tomātiAutors: Sandra Stabiņģe

Kas kopīgs 30 000 gadu senai puķītei un administratīvajai lietai pret dārzniecību “Neslinko”?

Aizkustinošā ziņa par to, ka krievu zinātnieku gādībā uzziedējusi puķīte no 30 000 gadu vecas ledājā saglabājušās sēklas audiem, kuru kāda sena vāvere aprakusi Kolimas krastos, sakritusi ar tomātu sēklu skandālu, kura centrā ir dārzniecība “Neslinko”. Senā puķīte, kura zied un ir spējīga vairoties tālāk, parāda sēklu lielo nozīmi un spēku – sēklas ir unikāls visas cilvēces mantojums, kas nodrošina dabas daudzveidību un šķirņu attīstību, bet tikai tad, ja tām tiek dota iespēja vairoties un tās “ceļo” dažādās vidēs un tādējādi attīsta jaunas īpašības. Tieši ar to nodarbojās dārzkopju ģimene no “Neslinko”, un arī neskaitāmi citi zemnieki un dārzkopji gan vēsturiski, gan mūsdienās.

Tomātu skandāls ir lielākas un ļoti būtiskas globālas tēmas lokālā šķautne, un šī tēma ir sēklu brīvība. Mūsdienās sēklu dabīgā aprite tiek arvien striktāk ierobežota un kontrolēta, sēklu industrija ir komercializēta – pasaules desmit lielākajām sēklu firmām pieder 67 % no pasaules sēklām. Tas apdraud globālo dabas daudzveidību un šķirņu attīstību.
Stabilu un unificētu šķirņu izveide kļuva par atsevišķu zinātnisku jomu tikai 20. gadsimtā, kad tā aizstāja tautas selekciju. Kopš tā laika ir stipri samazinājusies lauksaimniecības kultūraugu daudzveidība. Tas saistīts arī ar pārtikas globalizāciju un lielveikalu dominanti – pārtika šobrīd tiek transportēta lielos attālumos un ilgi un lēti saglabāta, un šīm prasībām atbilstošās šķirnes arī tiek audzētas.
Sekas:

  • 20. gadsimta laikā 95 % kāpostu, 91 % kukurūzas, 94 % zirņu, un 81 % tomātu šķirnes ir izzudušas (nav arī gēnu bankās);
  • 1980. gados no Eiropas Kopējā kataloga tika izslēgtas 1500 dārzeņu šķirnes (Mooney 1983);
  • 2008. gadā pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) atzina, ka 20. gadsimtā ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā sarukusi par 75 %.

Šobrīd lielākā daļa cilvēces uztura nāk no tikai 12 augu un 14 dzīvnieku šķirnēm. Tik liela paļaušanās uz dažām šķirnēm ir bīstama gan no ekoloģiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Kas notiek ja kādai no šīm sugām piemetas kāda slimība vai klimata ietekmē tā nespēj dot labu ražu?

Tāpēc ir svarīgi, lai līdzās zinātniskajai un specializētajai sēklu selekcijai un uzglabāšanai gēnu bankās pastāvētu arī tā saucamās “zemnieku sēklas”, kuras top saimniecībās uz esošo šķirņu pamata. Tās nodrošina ģenētisko daudzveidību, kas ļauj augiem pielāgoties un iegūt jaunas īpašības. Tām piemīt garšas un uzturvielu bagātība. Tā ir ne tikai sēklu pavairošana, bet iesaistīšanās evolūcijas procesā.

Sēklas ir visas dzīvības pamats, un šobrīd tās lielākoties ir monopolizēta komercfirmu loka īpašums. Arī likumdošana – kā ES noteikumi, kurus pārkāpa dārzkopji no “Neslinko” –  ir strikta un ierobežojoša.

Ko mēs katrs individuālā līmenī varam darīt sēklu daudzveidības labā:

  •   sākt ar savu, savu vecāku vai vecvecāku dārzu un saglabāt tur esošo kultūraugu sēklas;
  •   mainīties ar sēklām ar citiem, lai nodrošinātu sēklu “ceļošanu”;
  •   balsojot ar savu maku, izvēlēties vietējo un mazo ražotāju audzēto, nevis ārzemju lielražotājus;
  •   pieprasīt likumu izmaiņas, lai veicinātu bioloģisko daudzveidību, videi draudzīgu saimniekošanu un attīstītu vietējo ražošanu.

Sēklas un to daudzveidība zudīs, ja tauta nesacelsies pret šādiem «likumiem». Ļaudis paši sevi varēs vainot pie savas turpmākās veselības/ izdzīvošanas spējām, par laicīgu neatmošanos un visas varas atdošanu zinātniekiem un no firmām uzpērkamiem ierēdņiem.

Šodien ir.lv ir publicēta atklāta vēstule Valsts augu aizsardzības dienestam (VAAD), kuras autore ir Guntra Aistara, ANO Universitāte miera veicināšanai un Centrāleiropas Universitāte.

Saites par šo tēmu:

Centrāleiropas sēklu saglabāšanas asociācija

Seedy Sunday, lielākais Lielbritānijas sēklu apmaiņas pasākums

Sēklu un šķirņu aprites likums

 

Occupy Our Food SupplyŠodien, 27. februārī, notiek starptautiska akcija Occupy Food Supply. Mērķis – pretestība globālo korporāciju centieniem monopolizēt un kontrolēt starptautisko pārtikas produktu un sēklmateriālu tirgu, virzīties lielāka taisnīguma, brīvības un ilgstspējīgas attīstības virzienā.

Akcija ļoti labi sakrīt ar VAAD ierosināto administratīvo lietu pret sēklaudzētājiem un selekcionāriem no Neslinko.lv, cenšoties apturēt ES nereģistrētu šķirņu tirdzniecību. VAAD centieni, pat ja labi domāti, patiesībā darbojas lielā biznesa interesēs.

Tieši šodien  izskatīs  dārzniecības NESLINKO administratīvo pārkāpumu – Rīgā Lielvārdes ielā 36/38, Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30. Lai gan administratīvās tiesas sēdes parasti ir atklātas, šī ir pēdējā brīdī pasludināta par slēgtu. Birokrāti laikam nobijās 🙂

 

 

Pārpublicēts no Tautasforums.lv
————————————-
2011.  gada janvārī mūsu valstī tika izsludināts likums, kas aizliedz tirgot pašaudzētas nereģistrētu šķirņu sēklas (skat. rakstu „Amatieršķirņu sēklu tirgus draud izzust”). Tika vākti paraksti, diemžēl likumu apturēt neizdevās. Šajā laikā par to rakstīja vairākos žurnālos, to starp arī „Vides vēstīs”. Tagad ir pirmais precedents, kad šis likums vēršas pret mums. Pret Elgu Bražūni, Dārzkopības “Neslinko” vadītāju, izvirzīta apsūdzība par neatļautu sēklu tirdzniecību. Dārzkopības mājas lapā rakstīts: „Mūs tiesās par to, ka esam izveidojuši un uzturam Latvijā iecienītu dārzeņu kolekciju, ka esam no iznīcības paglābuši daudz vērtīgu šķirņu. Lielākais pārkāpums, ka dodam iespēju audzēt šos garšīgos un veselīgos dārzeņus visiem, kas to vēlas.”

Saņēmu šādu vēstuli:

* * *

“TĀ NOTIEK LATVIJĀ

Dārzniecība NESLINKO tapa pirms 33 gadiem un sākotnēji nodarbojās ar tomātu stādu audzēšanu. Vēlāk pievienojās citu dārzeņu stādi – saldā paprika, asie pipari, gurķi, ķirbji, kabači un citas kultūras. Kolekcija veidojās pakāpeniski no Latvijā izsenis audzētām šķirnēm, līdz – no tālām zemēm nākušām. Ir šķirnes, kuras pa Ziemeļledus okeānu no Aļaskas nokļuvušas Noriļskā, latviešiem atgriežoties no Gulaga, tika iedāvinātas kolekcijā, lai viņu sāpju ceļu līdzgaitnieces dzīvotu Latvijā. Ir Austrālijas latviešu iedāvinātās šķirnes. Daudzas šķirnes iedāvinājuši Sibīrijas tomātu šķirņu selekcionāri, lai viņu lolojumi sniedz labumu daudziem cilvēkiem Latvijā.

Paplašinoties kolekcijai un rīkojot tomātu izstādes, kuru apmeklētāju skaits ik gadu pārsniedz daudzus tūkstošus, arvien vairāk dārziņu īpašnieki izteica vēlēšanos garšīgos, veselīgos un dažādos tomātus audzēt savos dārzos. Tā iesākās sēklu apmaiņa starp dārzniecību un visiem, kuri vēlējās audzēt dažādas interesantas tomātu šķirnes. Cēsu selekcionārs Artūrs Silde, uzzinājis, kā tautā iemīļotas dārzeņu šķirnes, liedzot to apriti, tiek iznīcinātas Eiropā, 1997. gadā izveidoja dārzkopju entuziastu klubu TOMĀTS, lai tā ietvaros tiktu saglabāta šķirņu daudzveidība un iespēja tās audzēt visiem Latvijā.

2012.  gada 28.  janvārī kluba TOMĀTS noīrētās telpās rīkotajā pasākumā par šķirņu tomātu audzēšanu savā pieredzē dalījās dārzniecības NESLINKO vadītāja Elga Bražūne. Pasākumu apmeklēja vairāk par 150 dārzkopjiem. Tiem, kuri vēlējās, bija iespējams tomātu šķirnes no dārzniecības NESLINKO kolekcijas iemainīt pret dāvinājumu. Neaicināti uz pasākumu ieradās Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieki, kuri iegādājās vienu šķirni, un tūdaļ pat to kvalificēja kā tirdzniecību un sastādīja pārbaudes aktu.

Vēlāk šie ierēdņi ieradās dzīves vietā pie Elgas Bražūnes un sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu, balstoties uz iepriekšējo pārbaudes aktu.

Administratīvā pārkāpuma protokola 8.punktā rakstīts: „Pārkāpts Sēklu un šķirņu aprites likuma13¹ panta (1)a prasības un 29.06.2010. MK noteikumu 102. punkta prasības un izdarīts LAPK 103-pieci panta otrās daļas paredzētais administratīvais pārkāpums”.

Akta 12. punktā rakstīts: „Lieta tiks izskatīta 2012. gada 27. februārī Rīgā Lielvārdes ielā 36/38 Valsts augu aizsardzības dienesta telpās plkst. 14:30”

* * *

Uz jautājumu, vai ir kādi nolikumi vai norādījumi, kas reglamentē tādu dārzeņu šķirņu kolekciju pastāvēšanu, ierēdņi izvairījās sniegt atbildi. Var pastāvēt tas, kas nav aizliegts. Pastāvēt pašizvēlētā veidā, ja nav reglamentējošu dokumentu.

Dārzniecības NESLINKO dārzeņu šķirņu kolekcija drīkst pastāvēt, tikai mums visiem jāpanāk pieeja šīs kolekcijas šķirnēm.

Ja kādam ir zināmi šādas kolekcijas pastāvēšanas aizliedzoši dokumenti, dariet tos zināmus visiem šajā portālā.

PIEBILDE no dārzniecības NESLINKO: „Dārzniecības nosaukums – NESLINKO – radās tad, kad Latvijai priekšā bija grūti gadi, cīnoties par neatkarības atjaunošanu. Kā aicinājums nepagurt – neslinko – strādā, un mēs sasniegsim tādu savu zemes attīstību kā Ulmaņa laikos. Tagad iznīcina Latviju, izdzenājot latviešus pa visu pasauli, arī mūs grib „sist krustā” pēc 33 gadu pastāvēšanas (zīmīgs vecums).”

Aicinu cilvēkus nebūt vienaldzīgiem. Šiem entuziastiem šobrīd nepieciešams labs, godprātīgs jurists. Zvanīt 22329399. Arī mēs visi pārējie varam viņus atbalstīt, ierodoties uz lietas izskatīšanu, parādot, ka mums nav vienaldzīga ierēdņu patvaļa, kā arī likumi, kas vērsti pret sabiedrības interesēm. Administratīvās lietas ir publiski pieejamas, tāpēc varam nākt droši, jo vairāk, jo labāk. Kopā mēs esam spēks!

P.S.
Arī mēs paši varam daudz ko darīt vietējo šķirņu saglabāšanā. Apzināsim savu, radu, draugu, kaimiņu un citu tuvinieku rīcībā esošās šķirnes, veidosim aprakstus, lai pēc tam mainītos un dalītos ar tām. Šeit manas kolekcijas apraksts.

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha