Bacillus thuringuensis veidotie olbaltumu mikrokristāli

Bacillus thuringuensis veidotie toksīna mikrokristāli (Cry kristāli), elektronu mikroskopa fotogrāfija. Kristāli bojā kukaiņu zarnu traktu, izraisot nāvi. (Foto no http://www.lifesciencesfoundation.org)

Nesenā pētījumā, ko vadījuši Kānas (Francijā) Universitātes zinātnieki, secināts, ka cilvēku šūnām var kaitēt Bacillus thuringiensis (Bt) toksīni, kuri iebūvēti ģenētiski modificētos augos aizsardzībai pret kaitēkļiem. Eksperimentāli konstatēts, ka, piemēram, ģenētiski modificētās kukurūzas šķirnes MON810 veidotie toksīni var būtiski ietekmēt cilvēka šūnu dzīvotspēju. Lai arī eksperimenti veikti, pielietojot salīdzinoši lielas toksīnu devas, tomēr rezultāti rada pamatu bažām. Saskaņā ar ģenētiski modificētu kukurūzas šķirņu ražotājkompāniju sniegto informāciju (piem., Monsanto), Bt toksīni ir kaitīgi tikai kukaiņiem un nekādā veidā neietekmē zīdītājus un cilvēku. Pirmo reizi konstatēts eksperimentāli, ka Bt toksīni cilvēka šūnas tomēr ietekmē.  Šāda tipa eksperimenti riska novērtējumos  ne Eiropā, ne citās valstīs nav obligāti.

Vēl viens pētījumu novērojums attiecas uz herbicīdu, ko pazīst ar tirdzniecības nosaukumu Raundaps. To lielos apjomos izmanto ģenētiski modificētas sojas audzēšanā, tāpēc nenoārdīti atlikumi atrodami pārtikā un lopbarībā. Saskaņā ar jauno publikāciju, cilvēka šūnām var kaitēt pat ļoti mazas Raundapa (glifosātu saturoši preparāti) devas. Tas sasaucas ar citiem pētījumiem par glifosāta preparātiem, kuros konstatēti iepriekš neparedzēti veselības riski.

Žila-Erika Seralīni (Gilles-Eric Séralini) vārdiem, kurš pārraudzīja minētos pētījumus Kānas universitātē, “Mēs paši bijām ļoti pārsteigti par rezultātiem. Līdz šim valdīja uzskats, ka Bt olbaltumvielas cilvēka šūnām ir gandrīz nekaitīgas. Tagad jāveic turpmāki pētījumi, lai noskaidrotu, kā tieši Bt toksīni ietekmē šūnas,  vai kombinācijās ar citām vielām pārtikā un lopbarībā, ietekme pastiprinās vai pavājinās. Eksperimentu secinājums ir tāds, ka Bt toksīnu un Raundapa riski ir novērtēti pārāk zemu.”

Daudzos ģenētiski modificētos augos ir iestrādāta izturība pret herbicīdiem un spēja veidot Bt toksīnus. Pēdējie dabā sastopami augsnē dzīvojošās baktērijās. Augos iebūvē pārveidotu toksīna gēnu, tāpēc toksīna uzbūve ir atšķirīga un mainās tā iedarbība. Toksīna daudzums augos ir ļoti dažāds. Daudzi ģenētiski modificēti augi satur vairākus Bt toksīna variantus. Piemēram, SmartStax satur sešus, līdz ar to kopējais Bt olbaltumvielu skaits ir palielināts, iestrādāta arī izturība pret herbicīdiem. Līdz šim nebija veikti nekādi pētījumi par toksīnu un audzēšanā pielietoto herbicīdu atlieku kombinēto ietekmi vai to kaitējumu cilvēka veselībai, jo pieņēma, ka kaitējums ir maz ticams. Pētījumā pierādījies, ka kombinētā ietekme tomēr pastāv. Konkrēti šajā eksperimentā, izmainītais Bt toksīns samazināja Raundapa kaitīgumu. Nepieciešami turpmāki eksperimenti, lai novērtētu citus iespējamos kopējās ietekmes efektus.

Kristofs Tens no Testbiotech: “Rezultāti ir diezgan satraucoši. Stingri jāievēro prasības ģenētiski modificētu augu un pesticīdu riska novērtēšanai. Mūsu viedoklis saskaņā ar šo pētījumu rezultātiem ir tāds, ka šo augu komercializācija ir pretrunā ar ES noteikumiem.” Testbiotech rūpīgi seko  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) veiktajiem drošības novērtējumiem un ir daudzas reizes norādījuši uz to nepilnībām. Pētījumu atbalstīja GEKKO fonds (Vācija). Eksperimentu plānošanā un rezultātu apspriešanā iesaistījās CRIIGEN asociācija (Francija) un Testbiotech (Vācija). Rezultātus publicēja pēc citu pētnieku veiktas profesionālapskates (peer review).

Avots: Frédérique Baudouin, CRIIGEN, 26 January 2012, Press Release: Genetically engineered maize: New indication of health risks

 
TestBiotech ziņojums

TestBiotech ziņojums

Minhene/Berlīne 29.04.2011. Biotehnoloģiju ietekmes neatkarīgu novērtējumu institūts Testbiotech brīdina, ka toksiskās vielas no ģenētiski modificētajiem augiem arvien vairāk parādās pārtikā. Īpašas bažas izraisa herbicīdu un pesticīdu atliekas. Lai gan ir zināms, ka atlieku augos kļūst arvien vairāk, tikpat kā nav kontroles un riska novērtējums ir nepietiekams. Šo ziņojumu pasūtījusi Vācijas parlamenta deputāte Ulrīke Hefkena (Ulrike Hoefken).

Kristofs Tens (Christoph Then) no Testbiotech brīdina: “Audzējot ģenētiski modificētos augus, krietni vairāk nekā pirms tam izmanto vairākus herbicīdus un insekticīdus. Šie savienojumi, to vielmaiņas produkti, piedevas un maisījumi kļūst par pastāvīgu pārtikas ķēdes sastāvdaļu. Nevērība vai kļūdas risku analīzē var stipri kaitēt cilvēku veselībai un videi.”

Vācijas atbildīgās amatpersonas ir spērušas soļus, lai novērstu herbicīdu radītos riskus cilvēku veselībai, kurus rada it īpaši ģenētiski modificēto augu audzēšanā lietotie glifosāta preparāti, piemēram Roundup. Glifosāta iedarbības pastiprināšanai maisījuma sastāvā ļoti bieži ietilpst tā saucamais POEA, polioksietilēna alkilamīns. Pašlaik zināms, ka POEA ir daudz toksiskāks par glifosātu. Saskaņā ar Vācijas Patērētāju aizsardzības un pārtikas drošības federālo biroju (BVL), POEA cilvēku organismā var nokļūt no dzīvnieku izcelsmes produktiem un lopbarības. Tādēļ Vācijas lauksaimniekiem ir ieteikts neapstrādāt ar šiem herbicīdiem lopbarībai domātus kultūraugus. Neskatoties uz to, nav pastiprināti kontroles pasākumi importa lopbarībai, piemēram ģenētiski modificētai sojai.

Ulrika Hoefkena: “No lopbarības, kuru izmanto mūsu zemnieki, rodas iepriekš nepazīstams apdraudējums cilvēku veselībai, dzīvniekiem un videi. Jaunais ziņojums apraksta ievērojamus kaitējumus, ko rada ģenētiski modificētie augi, it īpaši importa ģenētiski modificētā soja. Kamēr šie riski nav novērsti, ir jāapsver ģenētiski modificētās sojas importa aizliegums.”

Dažos tuvākajos mēnešos ES būs jāpieņem lēmumi par vairākiem pieteikumiem, lai atļautu tirgū ģenētiski modificētus augus. Viens no tiem ir kopīgs ASV kompāniju Monsanto un Dow AgroSciences produkts, ģenētiski modificēta kukurūza, kas pati spēj sintezēt sešus dažādus toksīnus pret kaitēkļiem. Sagaidāma arī tirgus atļaujas pagarināšana ģenētiski modificētajai sojai (Monsanto), kas izturīga pret Roundup. Pēdējā pieļauj intensīvāku apstrādi ar glifosāta preparātiem un tādēļ nereti satur glifosāta pārpalikumus. Vēl nesen, ES Ministru Padome nespēja vienoties par ģenētiski modificētas kukurūzas importu, kura sintezē trīs insekticīdus un ir arī izturīga pret glifosāta preparātiem, ieskaitot Roundup. Paredzams ka šoreiz ES Komisija izsniegs tirgus atļauju šīs kukurūzas lietošanai pārtikā un lopbarībā.

TestBiotech ziņojums (tikai vāciski): http://www.testbiotech.de/sites/default/files/Testbiotech_Giftmischer_0.pdf

Pietiekoši nopietns pētījums 50 lappušu garumā. Žēl, ka neprotu vāciski 🙂

—————————————————————————-

Komentārs. Par spīti milzīgajai naudai, ko Monsanto un citas korporācijas tērē ģenētiski modificēto organismu slavināšanas kampaņai, daudziem cilvēkiem jau tagad ir skaidrs, ka nekas labs tas nav. Par spīti milzu naudai ražotāju sponsorētiem pētījumiem, kuriem “jāpierāda  nekaitīgums”, un personiska spiediena kampaņām,  daudzi zinātnieki nebaidās teikt patiesību. Jautājums ir tikai par to, cik vēl ilgi mēs, patērētāji, ļausim sevi indēt. Vai tie būs daži gadi, vai tomēr vairāk? Pērkot pārtiku, mēs ik dienas  ar savu maciņu balsojam “par” vai “pret”… padomā par to.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha