VARAM dod ĢMO ražotājiem tiesības izlemt par ĢM kultūraugu audzēšanu Latvijā

2014. gada 12. jūnijā, Briselē

Zemes Draugi uzskata, ka Latvijas atbalstītais ES vides ministru balsojums par jaunu regulējumu, kas pieņemts, aizbildinoties ar teorētisku dalībvalstu tiesību paplašināšanu ģenētiski modificētu (ĢM) kultūraugu audzēšanā, ir nepilnīgs un rada būtisku riskus ĢM kultūraugu nekontrolētai audzēšanai Eiropā un Latvijā.

Ierosinātais jaunais regulējums sniegs biotehnoloģiju uzņēmumiem, piemēram, Monsanto un Syngenta, bezprecedenta varu. Tām tiks dotas likumīgas tiesības izlemt, vai valsts var aizliegt audzēt ĢM kultūraugus. Ja biotehnoloģiju uzņēmumi iebildīs pret aizliegumu, dalībvalstis būs spiestas meklēt citus tiesiskus pamatojumus ĢM kultūraugu aizliegšanai, atverot durvis turpmākiem tiesāšanās darbiem.

Eiropas Zemes draugu pārtikas kampaņu vadītāja Mūte Šimfa: “Tas ir nepieņemami, ka tādiem uzņēmumiem kā, piemēram, Monsanto tiks dota pirmā teikšana par jebkuru lēmumu aizliegt savus produktus. Valdībām ir jābūt iespējai aizliegt nevēlamu un riskantu ĢM kultūraugu audzēšanu bez atļaujas saņemšanas no uzņēmumiem, kas no tā gūst peļņu.”

Latvijas Zemes draugu padomes vadītājs Jānis Ulme: “Latvijas bez iebildumiem atbalstītais ES Vides ministru padomes priekšlikums sagrauj visu, kas Latvijā pēdējos gados ir izdarīts lai izveidotu piesardzības principā un sabiedrības interesēs balstītu ĢMO aprites sistēmu. Tas, pretēji apgalvojumiem, arī nesniedz solīto stingro tiesisko pamatu ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumam – faktiski ir pavērtas durvis ĢM kultūraugu plašākai audzēšanai Eiropā un vides un veselības risku izvērtējuma sistēmas sagraušanai. Arī valdību piespiešana lūgt biotehnoloģiju uzņēmumiem sniegt atļauju aizliegumam jaunu ĢM kultūraugu audzēšanai ir absurda un nedemokrātiska. Tas nostāda biotehnoloģiju uzņēmumu intereses augstāk par demokrātiski ievēlētu valdību un sabiedrības interesēm.”

Plašāka informācija:
Jānis Ulme
janis.ulme@zemesdraugi.lv
22552423

—————————————————–

Nedaudz vairāk saišu uz resursiem angļu valodā:

Unbelievable! #Monsanto et al to decide whether EU countries can ban #GMO
crops. Please RT. #stopthecrop.org (http://www.foeeurope.org/sites/default/files/news/foee_optout_empty_offer_analysis_0414.pdf)

Breaking: EU governments need to get #Monsanto’s permission to ban #GMO
crops. Undemocratic and outrageous! #stopthecrop.org

Giving EU nations the power to ban #GMOs https://twitter.com/search?q=%23GMOs
– it *sounds like nice idea but here’s why plan will do more harm than good
http://www.foeeurope.org/empty-offer-ban-toxic-crops-030314

 

Sabiedriskās organizācijas apsūdz biotehnoloģijas industriju sagrozītu datu izplatīšanā.

Nozares apvienība “The International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications” (ISAAA), ko var tulkot kā Starptautiskais lauksaimniecības biotehnoloģiju pārņemšanas dienests, gadskārtējā pārskatā ziņo, ka 2011. gadā ģenētiski modificētu augu platības ir palielinājušās par 12 miljoniem hektāru, tagad sasniedzot 160 miljonus hektāru. ISAAA finansē ģenētiski modificētu produktu ražotāji “Monsanto”, “Bayer CropScience”, “CropLife International” un citas firmas.

Pārskatā teikts: „Ģenētiski modificētas lauksaimniecības kultūras audzē 16,7 miljoni lauksaimnieku, to skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis par 1,3 miljoniem jeb 8 %. No tiem vairāk nekā 90 % jeb 15 miljoni bija nabadzīgi mazie zemnieki attīstības valstīs. Septiņi miljoni Ķīnas mazo zemnieku un vēl septiņi miljoni Indijā ar ĢM kultūrām apsēja rekordlielu platību — 14,5 miljonus hektāru.”

Pārtikā izmantojamus ĢM  augus, galvenokārt pret herbicīdiem noturīgas kukurūzas, sojas un eļļas rapšu šķirnes, audzē 29 valstīs. Vairāk nekā 40 % ĢM augu sējumu platības atrodas ASV. Citas lielas audzētājvalstis ir Brazīlija un Argentīna, bet Bt kokvilnu audzē galvenokārt Ķīnā un Indijā. ISAAA prognozē, ka 2012. gadā ĢMO audzēšanas apjomi attīstības valstīs pirmo reizi pārspēs pārsniegs audzēšanas apjomus rūpnieciski attīstītās valstīs.

Sabiedriskās organizācijas “Food and Water Europe” direktore Venona Hautere (Wenonah Hauter) apsūdzēja ISAAA statistikas datu uzpūšanā. Lai aprēķinātu sējumu kopējo platību, ISAAA apsēto platību sareizinot ar biotehnnoloģijas ceļā iegūto īpašību skaitu. Izmantojot šādu paņēmienu, pārskatā uzrādītā lauka platība trīskāršojas, ja tajā aug ģenētiski modificēti augi, kas  ir, piemēram, izturīgi pret herbicīdiem, vīrusiem un izstrādā Bt toksīnu.

Hautere: „Mūsu analīze .. atklāj, ka ISAAA datus iegūst no neobjektīviem avotiem, pārspīlējot ģenētiski modificēto kultūru devumu lauksaimniekiem un ignorējot statistiskas datus, kas neatbilst tās viedoklim. ISAAA pētnieki ir personiski ieinteresēti biotehnoloģiju panākumos, un viņu statistikas datu pareizībai vienkārši nevar uzticēties.”

“Zemes draugu” Eiropas nodaļa un “Greenpeace” apgalvo, ka lauksaimniecības biotehnoloģijas nozare faktiski ir atmetusi cerības, ka tai izdosies pārliecināt Eiropu pieņemt tās radītos ģenētiski modificētos kultūraugus. Pret tiem ir nostājušies lauksaimnieki, politiķi un lielākā daļa patērētāju.

“Greenpeace” paziņojumā rakstīts: „Pagājušajā mēnesī pasaulē lielākais ķīmijas produktu ražotājs BASF atteicās no nodoma Eiropā izstrādāt un komercializēt ģenētiski modificētu pārtiku. Kopējā ĢM augu sējumu platība Eiropā pašreiz ir 0,1 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un vienīgi Spānijā 2011. gadā nenozīmīgi palielinājās sējumu platības.”

Kā saka Mūte Šimfa (Mute Schimpf) no “Zemes draugu” Eiropas nodaļas: „Iedzīvotāju pretestības dēļ  ģenētiski modificētie kultūraugi zaudē pozīcijas Eiropas Savienībā, toties bioloģiskās saimniecības aizņem 3,7 % ES lauksaimniecības zemju.”

 

Avots: http://www.guardian.co.uk/environment/2012/feb/08/industry-claims-rise-gm-crops

© 2017 GMO.lv Suffusion theme by Sayontan Sinha