Pārpublicēts no Latvijas Permakultūras biedrības mājaslapas: http://permakultura.lv/

—————————-

Piparu zupa Eiropas birokrātiem

03.02.2014., Eiropas Patentu biroja (EPO) darbiniekiem tika dalīta piparu zupa un iesniegts 27 Eiropas valstu zemnieku un audzētāju organizāciju parakstīts protests pret korporācijai Syngenta izsniegto patentu “piparam ar paaugstinātu izturību pret kaitēkļiem”. 34 Eiropas organizācijas, tai skaitā Latvijas Permakultūras biedrība un Pūres Dārzkopības pētījumu centrs, protestē pret korporāciju un EPO patvaļu patentējot augu sēklas, ierobežojot to turpmāku selekciju un monopolizējot sēklu izmantošanu, tādējādi apdraudot lauksaimniecības augu bioloģisko daudzveidību un pārtikas drošību pasaulē.

Kompānija “Syngenta”, pasaulē lielākā agroķimikāliju kompānija un viena no lielākajām ĢMO ražotājām, 2013.gada 8. maijā ieguva Eiropas Patentu biroja izsniegtu patentu (EP 2140023 B1) “kaitēkļu izturīgiem piparu augiem”, kurus ieguva krustojot Jamaikas savvaļas piparu ar dažādām kultūraugu šķirnēm. Tā kā savvaļas pipars ir izturīgs pret kaitēkļiem, Syngentas patentētā īpašība jau eksistē dabā. Tomēr tik un tā kompānija apgalvo, ka viņiem pieder īpašumtiesības uz kaitēkļizturīgiem pipariem, to sēklām un augļiem, pat ja šādi ir gandrīz visi konvencionāli (dabīgi) audzēti pipari.

Protesta dokumentā tiek pieprasīta pipara patenta atsaukšana. Šī ir pirmā reize EPO vēsturē, kad pret tā darbību vērsta tik plaši atbalstīta opozīcija, iesaistot ar EPO darbību neapmierinātus dalībniekus no 27 Eiropas Patentu konvenciju parakstījušam valstīm. 2012.g. 10. maijā tika pieņemta Eiropas parlamenta rezolūcija, Continue reading »

 

18. oktobrī plkst 10.00 Pūres Dārzkopības izmēģinājumu stacijas ēkā notiks seminārs “Vecās dārzaugu šķirnes mūsu nākotnei”

Tikšanās laikā tiks sniegta īsa prezentācija par veco šķirņu nozīmi, sēklu saglabāšanu (kas tiek veikts, kas to dara, kur to dara). Tiks uzklausīta interesentu pieredze un kopīgi pārrunāta tuvākā nākotne šajā jomā. Tiks sniegts īss ieskats un konsultācijas par sēklu ieguvi un uzglabāšanu saviem spēkiem.

 Semināru vadīs Pūres Dārzkopības pētījumu centra vadošā pētniece Līga Lepse.

 

Intensīvās lauksaimniecības un sēklu ražotāju monopolstāvokļa dēļ visā pasaulē, arī Latvijā strauji izzūd vecās, paaudžu laikā veidotās kultūraugu šķirnes.

 Pirmdien, 10. oktobrī braucienā uz Ziemeļvidzemi dosies Pūres Dārzkopības pētījumu centra galvenā pētniece Līga Lepse. Brauciena mērķis būs ievākt no cilvēkiem dārzaugu paraugus šī centra kolekcijas-sēklu bankas vajadzībām.

Brauciena laikā paredzēts rīkot tikšanās ar interesentiem 10.00 Brantu pagasta namā 12.00 Vijciema pamatskolā, 14.30 Palsmanes bibliotēkā un 18.00 Smiltenes bibliotēkā. Tikšanās laikā tiks sniegta īsa prezentācija par veco šķirņu nozīmi, sēklu saglabāšanu (kas tiek veikts, kas to dara, kur to dara). Tāpat tiks uzklausīta interesentu pieredze šajā jautājumā, kopīgi pārrunāta tuvākā nākotne šajā jomā. Tiks sniegts īss ieskats un konsultācijas par sēklu ieguvi un uzglabāšanu saviem spēkiem.

Uz tikšanos aicinām jūs ņemt līdz no vecmāmiņu un vectētiņu laikiem audzēto dārzaugu paraugus (sēklas, bumbuļus, sīpolus), ja tādi vēl ir saglabājušies. Interesē arī Padomju laikā iegūtie dārzaugi. Būtu svarīgi par katru dārzaugu pierakstīt visu zināmo informāciju. Ideālā gadījumā derētu zināt šķirni, bet ja šķirne nav zināma, ziņas, no kura laika tas ir audzēts, un no kuras vietas tas ir iegūts, nopirkts vai pārmantots.

Interesentiem, kas vēlas atsākt vietējo šķirņu audzēšanu, nākotnē būs iespēja iegūt nelielu daudzumu, „sēklas tiesai” vietējās kāļu, rutku, kāpostu un citu dārzaugu sēklas.

 

Pārpublicēts no Ziemellatvija.lv, Vecās dārzaugu šķirnes mūsu nākotnei

Komentārs. Vecās šķirnes ir svarīgas ne tikai jaunu šķirņu selekcijā, bet arī ekonomiskās neatkarības nodrošināšanā: nav jāveic nekādi atskaitījumi par šo šķirņu audzēšanu. Vietējās šķirnes parasti ir vairāk piemērotas vietējiem apstākļiem, tai skaitā mazāk slimo. Parasti tās arī ir labāk piemērotas audzēšanai mazdārziņos.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha