Londona, 13.nov., LETA. Šobrīd Eiropas Komisija (EK) apsver iespēju piešķirt audzēšanas atļauju 26 līdz šim Eiropas Savienībā (ES) neatļautām ģenētiski modificētām (ĢM) lauksaimniecības kultūru šķirnēm, no kurām 19 modificētas tā, lai izturētu apsmidzināšanu ar herbicīdu glifosātu. Taču vides eksperti brīdina, ka šādam lēmumam būtu smagas un neatgriezeniskas sekas, vēsta “Guardian”.

Kā norāda vides aizsardzības organizācija “Greenpeace”, ASV un Argentīnas pieredze liecina, ka šim solim var būt postoša ietekme uz lauku vidi un pašreizējām lauksaimniecības tradīcijām Eiropā. Tā prognozē lauksaimniecības ķimikāliju lietošanas pieaugumu un lauksaimnieku atkarību no sēklu piegādātājiem.

Kā norādījis “Greenpeace” vadītājs Kumi Naidū, Eiropas Komisijai nevajadzētu atvērt šo Pandoras lādi.

Šobrīd Eiropā ĢMO kultūras aizņem mazāk par 1% no kopējās lauksaimniecības zemju platības, taču, dodot zaļo gaismu pret herbicīdiem noturīgu ĢM kultūru (HTGE) komerciālai audzēšanai, Eiropā nostiprinātos tādas kompānijas kā ASV biotehnoloģiju korporācija “Monsanto”, kuras ražotais glifosātu saturošais nezāļu apkarošanas līdzeklis “Roundup” tīrumos pilnībā iznīcina visus dabīgos augus.

Oktobrī “Greenpeace” lūdza agroekonomistu doktoru Čārlzu Benbruku izvērtēt šādu kultūru atļaušanas iespējamās sekas.

Benbruks balstījies uz plašiem pētījumiem, kas veikti Amerikas Savienotajās Valstīs, kur HTGE kultūru komerciāla audzēšana atļauta kopš 1996.gada, un var uzskatīt, ka šajā laikā tās gandrīz pilnībā pārņēmušas tirgu (Šeit pētījums angliski, PDF).

Vērtējot kultūras, kuru atļaušana varētu būt visreālākā – kukurūzu, cukurbietes un soju, – pētījumā prognozēts, ka glifosāta lietošana 14 gados – no 2012. līdz 2025.gadam – varētu pieaugt par vairāk nekā 800%.

Benbruks lēš – ja ES lauksaimnieki HTGE tehnoloģijas pārņems tikpat strauji kā savulaik viņu amerikāņu kolēģi, glifosāta izmantošana kukurūzas audzēšanā, kas ieņem būtisku vietu Eiropas lauksaimniecībā, līdz 2025.gadam pieaugs par vairāk nekā 1000% salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, bet kopējais herbicīdu patēriņš divkāršosies, jo HTGE kultūras veicina pret glifosātu izturīgu nezāļu parādīšanos, un tas lauksaimniekiem liek lietot arvien lielākas ķimikāliju devas.

Glifosātu pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tirgū ieviesa “Monsanto” ar nosaukumu “Roundup”, bet šobrīd to ar dažādiem nosaukumiem tirgo daudzas kompānijas.

Divdesmit gadus pēc “Roundup” parādīšanās “Monsanto” laida klajā ģenētiski modificētas kultūras ar marku “Roundup Ready”, kas izturīgas pret šo augu iznīcināšanas līdzekli, tādējādi paplašinot tā izmantošanas iespējas. Taču pārējā daba atšķirībā no šīm kultūrām pret apsmidzināšanu ar raundapu nav imūna.

Benbruks savā darbā atsaucas uz amerikāņu lauksaimnieku pieredzi, kas apkopota jaunajā “Greenpeace” dokumentālajā filmā “Growing Doubt”. Šī filma vēsta par to, kā pret herbicīdiem izturīgās kultūras ietekmējušas lauku sabiedrības dzīvi, ekonomiku un vidi Amerikas Savienotajās Valstīs.

Divi šīs dokumentālās lentes galvenie varoņi šoruden apceļoja Eiropu, cenšoties brīdināt kolēģus, lai eiropieši mācītos no amerikāņu pieredzes un neatkārtotu viņu pieļautās kļūdas.

Pretējā gadījumā Eiropas zemniekus varētu gaidīt gan augošas sēklu cenas un lielāki izdevumi par lauksaimniecības ķimikālijām, gan cīņa pret izturīgākām nezālēm, kas ar laiku nenovēršami seko HTGE tehnoloģijām. Galu galā šīs sekas jutīs ne vien laucinieki, bet arī pilsētnieki savos lielveikalu plauktos.

Sākot audzēt ĢM kultūras, zemnieki nonāk atkarībā no sēklu piegādātājiem, jo līgumi paredz, ka sēklas katru gadu jāpērk no jauna. Amerikas Savienotajās Valstīs “Monsanto” par šo līgumu neievērošanu sūdz zemniekus tiesā.

Problēma nav tikai tā, ka audzētāji nevar paši ievākt sēklu un apsēt ar to tīrumus. Ar ĢM kultūru audzēšanu saistītās izmaksas aizvien pieaug, turklāt dažviet Amerikas Savienotajās Valstīs parastās, nemodificētās sēklas vispār vairs nav pieejamas.

Naidū pauž cerību, ka Eiropas Komisija aizstāvēs savus lauksaimniekus un gādās par vidi, nepakļaujoties industrijas lobijam.

Šobrīd Eiropas Savienībā atļauts audzēt tikai divas ģenētiski modificētas kultūras – “Monsanto” izstrādāto kukurūzas šķirni “MON810” kopš 1998.gada un rūpnieciskām vajadzībām paredzēto BASF izveidoto kartupeļu šķirni “Amflora” kopš 2010.gada.

Savukārt patēriņā ES valstīs ir atļauts izmantot piecpadsmit ģenētiski modificētas kukurūzas un četras ģenētiski modificētas sojas šķirnes, kuru audzēšanā izmanto raundapu. Šoruden starptautiski atzītā žurnālā “Food and Chemical Toxicology” tika publicēts recenzēts zinātnisks raksts par pētījumu, kas liek nopietni apšaubīt šo produktu nekaitīgumu.

——————————————————————————————-

Komentārs. Independent Science News ir publicēta daudzu zinātnieku parakstīta atklātā vēstule, paužot atbalstu neatkarīgiem zinātniekiem, konkrēti šajā gadījumā Ērikam Žilam Seralini, kuru pētījumi parāda dažādus politiski un finansiāli neērtus efektus; pret neatkarīgo zinātni vēršas dažādas ar starptautiskajām korporācijām saistītas zinātnieku un politiķu aprindas.

 

Sabiedriskās organizācijas apsūdz biotehnoloģijas industriju sagrozītu datu izplatīšanā.

Nozares apvienība “The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications” (ISAAA), ko var tulkot kā Starptautiskais lauksaimniecības biotehnoloģiju pārņemšanas dienests, gadskārtējā pārskatā ziņo, ka 2011. gadā ģenētiski modificētu augu platības ir palielinājušās par 12 miljoniem hektāru, tagad sasniedzot 160 miljonus hektāru. ISAAA finansē ģenētiski modificētu produktu ražotāji “Monsanto”, “Bayer CropScience”, “CropLife International” un citas firmas.

Pārskatā teikts: „Ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras audzē 16,7 miljoni lauksaimnieku, to skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis par 1,3 miljoniem jeb 8 %. No tiem vairāk nekā 90 % jeb 15 miljoni bija nabadzīgi mazie zemnieki attīstības valstīs. Septiņi miljoni Ķīnas mazo zemnieku un vēl septiņi miljoni Indijā ar ĢM kultūrām apsēja rekordlielu platību — 14,5 miljonus hektāru.”

Pārtikā izmantojamus ĢM  augus, galvenokārt pret herbicīdiem noturīgas kukurūzas, sojas un eļļas rapšu šķirnes, audzē 29 valstīs. Vairāk nekā 40 % ĢM augu sējumu platības atrodas ASV. Citas lielas audzētājvalstis ir Brazīlija un Argentīna, bet Bt kokvilnu audzē galvenokārt Ķīnā un Indijā. ISAAA prognozē, ka 2012. gadā ĢMO audzēšanas apjomi attīstības valstīs pirmo reizi pārspēs pārsniegs audzēšanas apjomus rūpnieciski attīstītās valstīs.

Sabiedriskās organizācijas “Food and Water Europe” direktore Venona Hautere (Wenonah Hauter) apsūdzēja ISAAA statistikas datu uzpūšanā. Lai aprēķinātu sējumu kopējo platību, ISAAA apsēto platību sareizinot ar biotehnnoloģijas ceļā iegūto īpašību skaitu. Izmantojot šādu paņēmienu, pārskatā uzrādītā lauka platība trīskāršojas, ja tajā aug ģenētiski modificēti augi, kas  ir, piemēram, izturīgi pret herbicīdiem, vīrusiem un izstrādā Bt toksīnu.

Hautere: „Mūsu analīze .. atklāj, ka ISAAA datus iegūst no neobjektīviem avotiem, pārspīlējot ģenētiski modificēto kultūru devumu lauksaimniekiem un ignorējot statistiskas datus, kas neatbilst tās viedoklim. ISAAA pētnieki ir personiski ieinteresēti biotehnoloģiju panākumos, un viņu statistikas datu pareizībai vienkārši nevar uzticēties.”

“Zemes draugu” Eiropas nodaļa un “Greenpeace” apgalvo, ka lauksaimniecības biotehnoloģijas nozare faktiski ir atmetusi cerības, ka tai izdosies pārliecināt Eiropu pieņemt tās radītos ģenētiski modificētos kultūraugus. Pret tiem ir nostājušies lauksaimnieki, politiķi un lielākā daļa patērētāju.

“Greenpeace” paziņojumā rakstīts: „Pagājušajā mēnesī pasaulē lielākais ķīmijas produktu ražotājs BASF atteicās no nodoma Eiropā izstrādāt un komercializēt ģenētiski modificētu pārtiku. Kopējā ĢM augu sējumu platība Eiropā pašreiz ir 0,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un vienīgi Spānijā 2011. gadā nenozīmīgi palielinājās sējumu platības.”

Kā saka Mūte Šimfa (Mute Schimpf) no “Zemes draugu” Eiropas nodaļas: „Iedzīvotāju pretestības dēļ  ģenētiski modificētie kultūraugi zaudē pozīcijas Eiropas Savienībā, toties bioloģiskās saimniecības aizņem 3,7 % ES lauksaimniecības zemju.”

 

Avots: http://www.guardian.co.uk/environment/2012/feb/08/industry-claims-rise-gm-crops

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha