Cienījamie draugi un domu biedri!

Kā jau labi zināms, Eiropas savienības sēklu likumdošanā ir lielas nepilnības, kuras kavē lauksaimnieciskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī ierobežo zemnieku un patērētāju tiesības. Tuvākajā laikā šī likumdošana tiks pārskatīta, un Eiropas vides un lauksaimniecības organizācijas ir iesniegušas vēstuli Eiropas komisijā, pieprasot izmaiņas, lai veicinātu daudzveidības saglabāšanu. Tās aicina gan organizācijas, gan indivīdus parakstīt vēstuli.

To iespējams darīt šajā mājas lapā:
http://www.seedforall.org

Parakstoties kā privātpersonai, lūdzu NEaizpildīt organizācijas nosaukumu! Lai parakstītos organizācijas vārdā, lūdzu aizpildiet visus lauciņus!

Vēstules teksta angliskā versija atrodama mājas lapā, taču latviskais tulkojums pievienots. Ceru, ka arī no Latvijas organizācijām būs liels atbalsts šajā jomā! Lūdzu izplatiet šo informāciju savos tīklos, un visiem, kurus interesē šis jautājums.

Ar cieņu,

Guntra Aistara
Centrāleiropas universitāte

 

————–Tulkojums latviešu valodā————-

2012. gada aprīlī

Sēklu daudzveidībai nepieciešams atbalsts

Atklāta vēstule
Eiropas parlamentam
John Dalli, Veselības un patērētāju aizsardzības komisāram
Dacian Ciolos, Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram
Janez Potočnik, Vides komisāram
László Andor, Nodarbinātības, sociālo lietu un integrācijas komisāram
Antonio Tajani, Rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāram
Andrim Piebalgam, Attīstības komisāram
Johannes Hahn, Reģionālās politikas komisāram

Par Eiropas regulām attiecībā uz sēklu un augu pavairojamo materiālu tirdzniecību

Cienītās dāmas un kungi,

Mēs rakstām Jums, lai mudinātu Jūs izmantot vienreizēju iespēju uzlabot ES tiesību aktus par sēklu un augu pavairošanas materiālu un padarītu to videi draudzīgāku, atbilstīgāku patērētāju vēlmēm un sēklu ķēdes mazāko dalībnieku vajadzībām.

Izmaiņas ir ļoti nepieciešamas, jo pašreizējais tiesiskais regulējums ir veicinājis milzīgu zaudējumu bioloģiskā daudzveidībā Eiropas lauksaimniecībā pēdējo gadu desmitu laikā. Likumdošana ir nesamērīgi diskriminējusi pret  dalībniekiem sēklu nozarē, kuriem ir citi mērķi bez ražīguma, un tā ir ierobežojusi patērētāju izvēli dažādu šķirņu ieguvē.

Tādēļ likumu pārskatīšana ir jālīdzsvaro. Lauksaimnieciskās bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai ir jākļūst par primāro mērķi pārskatīšanas procesā. Piedāvājot sēklu lietotājiem lielāku šķirņu izvēli, tostarp sēklas kuras visvairāk pielāgotas vietējiem  apstākļiem, saistībā ar attiecīgajām lauksaimniecības praksēm, piemēram, augseku, varētu palīdzēt mazināt atkarību no  pesticīdiem un  mēslojuma un samazināt ūdens patēriņu. Šis mazinātu augsnes un ūdens piesārņojumu, un tādējādi veicinātu ilgtspējīgāku un daudzveidīgāku lauksaimniecību, kas savukārt veicinātu savvaļas augu, dzīvnieku un mikroorganismu  daudzveidību.

Veicinot lauksaimnieciskās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu zemnieku sētās uzlabos pārtikas un barības vajadzībām audzēto šķirņu skaitu, kas pozitīvi ietekmēs pārtikas kvalitātes izvēli krāsu un garšu ziņā. Kā Eiropas Komisija izvērtēja savā dokumentā “Iespējas un analīze,” pieaug pieprasījums pēc plašāka šķirņu klāsta: “Vides aizsardzība ir kļuvusi svarīgāka un līdz ar to īpaši tirgus sektori, piemēram, bioloģiskā lauksaimniecība, palielina savu tirgus daļu” (1).

Tomēr, šodien desmit starptautiskās firmas kontrolē 74% no pasaules sēklu tirgus (2), un koncentrācijas process vēl turpinās. Daudzi no šiem uzņēmumiem nodrošina ģenētiski šauras šķirnes, un sēklas, kuras nevar pavairot. Veidojas satraucoša lauksaimnieku un patērētāju atkarība no sēklu ražotājiem, kā arī ar ģenētisko vienveidību saistītajiem ekoloģiski riski – piemēram, vāja noturība pret kaitēkļiem.

Izmaiņas ES sēklu un augu pavairošanas materiālu likumdošanā, virzoties uz mazāk ierobežojošām prasībām, lielākam piegādātāju skaitam atvieglotu piekļuvi tirgum un stabilizētu mazo un vidējo uzņēmēju skaitu, netiešu pozitīvi ietekmējot bioloģisko daudzveidību un nodarbinātību lauku rajonos.

Pārstāvot pilsonisko sabiedrību, kā organizācijas kuras nodarbojas ar vides un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem, tostarp dalībniekiem no sēklu nozares, piemēram, maziem un bioloģiskiem audzētājiem, piegādātājiem, lauksaimniekiem, dārzniekiem, sēklu saglabātājiem, patērētāju kooperatīviem un patērētājiem, mēs aicinām jūs ieņemt stāju par videi un patērētājiem draudzīgu  sēklu un augu pavairošanas materiālu likumdošanu. Tai jānodrošina daudzveidīgāku, ģenētiski plašāku un vietējiem apstākļiem labāk pielāgotu šķirņu tirdzniecību, jānovērš šķēršļi senu, retu un zemnieku selekcionētu šķirņu sēklu tirdzniecībai un apmaiņai, lai veicinātu daudzveidību un ilgtspējību Eiropas lauksaimniecībā un, lai labāk atbilstu patērētāju prasībām.

Patērētāju drošību un ar augu veselību saistītu piesardzību var nodrošināt ar skaidriem noteikumiem attiecībā uz pārskatāmību. Turpmākas pirms-tirgus prasības sēklām ne tikai novedīs pie iepriekš minētajām negatīvām ietekmēm uz bioloģisko daudzveidību un pārtikas patērētājiem, bet arī radīs pārklāšanos un apjukumu attiecībā uz pārtiku un augu veselības likumiem.

Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ, tiesību aktu pārskatīšanā par sēklu un augu pavairošanas materiālu tirdzniecību ir jālīdzsvaro noteikumi attiecībā uz patērētāju interesēm un vides aizsardzību, atļaujot senu, retu un zemnieku šķirņu sēklu pavairošanu, apmaiņu un pārdošanu, un tā rezultātā lauksaimniecības dažādošanu. Mums ir konkrēti priekšlikumi, lai sasniegtu šos mērķus un būtu gatavi apspriest šīs idejas ar Jums tuvākajās nedāļās un mēnešos.

Patiesā cieņā,

Arche Noah

APRODEV

ARC2020

Birdlife Europe

EEB European Environmental Bureau

Euro Coop

European Coordination Via Campesina

European Professional Beekeepers Association

Grain

IFOAM International Federation for Organic Agriculture Movements EU Group

Slow Food Foundation for Biodiversity

 

Atsauces:

(1) European Commission: Options and analysis of possible scenarios for the review of the European Union
legislation on the marketing of seed and plant propagating material” – Point 2.2: Room to strengthen
sustainability issues.

(2) ETC Grupas ziņojums “Who will control the Green Economy” (Kurš kontrolēs zaļo ekonomiku), 2011 gada 15. decembris
http://www.etcgroup.org/en/node/5296

 

——————— Tulkojuma beigas ——————————–

Vēstules teksts angliski PDF formātā

Parakstīšanās forma šeit: angliski, vāciski, franciski

—————————————————————————-

Neliels komentārs: Demokrātija ir iekārta, kurā aktīvs mazākums spēj iegūt nesamērīgi lielu ietekmi. Esiet aktīvi un aizstāviet savas intereses, Jūsu vietā to neviens nedarīs.

 

tomātiAutors: Sandra Stabiņģe

Kas kopīgs 30 000 gadu senai puķītei un administratīvajai lietai pret dārzniecību “Neslinko”?

Aizkustinošā ziņa par to, ka krievu zinātnieku gādībā uzziedējusi puķīte no 30 000 gadu vecas ledājā saglabājušās sēklas audiem, kuru kāda sena vāvere aprakusi Kolimas krastos, sakritusi ar tomātu sēklu skandālu, kura centrā ir dārzniecība “Neslinko”. Senā puķīte, kura zied un ir spējīga vairoties tālāk, parāda sēklu lielo nozīmi un spēku – sēklas ir unikāls visas cilvēces mantojums, kas nodrošina dabas daudzveidību un šķirņu attīstību, bet tikai tad, ja tām tiek dota iespēja vairoties un tās “ceļo” dažādās vidēs un tādējādi attīsta jaunas īpašības. Tieši ar to nodarbojās dārzkopju ģimene no “Neslinko”, un arī neskaitāmi citi zemnieki un dārzkopji gan vēsturiski, gan mūsdienās.

Tomātu skandāls ir lielākas un ļoti būtiskas globālas tēmas lokālā šķautne, un šī tēma ir sēklu brīvība. Mūsdienās sēklu dabīgā aprite tiek arvien striktāk ierobežota un kontrolēta, sēklu industrija ir komercializēta – pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67 % no pasaules sēklām. Tas apdraud globālo dabas daudzveidību un šķirņu attīstību.
Stabilu un unificētu šķirņu izveide kļuva par atsevišķu zinātnisku jomu tikai 20. gadsimtā, kad tā aizstāja tautas selekciju. Kopš tā laika ir stipri samazinājusies lauksaimniecības kultūraugu daudzveidība. Tas saistīts arī ar pārtikas globalizāciju un lielveikalu dominanti – pārtika šobrīd tiek transportēta lielos attālumos un ilgi un lēti saglabāta, un šīm prasībām atbilstošās šķirnes arī tiek audzētas.
Sekas:

  • 20. gadsimta laikā 95 % kāpostu, 91 % kukurūzas, 94 % zirņu, un 81 % tomātu šķirnes ir izzudušas (nav arī gēnu bankās);
  • 1980. gados no Eiropas Kopējā kataloga tika izslēgtas 1500 dārzeņu šķirnes (Mooney 1983);
  • 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75 %.

Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan no ekoloģiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Kas notiek ja kādai no šīm sugām piemetas kāda slimība vai klimata ietekmē tā nespēj dot labu ražu?

Tāpēc ir svarīgi, lai līdzās zinātniskajai un specializētajai sēklu selekcijai un uzglabāšanai gēnu bankās pastāvētu arī tā saucamās “zemnieku sēklas”, kuras top saimniecībās uz esošo šķirņu pamata. Tās nodrošina ģenētisko daudzveidību, kas ļauj augiem pielāgoties un iegūt jaunas īpašības. Tām piemīt garšas un uzturvielu bagātība. Tā ir ne tikai sēklu pavairošana, bet iesaistīšanās evolūcijas procesā.

Sēklas ir visas dzīvības pamats, un šobrīd tās lielākoties ir monopolizēta komercfirmu loka īpašums. Arī likumdošana – kā ES noteikumi, kurus pārkāpa dārzkopji no “Neslinko” –  ir strikta un ierobežojoša.

Ko mēs katrs individuālā līmenī varam darīt sēklu daudzveidības labā:

  •   sākt ar savu, savu vecāku vai vecvecāku dārzu un saglabāt tur esošo kultūraugu sēklas;
  •   mainīties ar sēklām ar citiem, lai nodrošinātu sēklu “ceļošanu”;
  •   balsojot ar savu maku, izvēlēties vietējo un mazo ražotāju audzēto, nevis ārzemju lielražotājus;
  •   pieprasīt likumu izmaiņas, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, videi draudzīgu saimniekošanu un attīstītu vietējo ražošanu.

Sēklas un to daudzveidība zudīs, ja tauta nesacelsies pret šādiem «likumiem». Ļaudis paši sevi varēs vainot pie savas turpmākās veselības/ izdzīvošanas spējām, par laicīgu neatmošanos un visas varas atdošanu zinātniekiem un no firmām uzpērkamiem ierēdņiem.

Šodien ir.lv ir publicēta atklāta vēstule Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), kuras autore ir Guntra Aistara, ANO Universitāte miera veicināšanai un Centrāleiropas Universitāte.

Saites par šo tēmu:

Centrāleiropas sēklu saglabāšanas asociācija

Seedy Sunday, lielākais Lielbritānijas sēklu apmaiņas pasākums

Sēklu un šķirņu aprites likums

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha