Daļējs pārstāstījums no oriģināla angļu valodā, kas publicēts gmwatch.eu: Monsanto admits non-GM is faster and cheaper

Monsanto viceprezidents Starks atzīst, ka ar jaunāko selekcijas metožu palīdzību, bez ģenētiskās modifikācijas, jaunas šķirnes iespējams izveidot 5-8 gadu laikā. Vienas ģenētiski modificētas šķirnes izveidei jāiztērē vidēji 10 gadi un 100 miljoni dolāru. Tādējādi, tradicionālā selekcija ir ekonomiski izdevīgāka, un Monsanto savu jauno šķirņu izveidei vairs nepielietos tiešas ģenētiskās manipulācijas metodes. Šo lēmumu būtiski ietekmējis arī tautas viedoklis.

Negaidīta atzīšanās no agrobiznesa milža Monsanto, kas iztērējis milzīgus līdzekļus ģenētiski modificētu šķirņu mārketinga kampaņā un iesaistīts neskaitāmos tiesas procesos savu patentu aizsardzībai. Jau ilgāku laiku ir zināms, ka ar ģenētiskās manipulācijas metodēm nevar panākt labākus rezultātus kā ar tradicionālās selekcijas palīdzību. Daudzi sasniegumi, kas masu informācijas līdzekļos pierakstīti ĢMO šķirnēm, patiesībā ir tradicionālās selekcijas metožu rezultāts.

Acīmredzot, realitāte dara savu – ja jau ĢMO nav panaceja, tad jāmaina biznesa stratēģija un jāmeklē citi veidi, kā pelnīt naudu. ĢMO vai nē – tas ir biznesa stratēģijas un taktikas lēmums, “just business”. Šajā gadījumā, liela ietekme izrādījās pircējiem, kuri dod priekšroku tradicionāli izveidotām šķirnēm un nevēlas pirkt ģenētiski modificētās. Par spīti daudzu cilvēku joprojām vājajai informētībai par ĢMO riskiem un joprojām lielajam ĢMO produktu noietam, šķiet, vispārējā tendence liecina par atteikšanos no ĢMO nākotnē; un to nevar nepamanīt Monsanto tirgus tendenču izpētes daļa. Pienācis laiks mainīt stratēģiju.

Tātad, Monsanto jaunā stratēģija ir panākt priekšrocību tirgū, iekarojot pircēju uzticību ar stāstiem par savu šķirņu sevišķajām īpašībām. Tie būs, piemēram, brokoļi ar sevišķi augstu antioksidantu līmeni; melones, kuru gatavību vairs nebūs jāpārbauda ar īkšķa uzspiedienu, bet pietiks uzmest skatu un novērtēt krāsu; sīpoli, kuri griežot vairs nekož acīs. Cilvēki vēlas ēst veselīgu pārtiku, taču vairumā gadījumu pārāk neiedziļinās šajā jautājumā, ietekmējoties no žurnālu rakstiem un citām reklāmas izpausmēm. Kas arī jāizmanto biznesa interesēs.

Komentārs. Pašlaik Monsanto pieder apmēram 4000 šķirņu no 20 kultūraugu sugām. Pēdējos 10 gados ir nopirktas neskaitāmas mazas un ne tik mazas sēklu audzētāju firmas ar visu viņu intelektuālo īpašumu. Faktiski, ir notikusi lielas tirgus daļas monopolizācija, Monsanto ir ieguvis milzīgas priekšrocības un dominējošo stāvokli tirgū. Jebkura biznesa mērķis konkurences apstākļos ir iegūt dominējošo stāvokli vai pat monopolizēt tirgu, lai atbrīvotos no konkurences. Līdz šim, Monsanto izmantoja ĢMO metodes, lai varētu vieglāk patentēt savus šķirnes. Virspeļņa novirzīta, lai pārpirktu tiesības uz daudzām klasiskajām šķirnēm.

Jautājums ir sekojošs: vai tiešām Monsanto attīstīs un uzturēs visus 4000 tūkstošus šķirņu, kas tiem pieder? Vienkārša loģika saka, ka nē, jo ir daudz vieglāk tirgot un uzturēt dažus desmitus vai simtus šķirņu, nekā dažus tūkstošus. Tā tas līdz šim tika darīts ar ĢMO šķirnēm, “viens izmērs der visiem”. Tāpēc prognozējams, ka turpināsies plašāk izplatīto kultūraugu ģenētiskās daudzveidības samazināšanās, zūdot lokālajām šķirnēm, kuras uzturēja dažas nelielas firmas, kuras nu nopircis Monsanto. Nelielie sēklaudzētāji bieži vien ir arī to seno šķirņu uzturētāji, kuru autortiesības nepieder nevienam, kuras ir “tautas īpašums”.

Šai šķirņu uzturēšanas problēmai Latvijā būs veltīts 2011. gada 24. maija pasākums “Sēsim nākotni”.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha