Parīze, 16.marts, LETA–AFP.

Francijas lauksaimniecības ministrs Bruno Lemers piektdien noteicis pagaidu aizliegumu audzēt valstī ASV biotehnoloģiju giganta “Monsanto” izveidoto ģenētiski modificēto kukurūzu “MON810”, pamatojot to ar vides aizsardzības apsvērumiem.

Kā norādīts ministrijas izplatītajā paziņojumā, šis aizliegums uzskatāms par piesardzības pasākumu.

Šīs kukurūzas audzēšanas aizliegumu Francijas Lauksaimniecības ministrija noteica jau 2008.gada februārī, atsaucoties uz sabiedrības drošības interesēm.

Taču pērn novembrī Francijas galvenā administratīvā tiesa minēto aizliegumu noraidīja, paziņodama, ka valdība neesot pierādījusi, ka šī “Monsanto” izveidotā kukurūza rada “īpaši augsta līmeņa risku cilvēku veselībai vai videi”. Iepriekš Francijas noteikto aizliegumu noraidīja arī Eiropas Savienības Tiesa.

Tomēr prezidents Nikolā Sarkozī drīz vien izteica apņemšanos meklēt jaunas iespējas, lai paturētu “MON810” audzēšanas aizliegumu spēkā.

Februārī Francija aicināja Eiropas Savienību apturēt “MON810” autorizāciju, atsaucoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas liecina, ka ĢM kultūras nopietni apdraud vidi. Parīze pieminēja nesen veiktu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumu, kurā paustas bažas attiecībā uz citu ģenētiski modificētas kukurūzas šķirni – BT11, un norādīja, ka šīs bažas var attiecināt arī uz kukurūzu “MON810”, ko “Monsanto” izplata ar tirdzniecības nosaukumu “YieldGuard”.

Ja Eiropas Savienība nerīkosies, Francija varētu ierosināt izmantot drošības klauzulu, kas ļauj ES dalībvalstīm patstāvīgi pieņemt lēmumu par konkrētu produktu tirdzniecības ierobežošanu vai aizliegšanu, bija norādīts tobrīd izplatītajā Francijas Vides ministrijas paziņojumā.

———————————————————–

Komentārs. Saskaņā ar 2009. gada pētījumu, žurkām MON810 kukurūza ir kaitīga. Ietekme atkarīga no dzimuma, novērojama pēc 14 nedēļu barošanas ar ģmo kukurūzu. Palielinās liesa un virsnieru dziedzeri, pieaug urīnvielas saturs urīnā, izmainās asins šūnu skaits kaulu smadzenēs, tēviņiem novērojamas izmaiņas aknu funkcijās.

Ģenētiski modificēto šķirņu kaitīgums izpaužas atšķirīgi katrai šķirnei, taču visām kopēja ir ietekme uz aknām un nierēm. Pētījumā izmatotas MON810, MON863 un NK603 šķirnes, kuras atļautas izmantot pārtikā ASV un dažās ES valstīs).

Avots: de Vendômois JS, Roullier F, Cellier D, Séralini GE. A Comparison of the Effects of Three GM Corn Varieties on Mammalian Health. Int J Biol Sci 2009; 5(7):706-726. Pieejams no http://www.biolsci.org/v05p0706.htm

 

 
Bacillus thuringuensis veidotie olbaltumu mikrokristāli

Bacillus thuringuensis veidotie toksīna mikrokristāli (Cry kristāli), elektronu mikroskopa fotogrāfija. Kristāli bojā kukaiņu zarnu traktu, izraisot nāvi. (Foto no http://www.lifesciencesfoundation.org)

Nesenā pētījumā, ko vadījuši Kānas (Francijā) Universitātes zinātnieki, secināts, ka cilvēku šūnām var kaitēt Bacillus thuringiensis (Bt) toksīni, kuri iebūvēti ģenētiski modificētos augos aizsardzībai pret kaitēkļiem. Eksperimentāli konstatēts, ka, piemēram, ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes MON810 veidotie toksīni var būtiski ietekmēt cilvēka šūnu dzīvotspēju. Lai arī eksperimenti veikti, pielietojot salīdzinoši lielas toksīnu devas, tomēr rezultāti rada pamatu bažām. Saskaņā ar ģenētiski modificētu kukurūzas šķirņu ražotājkompāniju sniegto informāciju (piem., Monsanto), Bt toksīni ir kaitīgi tikai kukaiņiem un nekādā veidā neietekmē zīdītājus un cilvēku. Pirmo reizi konstatēts eksperimentāli, ka Bt toksīni cilvēka šūnas tomēr ietekmē.  Šāda tipa eksperimenti riska novērtējumos  ne Eiropā, ne citās valstīs nav obligāti.

Vēl viens pētījumu novērojums attiecas uz herbicīdu, ko pazīst ar tirdzniecības nosaukumu Raundaps. To lielos apjomos izmanto ģenētiski modificētas sojas audzēšanā, tāpēc nenoārdīti atlikumi atrodami pārtikā un lopbarībā. Saskaņā ar jauno publikāciju, cilvēka šūnām var kaitēt pat ļoti mazas Raundapa (glifosātu saturoši preparāti) devas. Tas sasaucas ar citiem pētījumiem par glifosāta preparātiem, kuros konstatēti iepriekš neparedzēti veselības riski.

Žila-Erika Seralīni (Gilles-Eric Séralini) vārdiem, kurš pārraudzīja minētos pētījumus Kānas universitātē, “Mēs paši bijām ļoti pārsteigti par rezultātiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka Bt olbaltumvielas cilvēka šūnām ir gandrīz nekaitīgas. Tagad jāveic turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kā tieši Bt toksīni ietekmē šūnas,  vai kombinācijās ar citām vielām pārtikā un lopbarībā, ietekme pastiprinās vai pavājinās. Eksperimentu secinājums ir tāds, ka Bt toksīnu un Raundapa riski ir novērtēti pārāk zemu.”

Daudzos ģenētiski modificētos augos ir iestrādāta izturība pret herbicīdiem un spēja veidot Bt toksīnus. Pēdējie dabā sastopami augsnē dzīvojošās baktērijās. Augos iebūvē pārveidotu toksīna gēnu, tāpēc toksīna uzbūve ir atšķirīga un mainās tā iedarbība. Toksīna daudzums augos ir ļoti dažāds. Daudzi ģenētiski modificēti augi satur vairākus Bt toksīna variantus. Piemēram, SmartStax satur sešus, līdz ar to kopējais Bt olbaltumvielu skaits ir palielināts, iestrādāta arī izturība pret herbicīdiem. Līdz šim nebija veikti nekādi pētījumi par toksīnu un audzēšanā pielietoto herbicīdu atlieku kombinēto ietekmi vai to kaitējumu cilvēka veselībai, jo pieņēma, ka kaitējums ir maz ticams. Pētījumā pierādījies, ka kombinētā ietekme tomēr pastāv. Konkrēti šajā eksperimentā, izmainītais Bt toksīns samazināja Raundapa kaitīgumu. Nepieciešami turpmāki eksperimenti, lai novērtētu citus iespējamos kopējās ietekmes efektus.

Kristofs Tens no Testbiotech: “Rezultāti ir diezgan satraucoši. Stingri jāievēro prasības ģenētiski modificētu augu un pesticīdu riska novērtēšanai. Mūsu viedoklis saskaņā ar šo pētījumu rezultātiem ir tāds, ka šo augu komercializācija ir pretrunā ar ES noteikumiem.” Testbiotech rūpīgi seko  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veiktajiem drošības novērtējumiem un ir daudzas reizes norādījuši uz to nepilnībām. Pētījumu atbalstīja GEKKO fonds (Vācija). Eksperimentu plānošanā un rezultātu apspriešanā iesaistījās CRIIGEN asociācija (Francija) un Testbiotech (Vācija). Rezultātus publicēja pēc citu pētnieku veiktas profesionālapskates (peer review).

Avots: Frédérique Baudouin, CRIIGEN, 26 January 2012, Press Release: Genetically engineered maize: New indication of health risks

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha