VARAM dod ĢMO ražotājiem tiesības izlemt par ĢM kultūraugu audzēšanu Latvijā

2014. gada 12. jūnijā, Briselē

Zemes Draugi uzskata, ka Latvijas atbalstītais ES vides ministru balsojums par jaunu regulējumu, kas pieņemts, aizbildinoties ar teorētisku dalībvalstu tiesību paplašināšanu ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanā, ir nepilnīgs un rada būtisku riskus ĢM kultūraugu nekontrolētai audzēšanai Eiropā un Latvijā.

Ierosinātais jaunais regulējums sniegs biotehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, Monsanto un Syngenta, bezprecedenta varu. Tām tiks dotas likumīgas tiesības izlemt, vai valsts var aizliegt audzēt ĢM kultūraugus. Ja biotehnoloģiju uzņēmumi iebildīs pret aizliegumu, dalībvalstis būs spiestas meklēt citus tiesiskus pamatojumus ĢM kultūraugu aizliegšanai, atverot durvis turpmākiem tiesāšanās darbiem.

Eiropas Zemes draugu pārtikas kampaņu vadītāja Mūte Šimfa: “Tas ir nepieņemami, ka tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, Monsanto tiks dota pirmā teikšana par jebkuru lēmumu aizliegt savus produktus. Valdībām ir jābūt iespējai aizliegt nevēlamu un riskantu ĢM kultūraugu audzēšanu bez atļaujas saņemšanas no uzņēmumiem, kas no tā gūst peļņu.”

Latvijas Zemes draugu padomes vadītājs Jānis Ulme: “Latvijas bez iebildumiem atbalstītais ES Vides ministru padomes priekšlikums sagrauj visu, kas Latvijā pēdējos gados ir izdarīts lai izveidotu piesardzības principā un sabiedrības interesēs balstītu ĢMO aprites sistēmu. Tas, pretēji apgalvojumiem, arī nesniedz solīto stingro tiesisko pamatu ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumam – faktiski ir pavērtas durvis ĢM kultūraugu plašākai audzēšanai Eiropā un vides un veselības risku izvērtējuma sistēmas sagraušanai. Arī valdību piespiešana lūgt biotehnoloģiju uzņēmumiem sniegt atļauju aizliegumam jaunu ĢM kultūraugu audzēšanai ir absurda un nedemokrātiska. Tas nostāda biotehnoloģiju uzņēmumu intereses augstāk par demokrātiski ievēlētu valdību un sabiedrības interesēm.”

Plašāka informācija:
Jānis Ulme
janis.ulme@zemesdraugi.lv
22552423

—————————————————–

Nedaudz vairāk saišu uz resursiem angļu valodā:

Unbelievable! #Monsanto et al to decide whether EU countries can ban #GMO
crops. Please RT. #stopthecrop.org (http://www.foeeurope.org/sites/default/files/news/foee_optout_empty_offer_analysis_0414.pdf)

Breaking: EU governments need to get #Monsanto’s permission to ban #GMO
crops. Undemocratic and outrageous! #stopthecrop.org

Giving EU nations the power to ban #GMOs https://twitter.com/search?q=%23GMOs
– it *sounds like nice idea but here’s why plan will do more harm than good
http://www.foeeurope.org/empty-offer-ban-toxic-crops-030314

 

INFORMĀCIJA PRESEI

Sestdien, 2013. gada 12. oktobrī visā pasaulē tiks rīkota akcija „Maršs pret Monsanto”. Akcijas, protesta gājieni un cita veida pasākumi notiks dažādās valstīs un pilsētās, nostājoties pret starptautiskās korporācijas Monsanto centieniem sava biznesa interesēs monopolizēt pārtikas un sēklu tirgu un izplatīt ģenētiski modificētas šķirnes, tādējādi ierobežojot zemnieku tiesības audzēt tradicionālās šķirnes un patērētāju tiesības izvēlēties veselīgu pārtiku. Arī Latvijas pārstāvji pievienojas šai akcijai, rīkojot piketu pie ASV vēstniecības Samnera Velsa ielā 1, 2013. gada 12. oktobrī plkst. 13.00.

Monsanto ir viena no lielākajām korporācijām, kas nodarbojas ar ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izveidi un ieviešanu lauksaimniecībā. Taču tiek nopietni apšaubīts, vai ĢMO ir tik nekaitīgi veselībai, kā to apgalvo ražotāji un izplatītāji. Pirms ĢMO ieviešanas cilvēka un dzīvnieku pārtikā netika veikti zinātniski recenzēti pētījumi. ASV plaši izplatīta kadru apmaiņa starp Monsanto un valsts iestādēm, kurām sabiedrības interesēs būtu jāuzrauga ražotāji – Vides Aizsardzības aģentūru (Environmental Protection Agency, EPA) un Pārtikas un Zāļu drošības aģentūru (Food and Drug Administration, FDA), tādējādi ASV valdībā tiek spēcīgi pārstāvētas korporācijas intereses. Continue reading »

 

Avots: Gunta Saule, http://www.draugiem.lv/guntasaule/blog/?p=9965768

Tikties ar Anitu Kļaviņu, klausīties, uzzināt, runāt, līdzidomāt ne tikai par Monsanto, bet arī par citiem ekoloģiskas lauksaimniecības jautājumiem, aicinām Ķekavas bibliotēkā 2013. gada 5.jūnija vakarā 17.00.

Pirms gadiem trim vai pieciem Latvijā par to zināja ļoti maz, tikpat kā neko. Vārds, jēdziens – Monsanto mums nebija pazīstams. Zinu, ka vēl arvien daudziem tas ir nezināms. Mēs nezinājām, ka tas varbūt ir saistīts un laika gaitā arvien vairāk gribēs būt saistīts ar mūsu ikdienu, dzīvi un būtībā arī ar dzīvību un veselību.

Bet toreiz Anitas Kļaviņas iedvesmoti mēs sākām rādīt viņas no franču valodas pārtulkotu filmu par Monsanto, par firmu, kuŗa izplata pasaulē modificētas sēklas. Un ne tika izplata, bet nelietīgā ceļā panāk, ka sēklaudzētāji drīkst pirkt, sēt un izplatīt tikai un vienīgi modificētas sēklas. Par filmu vairāk: http://www.tautasforums.lv/?p=163

Pēc tam Latvijas ļaudis, un jo īpaši jaunākās paaudzes cilvēki ļoti rosīgi veidoja tīklus, izmantoja dažādas un daudzveidīgas sadarbošanās metodes, formas un veidus, lai ļaudis Latvijā gan uzzinātu par GMO bīstamību un to, ka tas diemžēl var skart ne tikai lielsaimniecību īpašniekus, bet arī katru mūs – gan tos, kas iepērkas lielveikalos, tirgos un citviet, gan arī tos, kas rūpējas par saviem mazdārziņiem, gribēdami tādā veidā tikt pie veselīgakas pārtikas. Protams, ka daudzi mēs ticam un iedomājamies, ka audzēdami augus paši, mēs spēja pasargāties no kaitīgās ķīmijas, ar ko ir pilni veikalos pērkamie augļi, dārzeņi un zaļumi. Continue reading »

 

Monsanto un tamlīdzīgie atkal mēģina ietekmēt Eiropas likumdošanu, virzoties pārtikas monopolizācijas virzienā. Organizācija AVAAZ rīko parakstu vākšanas kampaņu, lai mudinātu ES vadību nepieļaut pārtikas tirgus sagrābšanu, ko cenšas panākt starptautiskās korporācijas.

Šī petīcija gūst milzīgu atbalstu! Nepilnu trīs dienu laikā jau parakstījušies vairāk kā 800 tūkstoši!!!

Ja kāds no jums vēl nav paspējis to izdarīt, tad tagad ir īstais laiks, lai palīdzētu sasniegt un pat pārsniegt 1 miljonu. Šī akcija var kļūt par masveidīgāko saucienu mūsu pārtikas aizstāvībai!

Paraksties šeit: http://www.avaaz.org/en/monsanto_vs_mother_earth_don/?bxUjubb&v=23900

 

Papildus informācija:

Conventionally-bred plants or animals should be exempt from patents, say MEPs (EU Parliament)
http://www.europarl.europa.eu/news/en/pressroom/content/20120509IPR44733/html/Conventionally-bred-plants-or-animals-should-be-exempt-from-patents-say-MEPs

President of the European Patent Office gives green light for patents on plants and animals (No Patents on Seeds)
http://www.no-patents-on-seeds.org/en/information/background/green-light-for-patents-on-plants-and-animals

Monsanto: All Your Seeds Belong to Us (Mother Jones)
http://www.motherjones.com/blue-marble/2013/02/scotus-hears-monsanto-soybean-case

Plant Patentability Questions Deepen In EPO Tomato Patent Case (IP Watch)
http://www.ip-watch.org/2012/06/13/plant-patentability-questions-deepen-in-epo-tomato-patent-case/

Tomato patent back before EPO’s Enlarged Board of Appeal (Europolitics)
http://europolitics.eis-vt-prod-web01.cyberadm.net/business-competitiveness/tomato-patent-back-before-epo-s-enlarged-board-of-appeal-art336003-7.html

 

*CEE Bankwatch *
*Informācija medijiem*
*Tūlītējai izziņošanai
20.novembrī

Avots: Monsanto Should Not Expand Relying on Public Money

Londona — Monsanto, pasaules lielākais sēklu un ģenētiski modificēto organismu ražotājs, ir pieprasījis 40 miljonus ASV dolāru sabiedrisko finansējumu no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB).

Aprīlī ERAB lems par garantiju piešķiršanu Monsanto 40 miljonu ASV dolāru apmērā, lai nosegtu iespējamos zaudējumus, kas kompānijai varētu rasties izvēršot savu darbību Austrumeiropas virzienā. Atbalsts pieprasīts līgumu noslēgšanai ar vidēja un liela apmēra uzņēmumiem un izplatītājiem Krievijā, Ukrainā, Bulgārijā, Ungārijā, Serbijā un Turcijā (Informācija par projektu pieejama ERAB mājas lapā: http://www.ebrd.com/pages/project/psd/2012/43925.shtml).

ASV korporācija Monsanto ir pasaules lielākais sēklu ražotājs, ceturtais lielākais lauksaimniecības ķīmijas ražotājs, un ietilpst “Fortune 500“.

“Ir pilnīgi nepieļaujami, ka ERAB varētu izsniegt publisku finansējumu gigantam, kas jau ir pārņemis pasaules sēklu un agroķīmijas tirgu,” komentē Ionuts Apostols, CEE Bankwatch tīkla ERAB koordinators, “ERAB mērķis ir privātā sektora un konkurences attīstība pārejas valstīs; kā šim mērķim varētu atbilst naudas piešķiršana vienai no pasaules ietekmīgākām korporācijām?”

“Vēl satraucošāki ir ERAB izteikumi par Monsanto atbalstīšanu, lai veicinātu pārtikas drošību šajā reģionā.” piebilst Apostols. “Tieši Monsanto veicinātais lauksaimniecības modelis apdraud pārtikas drošību klimata pārmaiņu laikos, jo gadu desmitiem balstījies uz ķimikālijām, monokultūrām, ģenētiski modificētiem organismiem* un mazāko ražotāju izstumšanu.” (vairāk Bankwatch rakstā European public development money for Monsanto? Whatever next?!)

CEE Bankwatch kopā ar 157 sabiedriskām organizācijām visā pasaulē šonedēļ adresējusi vēstuli ERAB (PDF variants) argumentējot pret finansiālā atbalsta piešķiršanu Monsanto, kā arī aicinot banku pārskatīt savu attieksmi pārtikas drošības jautājumos, to vēršot no liela izmēra industriālas lauksaimniecības veicināšanas politikas uz ilgtspējīgākiem, mazāka izmēra saimniekošanas veidiem, kas neiznīcina dabas daudzveidību.” (Starp citu, vairāk kā 100 organizācijas visā pasaulē kritizē ERAB pārtkas drošības izpratni: Why are the FAO and the EBRD promoting the destruction of peasant and family farming?)

Finansiālā atbalsta pakete Monsanto jau ir izgājusi vairākas iekšējās ERAB procedūras un gaida galējo apstiprinājumu 2013.gada aprīlī. Gala apstiprinājumu veic ERAB dalībvalstu pārstāvji, tostarp ASV, Austrālija, Eiropas valstis un Eiropas Savienība.

Vairāk informācijas:

Ionut Apostol
Bankwatch EBRD Coordinator
ionut@bankwatch.org
0040721251207

Pippa Gallop
Bankwatch Research Coordinator
pippa.gallop@bankwatch.org
00385997559787

* ERAB apgalvo, ka tās finansējums netiktu izmantots ĢMO izplatīšanai, taču, ievērojot līdzšinējo pieredzi, tas ir maz ticams:

Hungary destroys crops on 8,500-9,000 hectares because of GM-tainted maize

Illegal GE canola found growing in Swiss port area

—————————————————————————————————————————————-

Komentārs. Aplūkotie notikumi diezgan labi apstiprina tēzi, ka lielie uzņēmumi un korporācijas nav ekonomiski efektīvāki par mazajiem. Lielie vienkārši ir POLITISKI efektīvāki, panākot sev labākus apstākļus uz pircēju un citu tirgus dalībnieku rēķina.

 

Parīze, 16.marts, LETA–AFP.

Francijas lauksaimniecības ministrs Bruno Lemers piektdien noteicis pagaidu aizliegumu audzēt valstī ASV biotehnoloģiju giganta “Monsanto” izveidoto ģenētiski modificēto kukurūzu “MON810”, pamatojot to ar vides aizsardzības apsvērumiem.

Kā norādīts ministrijas izplatītajā paziņojumā, šis aizliegums uzskatāms par piesardzības pasākumu.

Šīs kukurūzas audzēšanas aizliegumu Francijas Lauksaimniecības ministrija noteica jau 2008.gada februārī, atsaucoties uz sabiedrības drošības interesēm.

Taču pērn novembrī Francijas galvenā administratīvā tiesa minēto aizliegumu noraidīja, paziņodama, ka valdība neesot pierādījusi, ka šī “Monsanto” izveidotā kukurūza rada “īpaši augsta līmeņa risku cilvēku veselībai vai videi”. Iepriekš Francijas noteikto aizliegumu noraidīja arī Eiropas Savienības Tiesa.

Tomēr prezidents Nikolā Sarkozī drīz vien izteica apņemšanos meklēt jaunas iespējas, lai paturētu “MON810” audzēšanas aizliegumu spēkā.

Februārī Francija aicināja Eiropas Savienību apturēt “MON810” autorizāciju, atsaucoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, kas liecina, ka ĢM kultūras nopietni apdraud vidi. Parīze pieminēja nesen veiktu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) pētījumu, kurā paustas bažas attiecībā uz citu ģenētiski modificētas kukurūzas šķirni – BT11, un norādīja, ka šīs bažas var attiecināt arī uz kukurūzu “MON810”, ko “Monsanto” izplata ar tirdzniecības nosaukumu “YieldGuard”.

Ja Eiropas Savienība nerīkosies, Francija varētu ierosināt izmantot drošības klauzulu, kas ļauj ES dalībvalstīm patstāvīgi pieņemt lēmumu par konkrētu produktu tirdzniecības ierobežošanu vai aizliegšanu, bija norādīts tobrīd izplatītajā Francijas Vides ministrijas paziņojumā.

———————————————————–

Komentārs. Saskaņā ar 2009. gada pētījumu, žurkām MON810 kukurūza ir kaitīga. Ietekme atkarīga no dzimuma, novērojama pēc 14 nedēļu barošanas ar ģmo kukurūzu. Palielinās liesa un virsnieru dziedzeri, pieaug urīnvielas saturs urīnā, izmainās asins šūnu skaits kaulu smadzenēs, tēviņiem novērojamas izmaiņas aknu funkcijās.

Ģenētiski modificēto šķirņu kaitīgums izpaužas atšķirīgi katrai šķirnei, taču visām kopēja ir ietekme uz aknām un nierēm. Pētījumā izmatotas MON810, MON863 un NK603 šķirnes, kuras atļautas izmantot pārtikā ASV un dažās ES valstīs).

Avots: de Vendômois JS, Roullier F, Cellier D, Séralini GE. A Comparison of the Effects of Three GM Corn Varieties on Mammalian Health. Int J Biol Sci 2009; 5(7):706-726. Pieejams no http://www.biolsci.org/v05p0706.htm

 

 

2008. gada filma “Pasaule Monsanto acīm” ar tulkojumu latviešu valodā. Filmu veidojusi franču režisore Marie-Monique Robin, kas pētījumu par “Monsanto” noziedzīgajām darbībām veikusi daudzās valstīs vairāku gadu garumā. Monsanto korporācija ir līderis biotehnoloģisko lauksaimniecības kultūru ražošanas jomā, cenšoties visiem iespējamiem līdzekļiem ieviest ražošanā ģenētiski modificētās augu šķirnes un monopolizēt sēklu tirgu visā pasaulē.
Paldies par materiālu TautasForums.lv, kur par filmu var izlasīt nedaudz vairāk.

Saite uz visām 12 daļām lietotāja MvidLV Youtube kanālā. Sadalīta 12 daļās.

Filma angļu valodā par brīvu pieejama TopDocumentaryFilms.com vietnē.
Continue reading »

 
Bacillus thuringuensis veidotie olbaltumu mikrokristāli

Bacillus thuringuensis veidotie toksīna mikrokristāli (Cry kristāli), elektronu mikroskopa fotogrāfija. Kristāli bojā kukaiņu zarnu traktu, izraisot nāvi. (Foto no http://www.lifesciencesfoundation.org)

Nesenā pētījumā, ko vadījuši Kānas (Francijā) Universitātes zinātnieki, secināts, ka cilvēku šūnām var kaitēt Bacillus thuringiensis (Bt) toksīni, kuri iebūvēti ģenētiski modificētos augos aizsardzībai pret kaitēkļiem. Eksperimentāli konstatēts, ka, piemēram, ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes MON810 veidotie toksīni var būtiski ietekmēt cilvēka šūnu dzīvotspēju. Lai arī eksperimenti veikti, pielietojot salīdzinoši lielas toksīnu devas, tomēr rezultāti rada pamatu bažām. Saskaņā ar ģenētiski modificētu kukurūzas šķirņu ražotājkompāniju sniegto informāciju (piem., Monsanto), Bt toksīni ir kaitīgi tikai kukaiņiem un nekādā veidā neietekmē zīdītājus un cilvēku. Pirmo reizi konstatēts eksperimentāli, ka Bt toksīni cilvēka šūnas tomēr ietekmē.  Šāda tipa eksperimenti riska novērtējumos  ne Eiropā, ne citās valstīs nav obligāti.

Vēl viens pētījumu novērojums attiecas uz herbicīdu, ko pazīst ar tirdzniecības nosaukumu Raundaps. To lielos apjomos izmanto ģenētiski modificētas sojas audzēšanā, tāpēc nenoārdīti atlikumi atrodami pārtikā un lopbarībā. Saskaņā ar jauno publikāciju, cilvēka šūnām var kaitēt pat ļoti mazas Raundapa (glifosātu saturoši preparāti) devas. Tas sasaucas ar citiem pētījumiem par glifosāta preparātiem, kuros konstatēti iepriekš neparedzēti veselības riski.

Žila-Erika Seralīni (Gilles-Eric Séralini) vārdiem, kurš pārraudzīja minētos pētījumus Kānas universitātē, “Mēs paši bijām ļoti pārsteigti par rezultātiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka Bt olbaltumvielas cilvēka šūnām ir gandrīz nekaitīgas. Tagad jāveic turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kā tieši Bt toksīni ietekmē šūnas,  vai kombinācijās ar citām vielām pārtikā un lopbarībā, ietekme pastiprinās vai pavājinās. Eksperimentu secinājums ir tāds, ka Bt toksīnu un Raundapa riski ir novērtēti pārāk zemu.”

Daudzos ģenētiski modificētos augos ir iestrādāta izturība pret herbicīdiem un spēja veidot Bt toksīnus. Pēdējie dabā sastopami augsnē dzīvojošās baktērijās. Augos iebūvē pārveidotu toksīna gēnu, tāpēc toksīna uzbūve ir atšķirīga un mainās tā iedarbība. Toksīna daudzums augos ir ļoti dažāds. Daudzi ģenētiski modificēti augi satur vairākus Bt toksīna variantus. Piemēram, SmartStax satur sešus, līdz ar to kopējais Bt olbaltumvielu skaits ir palielināts, iestrādāta arī izturība pret herbicīdiem. Līdz šim nebija veikti nekādi pētījumi par toksīnu un audzēšanā pielietoto herbicīdu atlieku kombinēto ietekmi vai to kaitējumu cilvēka veselībai, jo pieņēma, ka kaitējums ir maz ticams. Pētījumā pierādījies, ka kombinētā ietekme tomēr pastāv. Konkrēti šajā eksperimentā, izmainītais Bt toksīns samazināja Raundapa kaitīgumu. Nepieciešami turpmāki eksperimenti, lai novērtētu citus iespējamos kopējās ietekmes efektus.

Kristofs Tens no Testbiotech: “Rezultāti ir diezgan satraucoši. Stingri jāievēro prasības ģenētiski modificētu augu un pesticīdu riska novērtēšanai. Mūsu viedoklis saskaņā ar šo pētījumu rezultātiem ir tāds, ka šo augu komercializācija ir pretrunā ar ES noteikumiem.” Testbiotech rūpīgi seko  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veiktajiem drošības novērtējumiem un ir daudzas reizes norādījuši uz to nepilnībām. Pētījumu atbalstīja GEKKO fonds (Vācija). Eksperimentu plānošanā un rezultātu apspriešanā iesaistījās CRIIGEN asociācija (Francija) un Testbiotech (Vācija). Rezultātus publicēja pēc citu pētnieku veiktas profesionālapskates (peer review).

Avots: Frédérique Baudouin, CRIIGEN, 26 January 2012, Press Release: Genetically engineered maize: New indication of health risks

 

Daļējs pārstāstījums no oriģināla angļu valodā, kas publicēts gmwatch.eu: Monsanto admits non-GM is faster and cheaper

Monsanto viceprezidents Starks atzīst, ka ar jaunāko selekcijas metožu palīdzību, bez ģenētiskās modifikācijas, jaunas šķirnes iespējams izveidot 5-8 gadu laikā. Vienas ģenētiski modificētas šķirnes izveidei jāiztērē vidēji 10 gadi un 100 miljoni dolāru. Tādējādi, tradicionālā selekcija ir ekonomiski izdevīgāka, un Monsanto savu jauno šķirņu izveidei vairs nepielietos tiešas ģenētiskās manipulācijas metodes. Šo lēmumu būtiski ietekmējis arī tautas viedoklis.

Negaidīta atzīšanās no agrobiznesa milža Monsanto, kas iztērējis milzīgus līdzekļus ģenētiski modificētu šķirņu mārketinga kampaņā un iesaistīts neskaitāmos tiesas procesos savu patentu aizsardzībai. Jau ilgāku laiku ir zināms, ka ar ģenētiskās manipulācijas metodēm nevar panākt labākus rezultātus kā ar tradicionālās selekcijas palīdzību. Daudzi sasniegumi, kas masu informācijas līdzekļos pierakstīti ĢMO šķirnēm, patiesībā ir tradicionālās selekcijas metožu rezultāts.

Acīmredzot, realitāte dara savu – ja jau ĢMO nav panaceja, tad jāmaina biznesa stratēģija un jāmeklē citi veidi, kā pelnīt naudu. ĢMO vai nē – tas ir biznesa stratēģijas un taktikas lēmums, “just business”. Šajā gadījumā, liela ietekme izrādījās pircējiem, kuri dod priekšroku tradicionāli izveidotām šķirnēm un nevēlas pirkt ģenētiski modificētās. Par spīti daudzu cilvēku joprojām vājajai informētībai par ĢMO riskiem un joprojām lielajam ĢMO produktu noietam, šķiet, vispārējā tendence liecina par atteikšanos no ĢMO nākotnē; un to nevar nepamanīt Monsanto tirgus tendenču izpētes daļa. Pienācis laiks mainīt stratēģiju.

Tātad, Monsanto jaunā stratēģija ir panākt priekšrocību tirgū, iekarojot pircēju uzticību ar stāstiem par savu šķirņu sevišķajām īpašībām. Tie būs, piemēram, brokoļi ar sevišķi augstu antioksidantu līmeni; melones, kuru gatavību vairs nebūs jāpārbauda ar īkšķa uzspiedienu, bet pietiks uzmest skatu un novērtēt krāsu; sīpoli, kuri griežot vairs nekož acīs. Cilvēki vēlas ēst veselīgu pārtiku, taču vairumā gadījumu pārāk neiedziļinās šajā jautājumā, ietekmējoties no žurnālu rakstiem un citām reklāmas izpausmēm. Kas arī jāizmanto biznesa interesēs.

Komentārs. Pašlaik Monsanto pieder apmēram 4000 šķirņu no 20 kultūraugu sugām. Pēdējos 10 gados ir nopirktas neskaitāmas mazas un ne tik mazas sēklu audzētāju firmas ar visu viņu intelektuālo īpašumu. Faktiski, ir notikusi lielas tirgus daļas monopolizācija, Monsanto ir ieguvis milzīgas priekšrocības un dominējošo stāvokli tirgū. Jebkura biznesa mērķis konkurences apstākļos ir iegūt dominējošo stāvokli vai pat monopolizēt tirgu, lai atbrīvotos no konkurences. Līdz šim, Monsanto izmantoja ĢMO metodes, lai varētu vieglāk patentēt savus šķirnes. Virspeļņa novirzīta, lai pārpirktu tiesības uz daudzām klasiskajām šķirnēm.

Jautājums ir sekojošs: vai tiešām Monsanto attīstīs un uzturēs visus 4000 tūkstošus šķirņu, kas tiem pieder? Vienkārša loģika saka, ka nē, jo ir daudz vieglāk tirgot un uzturēt dažus desmitus vai simtus šķirņu, nekā dažus tūkstošus. Tā tas līdz šim tika darīts ar ĢMO šķirnēm, “viens izmērs der visiem”. Tāpēc prognozējams, ka turpināsies plašāk izplatīto kultūraugu ģenētiskās daudzveidības samazināšanās, zūdot lokālajām šķirnēm, kuras uzturēja dažas nelielas firmas, kuras nu nopircis Monsanto. Nelielie sēklaudzētāji bieži vien ir arī to seno šķirņu uzturētāji, kuru autortiesības nepieder nevienam, kuras ir “tautas īpašums”.

Šai šķirņu uzturēšanas problēmai Latvijā būs veltīts 2011. gada 24. maija pasākums “Sēsim nākotni”.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha