA, polioksietilēna alkilamīns. Pašlaik zināms, ka POEA ir daudz toksiskāks par glifosātu. Saskaņā ar Vācijas Patērētāju aizsardzības un pārtikas drošības federālo biroju (BVL), POEA cilvēku organismā var nokļūt no dzīvnieku izcelsmes produktiem un lopbarības. Tādēļ Vācijas lauksaimniekiem ir ieteikts neapstrādāt ar šiem herbicīdiem lopbarībai domātus kultūraugus. Neskatoties uz to, nav pastiprināti kontroles pasākumi importa lopbarībai, piemēram ģenētiski modificētai sojai.

Ulrika Hoefkena: “No lopbarības, kuru izmanto mūsu zemnieki, rodas iepriekš nepazīstams apdraudējums cilvēku veselībai, dzīvniekiem un videi. Jaunais ziņojums apraksta ievērojamus kaitējumus, ko rada ģenētiski modificētie augi, it īpaši importa ģenētiski modificētā soja. Kamēr šie riski nav novērsti, ir jāapsver ģenētiski modificētās sojas importa aizliegums.”

Dažos tuvākajos mēnešos ES būs jāpieņem lēmumi par vairākiem pieteikumiem, lai atļautu tirgū ģenētiski modificētus augus. Viens no tiem ir kopīgs ASV kompāniju Monsanto un Dow AgroSciences produkts, ģenētiski modificēta kukurūza, kas pati spēj sintezēt sešus dažādus toksīnus pret kaitēkļiem. Sagaidāma arī tirgus atļaujas pagarināšana ģenētiski modificētajai sojai (Monsanto), kas izturīga pret Roundup. Pēdējā pieļauj intensīvāku apstrādi ar glifosāta preparātiem un tādēļ nereti satur glifosāta pārpalikumus. Vēl nesen, ES Ministru Padome nespēja vienoties par ģenētiski modificētas kukurūzas importu, kura sintezē trīs insekticīdus un ir arī izturīga pret glifosāta preparātiem, ieskaitot Roundup. Paredzams ka šoreiz ES Komisija izsniegs tirgus atļauju šīs kukurūzas lietošanai pārtikā un lopbarībā.

TestBiotech ziņojums (tikai vāciski): http://www.testbiotech.de/sites/default/files/Testbiotech_Giftmischer_0.pdf

Pietiekoši nopietns pētījums 50 lappušu garumā. Žēl, ka neprotu vāciski 🙂

—————————————————————————-

Komentārs. Par spīti milzīgajai naudai, ko Monsanto un citas korporācijas tērē ģenētiski modificēto organismu slavināšanas kampaņai, daudziem cilvēkiem jau tagad ir skaidrs, ka nekas labs tas nav. Par spīti milzu naudai ražotāju sponsorētiem pētījumiem, kuriem “jāpierāda  nekaitīgums”, un personiska spiediena kampaņām,  daudzi zinātnieki nebaidās teikt patiesību. Jautājums ir tikai par to, cik vēl ilgi mēs, patērētāji, ļausim sevi indēt. Vai tie būs daži gadi, vai tomēr vairāk? Pērkot pārtiku, mēs ik dienas  ar savu maciņu balsojam “par” vai “pret”… padomā par to.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha