Spraying crops in the evening dusk, by TaminaMiller, on Flickr

Kultūraugu apstrāde ar ķimikālijām. Foto: TaminaMiller, Flickr

„Izskatās, ka cilvēki nav pat iedomājušies par glifosātu, jo reklāma apgalvo, ka tas taču ir drošs produkts. Kāpēc gan mēs to vispār pētām?” (Dr. Dons Hjūbers [Don Huber])

Herbicīdu glifosātu sāka izmantot aptuveni pirms četrdesmit gadiem, un joprojām tiek meklēta ātra, precīza, droša un pareiza metode tā atlieku daudzuma noteikšanai. Līdz šim glifosāta saturu grūti izmērīt pat ūdenī.

Glifosāts ir herbicīda raundapa aktīvā sastāvdaļa, un to plaši izmanto, audzējot soju, kukurūzu un daudzas citas pret raundapu noturīgas ģenētiski modificētas kultūras.

Šī herbicīda noteikšana ir sarežģīta, jo to ir grūti nodalīt no citām vielām: glifosātu veido nelielas, ūdenī ļoti viegli šķīstošas molekulas, kas var reaģēt gan kā skābe, gan kā bāze (šīs īpašības bieži izmanto, lai identificētu ķīmiskās vielas) un viegli pieķeras noteiktām vielām, piemēram, metālu joniem un augsnes daļiņām.

Ieviešot tirgū pret herbicīdiem noturīgus ģenētiski modificētus kultūraugus, izlietotā glifosāta daudzums strauji palielinājās, jo parādījās pret herbicīdiem noturīgas nezāles. Vai kāds ir noteicis, cik daudz šī herbicīda ir nokļuvis vidē?

Paraudzīsimies uz glifosāta aprites ciklu.

Lauksaimnieki, dārzkopji, mežkopji, ceļu un dzelzceļu aprūpētāji regulāri izmanto glifosātu. To izsmidzina uz augiem, bet pārpalikums nonāk augsnē un ūdeņos.

Uzskata, ka pēc tam augsnē mikroorganismi  sadala glifosāta atliekas, bet ūdeņi tās vienkārši aizskalo prom. Pavisam niecīgu uzmanību pievērš augos nonākušajiem herbicīdiem. Tiek pieņemts, ka tas pats notiek ar glifosāta galveno atvasinājumu AMFS (aminometil fosforskābi). Vai tiešām glifosāts un AMFS pazūd tik viegli?

Ir zinātniski pārbaudīts, ka puse no augsnē nonākušā glifosāta var tur atrasties arī pēc pieciem mēnešiem. Par šādu noturību nevajadzētu brīnīties, jo šī viela spēj spēcīgi piesaistīties augsnes daļiņām. Nav taisnība, ka tā sadalās mikroorganismu ietekmē. Ir tikai daži organismi, kas spēj tieši izmantot glifosātu kā barības vielu. Vairumā gadījumu glifosāta sadalīšanās ir tikai blakusparādība, kad uz to iedarbojas mikroorganismu vidē izdalīti enzīmi.

Arī augos nonākušais glifosāts pavisam noteikti neizzūd tāpat vien: nevienam augam, pat ne ģenētiski modificētam, nav nekādu īpašu sadalīšanas spēju, ja nerunā par ķīmisko vielu novirzīšanu uz sakņu un virszemes daļu augšanas konusiem, kur tās uzkrājas. Daudzgadīgie augi glifosātu uzkrāj gadu no gada. Auga virszemes daļās esošais glifosāts nokļūst pārtikā un lopbarībā un var nokļūt vēl nez kur. Auga saknēs esošais glifosāts nonāk augsnē.

Vēja erozija izraisa brīvā, augsnes daļiņām piesaistītā glifosāta nokļūšanu atmosfērā. Tajos ASV štatos, kuros audzē ģenētiski modificētus graudaugus, erozijas un izsmidzināšanas dēļ gaisā un lietus ūdenī nonāk ievērojams daudzums glifosāta.

Glifosāts, kuru aizskalo virszemes ūdeņi, ar laiku sadalās. Taču pirms tam tas ceļo kopā ar ūdeni. ASV Vidējo Rietumu štatos, kur audzē ģenētiski modificētus graudaugus, 98 % virszemes ūdeņu paraugu konstatēja glifosātu vai AMFS. Kādā Francijas vīnogu audzēšanas reģionā glifosātu neatrada tikai vienā no vairāk kā 300 virszemes ūdens paraugiem. Intensīvas lauksaimniecības reģionos Spānijā atklāja, ka gruntsūdens ir piesārņots ar glifosātu, dažviet pārsniedzot ES noteiktos limitus dzeramajam ūdenim. Lai attīrītu ūdenstilpnes no zālēm, vietumis glifosātu smidzina tieši ūdenī.

Arvien vairāk klīnisko pētījumu uzrāda paaugstinātu ģenētisko pataloģiju, audzēju, neauglības un daudzu hronisku saslimšanu skaitu lauku reģionos, kur glifosātu izsmidzina bezatbildīgi, un visvairāk cieš tieši bērni. Pretstatā tiešajai izsmidzināšanai, glifosāta un AMFS daudzumi, ko uzņem ar pārtiku, lopbarību, gaisu vai gruntsūdeni, ir ļoti mazi. Tomēr vācu augstskolās veiktie pētījumi ir atklājuši nozīmīgu glifosāta koncentrāciju pilsētnieku urīna paraugos. Analīzes atklāja, ka glifosāta koncentrācija urīnā 5 līdz 20 reizes pārsniedz dzeramajā ūdenī pieļaujamo koncentrāciju. Glifosāta aprites cikls, kas sācies laukā, beidzas mūsu ķermenī.

Problēmas rada nezināmie faktori:

  1. nav zināms patiesais izmantotā glifosāta daudzums. Atcerēsimies, ka glifosāta noteikšana ir sarežģīta pat ūdenī, bet tā noteikšana dzīvos organismos noteikti ir vēl sarežģītāka: iespējams, ka gadu desmitiem mēs esam pārāk zemu novērtējuši tā klātbūtni cilvēkos un dabā, bet iepriekš minētie vides pētījumu rezultāti ir publicēti tikai 2011. gadā;
  2. mēs nezinām, kā glifosātu uzņemt ir viskaitīgāk  — ar ēdienu, dzeramo ūdeni, mazgājoties,  elpojot, auglim caur placentu vai zīdainim, zīžot krūti…
  3. nezinām, kādas ir sekas mazu glifosāta vai AMFS devu ilgstošai  iedarbībai no dažādiem avotiem.

Ne jau baumas par lauksaimniecības ķīmijas kaitīgumu ir izraisījušas šīs bažas. Glifosāts cieši saistās ar metālu joniem, kas ir pamats daudziem svarīgiem enzīmu kontrolētiem bioķīmiskajiem procesiem cilvēka ķermenī. Cik mazs glifosāta daudzums svarīgākajos audos spēj novājināt veselību un padarīt cilvēku uzņēmīgu pret slimībām? Lūk, tas ir nopietns jautājums.

Pēdējā laikā kļūst skaidrs, ka glifosāta tiešā vai netiešā ietekme uz mikrofloru vidē vai organismos (ieskaitot mūs pašus) ne tuvu nav nekaitīga. Glifosāts selektīvi iznīcina “labos mikrobus” un ļauj plaukt un zelt patogēnajiem mikroorganismiem, kuru darbību parasti ierobežo noderīgie mikrobi. Aizvien izplatītākā mājlopu neauglība pēdējo desmit gadu laikā  tagad tiek skaidrota ar jaunu ļaundabīgu aģentu, kam, šķiet, ir kāds sakars ar glifosāta lietošanu. Mājlopi, ko baro ar ģenētiski modificētu lopbarību (kurā ir arī glifosāta atliekas), tik ļoti cieš no pāragras novecošanas, ka it kā pirmšķirīgu divarpus gadus veca dzīvnieka kautķermeni var izbrāķēt kā desmitgadīgu.

Mūsu radītajā pasaulē ar pārbaudītām analīžu metodēm (kas, visticamāk, jau ir novecojušas) apstiprinātā ģenētiski modificētās lopbarības uzturvērtība ir lieliska; ar ģenētiski modificētu lopbarību barotie mājdzīvnieki aug, kā pienākas; taču dzīvnieku veselību slikti ietekmē kaut kas pavisam cits un ļoti kaitīgs.

GM-free Scotland komentārs

Dr. Dons Hjūbers ir augu un augsnes slimību speciālists un ASV Lauksaimniecības departamenta padomnieks. Viņš mēģina panākt, lai Amerikas pārtikas un lauksaimniecības uzraudzības iestādes ieklausītos zinātnieku brīdinājumos par glifosātu. Lai arī ne tuvu nebūdams lauksaimniecības ķīmijas noliedzējs, viņš par šo herbicīdu izsakās kā par „cilvēces vēsturē visļaunprātīgāk izmantoto ķimikāliju”.

Hjūbers ir vērsies ar brīdinājumu pie ASV, Lielbritānijas* un citām ES valstu valdībām. Pieprasiet saviem deputātiem, lai šis brīdinājums tiktu uzklausīts, lai ģenētiski modificētā lopbarība vairs nebūtu mūsu barības ķēdes sastāvdaļa, lai ģenētiski modificēta pārtika nenokļūtu pārdošanā. Arī pēc tam, kad šo herbicīdu izslēgs no pārtikas aprites, valdībai jāseko līdzi tam, cik daudz glifosāta no vides nokļūst cilvēku, īpaši bērnu, organismā.

*2011. gada 1. novembrī Dr. Dons Hjūbers uzstājās ar runu publiskajā sanāksmē, ko organizēja Agroekoloģijas visu partiju parlamentārā grupa un vadīja Maras grāfiene Mārgareta.

Izmantotie avoti:

—————————————–

Tulkots no GM-free Scotland: Where does all the glyphosate go?

 
Bacillus thuringuensis veidotie olbaltumu mikrokristāli

Bacillus thuringuensis veidotie toksīna mikrokristāli (Cry kristāli), elektronu mikroskopa fotogrāfija. Kristāli bojā kukaiņu zarnu traktu, izraisot nāvi. (Foto no http://www.lifesciencesfoundation.org)

Nesenā pētījumā, ko vadījuši Kānas (Francijā) Universitātes zinātnieki, secināts, ka cilvēku šūnām var kaitēt Bacillus thuringiensis (Bt) toksīni, kuri iebūvēti ģenētiski modificētos augos aizsardzībai pret kaitēkļiem. Eksperimentāli konstatēts, ka, piemēram, ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes MON810 veidotie toksīni var būtiski ietekmēt cilvēka šūnu dzīvotspēju. Lai arī eksperimenti veikti, pielietojot salīdzinoši lielas toksīnu devas, tomēr rezultāti rada pamatu bažām. Saskaņā ar ģenētiski modificētu kukurūzas šķirņu ražotājkompāniju sniegto informāciju (piem., Monsanto), Bt toksīni ir kaitīgi tikai kukaiņiem un nekādā veidā neietekmē zīdītājus un cilvēku. Pirmo reizi konstatēts eksperimentāli, ka Bt toksīni cilvēka šūnas tomēr ietekmē.  Šāda tipa eksperimenti riska novērtējumos  ne Eiropā, ne citās valstīs nav obligāti.

Vēl viens pētījumu novērojums attiecas uz herbicīdu, ko pazīst ar tirdzniecības nosaukumu Raundaps. To lielos apjomos izmanto ģenētiski modificētas sojas audzēšanā, tāpēc nenoārdīti atlikumi atrodami pārtikā un lopbarībā. Saskaņā ar jauno publikāciju, cilvēka šūnām var kaitēt pat ļoti mazas Raundapa (glifosātu saturoši preparāti) devas. Tas sasaucas ar citiem pētījumiem par glifosāta preparātiem, kuros konstatēti iepriekš neparedzēti veselības riski.

Žila-Erika Seralīni (Gilles-Eric Séralini) vārdiem, kurš pārraudzīja minētos pētījumus Kānas universitātē, “Mēs paši bijām ļoti pārsteigti par rezultātiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka Bt olbaltumvielas cilvēka šūnām ir gandrīz nekaitīgas. Tagad jāveic turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kā tieši Bt toksīni ietekmē šūnas,  vai kombinācijās ar citām vielām pārtikā un lopbarībā, ietekme pastiprinās vai pavājinās. Eksperimentu secinājums ir tāds, ka Bt toksīnu un Raundapa riski ir novērtēti pārāk zemu.”

Daudzos ģenētiski modificētos augos ir iestrādāta izturība pret herbicīdiem un spēja veidot Bt toksīnus. Pēdējie dabā sastopami augsnē dzīvojošās baktērijās. Augos iebūvē pārveidotu toksīna gēnu, tāpēc toksīna uzbūve ir atšķirīga un mainās tā iedarbība. Toksīna daudzums augos ir ļoti dažāds. Daudzi ģenētiski modificēti augi satur vairākus Bt toksīna variantus. Piemēram, SmartStax satur sešus, līdz ar to kopējais Bt olbaltumvielu skaits ir palielināts, iestrādāta arī izturība pret herbicīdiem. Līdz šim nebija veikti nekādi pētījumi par toksīnu un audzēšanā pielietoto herbicīdu atlieku kombinēto ietekmi vai to kaitējumu cilvēka veselībai, jo pieņēma, ka kaitējums ir maz ticams. Pētījumā pierādījies, ka kombinētā ietekme tomēr pastāv. Konkrēti šajā eksperimentā, izmainītais Bt toksīns samazināja Raundapa kaitīgumu. Nepieciešami turpmāki eksperimenti, lai novērtētu citus iespējamos kopējās ietekmes efektus.

Kristofs Tens no Testbiotech: “Rezultāti ir diezgan satraucoši. Stingri jāievēro prasības ģenētiski modificētu augu un pesticīdu riska novērtēšanai. Mūsu viedoklis saskaņā ar šo pētījumu rezultātiem ir tāds, ka šo augu komercializācija ir pretrunā ar ES noteikumiem.” Testbiotech rūpīgi seko  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veiktajiem drošības novērtējumiem un ir daudzas reizes norādījuši uz to nepilnībām. Pētījumu atbalstīja GEKKO fonds (Vācija). Eksperimentu plānošanā un rezultātu apspriešanā iesaistījās CRIIGEN asociācija (Francija) un Testbiotech (Vācija). Rezultātus publicēja pēc citu pētnieku veiktas profesionālapskates (peer review).

Avots: Frédérique Baudouin, CRIIGEN, 26 January 2012, Press Release: Genetically engineered maize: New indication of health risks

 
TestBiotech ziņojums

TestBiotech ziņojums

Minhene/Berlīne 29.04.2011. Biotehnoloģiju ietekmes neatkarīgu novērtējumu institūts Testbiotech brīdina, ka toksiskās vielas no ģenētiski modificētajiem augiem arvien vairāk parādās pārtikā. Īpašas bažas izraisa herbicīdu un pesticīdu atliekas. Lai gan ir zināms, ka atlieku augos kļūst arvien vairāk, tikpat kā nav kontroles un riska novērtējums ir nepietiekams. Šo ziņojumu pasūtījusi Vācijas parlamenta deputāte Ulrīke Hefkena (Ulrike Hoefken).

Kristofs Tens (Christoph Then) no Testbiotech brīdina: “Audzējot ģenētiski modificētos augus, krietni vairāk nekā pirms tam izmanto vairākus herbicīdus un insekticīdus. Šie savienojumi, to vielmaiņas produkti, piedevas un maisījumi kļūst par pastāvīgu pārtikas ķēdes sastāvdaļu. Nevērība vai kļūdas risku analīzē var stipri kaitēt cilvēku veselībai un videi.”

Vācijas atbildīgās amatpersonas ir spērušas soļus, lai novērstu herbicīdu radītos riskus cilvēku veselībai, kurus rada it īpaši ģenētiski modificēto augu audzēšanā lietotie glifosāta preparāti, piemēram Roundup. Glifosāta iedarbības pastiprināšanai maisījuma sastāvā ļoti bieži ietilpst tā saucamais POEA, polioksietilēna alkilamīns. Pašlaik zināms, ka POEA ir daudz toksiskāks par glifosātu. Saskaņā ar Vācijas Patērētāju aizsardzības un pārtikas drošības federālo biroju (BVL), POEA cilvēku organismā var nokļūt no dzīvnieku izcelsmes produktiem un lopbarības. Tādēļ Vācijas lauksaimniekiem ir ieteikts neapstrādāt ar šiem herbicīdiem lopbarībai domātus kultūraugus. Neskatoties uz to, nav pastiprināti kontroles pasākumi importa lopbarībai, piemēram ģenētiski modificētai sojai.

Ulrika Hoefkena: “No lopbarības, kuru izmanto mūsu zemnieki, rodas iepriekš nepazīstams apdraudējums cilvēku veselībai, dzīvniekiem un videi. Jaunais ziņojums apraksta ievērojamus kaitējumus, ko rada ģenētiski modificētie augi, it īpaši importa ģenētiski modificētā soja. Kamēr šie riski nav novērsti, ir jāapsver ģenētiski modificētās sojas importa aizliegums.”

Dažos tuvākajos mēnešos ES būs jāpieņem lēmumi par vairākiem pieteikumiem, lai atļautu tirgū ģenētiski modificētus augus. Viens no tiem ir kopīgs ASV kompāniju Monsanto un Dow AgroSciences produkts, ģenētiski modificēta kukurūza, kas pati spēj sintezēt sešus dažādus toksīnus pret kaitēkļiem. Sagaidāma arī tirgus atļaujas pagarināšana ģenētiski modificētajai sojai (Monsanto), kas izturīga pret Roundup. Pēdējā pieļauj intensīvāku apstrādi ar glifosāta preparātiem un tādēļ nereti satur glifosāta pārpalikumus. Vēl nesen, ES Ministru Padome nespēja vienoties par ģenētiski modificētas kukurūzas importu, kura sintezē trīs insekticīdus un ir arī izturīga pret glifosāta preparātiem, ieskaitot Roundup. Paredzams ka šoreiz ES Komisija izsniegs tirgus atļauju šīs kukurūzas lietošanai pārtikā un lopbarībā.

TestBiotech ziņojums (tikai vāciski): http://www.testbiotech.de/sites/default/files/Testbiotech_Giftmischer_0.pdf

Pietiekoši nopietns pētījums 50 lappušu garumā. Žēl, ka neprotu vāciski 🙂

—————————————————————————-

Komentārs. Par spīti milzīgajai naudai, ko Monsanto un citas korporācijas tērē ģenētiski modificēto organismu slavināšanas kampaņai, daudziem cilvēkiem jau tagad ir skaidrs, ka nekas labs tas nav. Par spīti milzu naudai ražotāju sponsorētiem pētījumiem, kuriem “jāpierāda  nekaitīgums”, un personiska spiediena kampaņām,  daudzi zinātnieki nebaidās teikt patiesību. Jautājums ir tikai par to, cik vēl ilgi mēs, patērētāji, ļausim sevi indēt. Vai tie būs daži gadi, vai tomēr vairāk? Pērkot pārtiku, mēs ik dienas  ar savu maciņu balsojam “par” vai “pret”… padomā par to.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha