gmolikums01.01.2011.txt gmolikums01.07.2012.txt
Ģenētiski modificēto organismu aprites likums Ģenētiski modificēto organismu aprites likums
I nodaļa I nodaļa
Vispārīgie noteikumi Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini 1.pants. Likumā lietotie termini
   
Likumā ir lietoti šādi termini: Likumā ir lietoti šādi termini:
   
1) ģenētiski modificēts organisms - jebkurš dzīvs organisms ar jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju, kura iegūta, izmantojot likumā noteiktās ģenētiskās modifikācijas metodes;  1) organisms jebkurš reproducējams (reproducēties spējīgs) vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs bioloģisks veselums; 
   
  1.1) ģenētiski modificēts organisms — organisms, izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;
   
  1.2) mikroorganisms — jebkurš celulārs vai necelulārs, reproducējams vai ģenētisko materiālu nodot spējīgs mikrobioloģisks veselums, arī vīruss, viroīds, dzīvnieku un augu šūnu kultūras;
   
  1.3) ģenētiski modificēts mikroorganisms — mikroorganisms, kurā ģenētiskais materiāls, izmantojot vismaz kādu no šā panta 2.punktā minētajām metodēm, ir pārveidots citādi nekā dabiski krustojot vai dabiski rekombinējot;
   
2) ģenētiskās modifikācijas metodes: 2) ģenētiskās modifikācijas metodes:
   
a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes - jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī tādu nukleīnskābju nogādāšana šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos, a) nukleīnskābju rekombinācijas metodes - jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošana, ārpus organisma ar dažādiem līdzekļiem ievadot nukleīnskābju fragmentus vīrusā, baktēriju plazmīdā vai citā vektorsistēmā, kā arī tādu nukleīnskābju nogādāšana šūnās, kuras tajās neveidojas dabiski, taču spēj turpināt vairošanos,
   
b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma izveidotā ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā, tai skaitā ar mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju, b) metodes, kas saistītas ar ārpus organisma vai mikroorganisma izveidota ģenētiskā materiāla tiešu ievadīšanu organismā vai mikroorganismā, arī izmantojot mikroinjekciju, makroinjekciju, mikroinkapsulāciju,
   
c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes - šūnu veidošana ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā; c) šūnu un protoplastu sapludināšanas vai hibridizācijas metodes - šūnu veidošana ar jaunām ģenētiskā materiāla kombinācijām, sapludinot divas vai vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā;
   
3) ģenētiski modificēto organismu aprite - darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu un izplatīšanu vidē vai tirgū;  3) ģenētiski modificēto organismu aprite darbības, kas saistītas ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu un ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu; 
   
  4) ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežota izmantošana — jebkura darbība, ko veic saistībā ar ģenētiski modificētajiem mikroorganismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo mikroorganismu saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;
   
4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana - jebkura darbība, ko veic saistībā ar ģenētiski modificētajiem organismiem, kurus kontrolē, izmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, kas efektīvi ierobežo šo organismu saskarsmi ar vidi un ietekmi uz to;  4.1) ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana — ar nodomu veikta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem vai izplatīšanai tirgū, neveicot īpašus pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi; 
   
5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē - ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīti ar to turpmāko izmantošanu lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, vai kādiem citiem noteiktiem mērķiem, neizmantojot īpašus norobežošanas pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem; 5) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem — ģenētiski modificēto organismu eksperimentāla izplatīšana vidē izmēģinājumiem, kas saistīta ar to turpmāku izmantošanu lauksaimniecībā vai citās tautsaimniecības nozarēs, vai citiem noteiktiem mērķiem, neveicot  īpašus pasākumus, lai ierobežotu ģenētiski modificēto organismu tiešu saskarsmi ar vidi, kā arī tādu zāļu izmantošana klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem;
   
6) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū - ģenētiski modificēto organismu vai tos saturošu produktu nodošana trešajām personām par maksu vai bez maksas. Izplatīšana tirgū ietver darbības, kas saistītas ar: 6) ģenētiski modificēto organismu izplatīšana tirgū - ģenētiski modificēto organismu vai tos saturošu produktu nodošana trešajām personām par maksu vai bez maksas. Izplatīšana tirgū ietver darbības, kas saistītas ar:
   
a) tādas pārtikas apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem, a) tādas pārtikas apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,
   
b) tādas dzīvnieku barības apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem, b) tādas dzīvnieku barības apriti, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem,
   
c) ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti, c) ģenētiski modificēto kultūraugu sēklu un augu pavairošanas materiāla apriti,
   
d) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu, d) ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu,
   
e) ģenētiski modificēto dzīvnieku apriti, e) ģenētiski modificēto dzīvnieku apriti,
   
f) ģenētiski modificēto organismu izmantošanu citās tautsaimniecības nozarēs; f) ģenētiski modificēto organismu izmantošanu citās tautsaimniecības nozarēs;
   
7) līdzāspastāvēšana - ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana, novākšana, uzglabāšana, sagatavošana, saiņošana un transportēšana līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai;  7) līdzāspastāvēšana — tādu pasākumu kopums, kas tiek izmantoti, lai nepieļautu ģenētiski modificēto organismu netīšu klātbūtni konvencionālajos un bioloģiskajos kultūraugos vai biškopības produktos; 
   
8) riska novērtēšana - uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu pasākumu kopums, lai identificētu un noteiktu ģenētiski modificēto organismu iespējamo kaitīgo tiešo vai netiešo, īstermiņa vai ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi; 8) riska novērtēšana - uz zinātniskiem pierādījumiem balstītu pasākumu kopums, lai identificētu un noteiktu ģenētiski modificēto organismu iespējamo kaitīgo tiešo vai netiešo, īstermiņa vai ilgtermiņa ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi;
   
9) ārkārtas gadījums - gadījums, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu nejaušu izkļūšanu ārpus kontroles, kad šī izkļūšana īstermiņā vai ilgtermiņā var radīt draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. 9) ārkārtas gadījums - gadījums, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu nejaušu izkļūšanu ārpus kontroles, kad šī izkļūšana īstermiņā vai ilgtermiņā var radīt draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
2.pants. Likuma mērķis 2.pants. Likuma mērķis
   
Likuma mērķis ir nodrošināt ģenētiski modificēto organismu drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai. Likuma mērķis ir panākt augstu drošuma līmeni visos ģenētiski modificēto organismu aprites posmos, lai novērstu negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabātu bioloģisko daudzveidību, veicinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ģenētiski modificēto kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai.
3.pants. Ģenētiski modificēto organismu aprites principi 3.pants. Ģenētiski modificēto organismu aprites principi
   
Lēmumu, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu apriti, pieņem, ievērojot šādus principus: Lēmumu, kas saistīts ar ģenētiski modificēto organismu apriti, pieņem, ievērojot šādus principus:
   
1) riska novērtēšanas princips, kas paredz, ka risku novērtē pirms darbībām, kuras saistītas ar ģenētiski modificēto organismu apriti, tai skaitā attiecībā uz konkrēto ekosistēmu, kuru var ietekmēt ģenētiski modificēto organismu izplatīšana; 1) riska novērtēšanas princips, kas paredz, ka risku novērtē pirms darbībām, kuras saistītas ar ģenētiski modificēto organismu apriti, tai skaitā attiecībā uz konkrēto ekosistēmu, kuru var ietekmēt ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana;
   
2) ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu apriti var atļaut, ja attiecīgā darbība vērsta uz valsts ekonomikas attīstības veicināšanu un tiek ievēroti vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktie ilgtspējīgas attīstības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatprincipi; 2) ilgtspējīgas attīstības princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu apriti var atļaut, ja attiecīgā darbība vērsta uz valsts ekonomikas attīstības veicināšanu un tiek ievēroti vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos noteiktie ilgtspējīgas attīstības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pamatprincipi;
   
3) piesardzības princips, kas paredz attiecīgus pagaidu riska pārvaldes pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja riska novērtēšanas procesā pastāv nenoteiktība, kas saistīta ar iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, ģenētiski modificētos organismus izplatot vidē vai tirgū;  3) piesardzības princips, kas paredz attiecīgus pagaidu riska pārvaldes pasākumus bīstamības samazināšanai līdz riska novērtēšanai un riska vadības izstrādāšanai, ja riska novērtēšanas procesā pastāv nenoteiktība, kas saistīta ar iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, apzināti izplatot ģenētiski modificētos organismus; 
   
4) sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips, kas paredz, ka institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu, uzklausa un izvērtē sabiedrības viedokli jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apriti; 4) sabiedrības informēšanas un līdzdalības princips, kas paredz, ka institūcijas veicina sabiedrības izglītošanu un informēšanu, uzklausa un izvērtē sabiedrības viedokli jautājumos, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apriti;
   
5) uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū ir atļauta tikai tad, ja attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam ir nodrošināta noteikšanas metode un izsekojamība. 5) uzraudzības un kontroles pasākumu nodrošināšanas princips, kas paredz, ka ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana ir atļauta tikai tad, ja attiecīgajam ģenētiski modificētajam organismam ir nodrošināta noteikšanas metode un izsekojamība.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
4.pants. Likuma darbības joma 4.pants. Likuma darbības joma
   
(1) Likums nosaka valsts institūciju kompetenci, fizisko un juridisko personu (turpmāk - persona) tiesības un pienākumus, ģenētiski modificēto organismu aprites, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas, principus, uzraudzību un kontroli, sabiedrības līdzdalību, personu atbildību un tiesisko aizsardzību, kā arī drošības pasākumus un informācijas apriti jebkura iespējamā ārkārtas gadījuma novēršanai. (1) Likums nosaka valsts institūciju kompetenci, fizisko un juridisko personu (turpmāk - persona) tiesības un pienākumus, ģenētiski modificēto organismu aprites, tai skaitā ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas, principus, uzraudzību un kontroli, sabiedrības līdzdalību, personu atbildību un tiesisko aizsardzību, kā arī drošības pasākumus un informācijas apriti jebkura iespējamā ārkārtas gadījuma novēršanai.
   
(2) Likums neattiecas uz: (2) Likums neattiecas uz:
   
1) gēnu terapijas izmantošanu medicīnā; 1) gēnu terapijas izmantošanu medicīnā;
   
2) to zāļu izplatīšanu tirgū, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī uz kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā; 2) to zāļu izmantošanu klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izņemot riska novērtēšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
   
3) tādu organismu ģenētisko modifikāciju, kas notiek, izmantojot kādu no šādām metodēm (neizmantojot šā likuma 1.panta 2.punktā minētās metodes):  3) organismiem un mikroorganismiem, kas iegūti, izmantojot šādas metodes [ar nosacījumu, ka minētās metodes nav saistītas ar rekombinētu nukleīnskābju molekulu vai ģenētiski modificētu organismu (mikroorganismu) izmantošanu]: 
   
a) mutaģenēzi, a) mutaģenēzi,
   
b) prokariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, pēc kuras notiek ģenētiskā materiāla apmaiņa,  b) augu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā var notikt apmaiņa ar ģenētisko materiālu pat tad, ja lieto tradicionālas audzēšanas metodes (attiecas tikai uz organismiem), 
   
c) dažādu eikariotu sugu šūnu vai protoplastu saplūšanu, ieskaitot hibridomu un augu šūnu hibrīdu iegūšanu,  c) fertilizāciju in vitro, 
   
  d) konjugāciju, transdukciju, transformāciju un tamlīdzīgiem dabiskiem procesiem,
   
  e) poliploīdijas indukciju,
   
  f) prokariotu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, kuras rezultātā, īstenojoties noteiktiem fizioloģiskiem procesiem, var notikt apmaiņa ar ģenētisko materiālu (attiecas tikai uz mikroorganismiem),
   
  g) eikariotu šūnu saplūšanu, arī protoplastu saplūšanu, hibridomu radīšanu un augu šūnu saplūšanu (attiecas tikai uz mikroorganismiem),
   
d) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūtie organismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, - nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas attiecīgās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos;  h) pašklonēšanu, kuras rezultātā iegūtie mikroorganismi nav bīstami cilvēkiem, dzīvniekiem vai augiem un nevar izraisīt to slimības, – tādu nukleīnskābes izdalīšanu no šādu organismu šūnām, pēc kuras seko vai neseko visas atbilstošās nukleīnskābes, tās daļas vai tās sintētiskā ekvivalenta fermentatīva vai mehāniska apstrāde, lai izraisītu ģenētiskā materiāla modifikāciju, un iegūtā ģenētiskā materiāla ievadīšana tās pašas sugas vai filoģenētiski tuvu saistītu sugu organismu šūnās, ar kurām ģenētiskās informācijas apmaiņa ir iespējama arī dabiskos fizioloģiskos apstākļos (attiecas tikai uz mikroorganismiem); 
   
  4) tādu ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotas izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību.
   
4) ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, kas saistīta ar tādu ģenētiski modificēto organismu izmantošanu, kuri atbilst nekaitīguma kritērijiem, kas noteikti normatīvajos aktos par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību.  
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)  
II nodaļa II nodaļa
Institūciju kompetence Institūciju kompetence
5.pants. Ministru kabineta kompetence 5.pants. Ministru kabineta kompetence
   
(1) Ministru kabinets: (1) Ministru kabinets:
   
1) nosaka ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību; 1) nosaka mikroorganismu ierobežotas izmantošanas, atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību;
   
2) nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā; 2) nosaka kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus apzināti izplata, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
   
3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju; 3) nosaka ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģiju;
   
4) nosaka prasības un kārtību, kādā uzrauga, kontrolē un reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus un apmainās ar informāciju saistībā ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistru, kā arī prasības ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju apmācības veicējam un tiesības izsniegt apliecības par apmācību;  4) izdod noteikumus par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu, reglamentējot prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai un kārtību, kādā uzrauga, kontrolē un reģistrē ģenētiski modificēto kultūraugu audzētājus, svītro tos no ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra un apmainās ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā iekļauto informāciju; 
   
5) nosaka, kādā apmērā maksājama valsts nodeva par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu, kā arī tās samaksas kārtību; 5) nosaka, kādā apmērā maksājama valsts nodeva par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu, kā arī tās samaksas kārtību;
   
6) apstiprina Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu. 6) apstiprina Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu.
   
(2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes un šīs sistēmas attīstības plānu. (2) Ministru kabinets ne retāk kā reizi septiņos gados apstiprina nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pamatnostādnes un šīs sistēmas attīstības plānu.
   
(3) Ministru kabinets var noteikt aizliegumus un ierobežojumus ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja saskaņā ar zinātnisko pamatojumu ģenētiski modificēto organismu izplatīšana var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi vai radīt būtiskus zaudējumus Latvijas vai atsevišķas tās teritorijas daļas ekonomikas attīstībai. Par minēto aizliegumu tiek informēta Eiropas Komisija.  (3) Ministru kabinets var noteikt pagaidu aizliegumus un ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ja atbilstoši jauniem vai papildu zinātniskiem datiem konkrētā ģenētiski modificētā organisma izplatīšana tirgū var nodarīt kaitējumu cilvēku vai dzīvnieku veselībai vai videi. Par minēto aizliegumu vai ierobežojumu nekavējoties informē Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstis. 
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)  
  (4) Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus Eiropas Savienībā atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība.
   
6.pants. Zemkopības ministrijas kompetence 6.pants. Zemkopības ministrijas kompetence
   
Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar zinātniskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, izstrādā un kopīgi ar valsts institūcijām, kas atbild par ģenētiski modificēto organismu aprites kontroli un uzraudzību, īsteno vienotu politiku šādās jomās: Zemkopības ministrija, sadarbojoties ar zinātniskajām organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, izstrādā un kopīgi ar valsts institūcijām, kas atbild par ģenētiski modificēto organismu aprites kontroli un uzraudzību, īsteno vienotu politiku šādās jomās:
   
1) ģenētiski modificēto organismu aprite; 1) ģenētiski modificēto organismu aprite;
   
2) līdzāspastāvēšana; 2) līdzāspastāvēšana;
   
3) nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstība. 3) nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstība.
7.pants. Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence 7.pants. Valsts augu aizsardzības dienesta kompetence
   
Valsts augu aizsardzības dienests: Valsts augu aizsardzības dienests:
   
1) organizē un vada publiski pieejamas valsts informācijas sistēmas - ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra - izveidošanu un darbību; 1) organizē un vada publiski pieejamas valsts informācijas sistēmas - ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistra - izveidošanu un darbību;
   
2) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju iekļaušanu ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā; 2) izskata iesniegumus un pieņem lēmumus par ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju iekļaušanu ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā;
   
3) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas uzraudzību un kontroli; 3) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas uzraudzību un kontroli;
   
4) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites uzraudzību un kontroli; 4) nodrošina ģenētiski modificēto kultūraugu šķirņu sēklu un augu pavairošanas materiāla aprites uzraudzību un kontroli;
   
5) nosaka ģenētiski modificētos organismus sēklās un augu pavairošanas materiālā; 5) nosaka ģenētiski modificētos organismus sēklās un augu pavairošanas materiālā;
   
6) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās; 6) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;
   
7) ievieš starptautiski atzītas metodes, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā; 7) ievieš starptautiski atzītas metodes, kas saistītas ar ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā;
   
8) nodrošina ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā. 8) nodrošina ģenētiski modificēto organismu noteikšanu sēklās un augu pavairošanas materiālā ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
8.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence 8.pants. Pārtikas un veterinārā dienesta kompetence
   
Pārtikas un veterinārais dienests: Pārtikas un veterinārais dienests:
   
1) pamatojoties uz Zinātniskās ekspertu komisijas atzinumu un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumu, izdod atļauju ģenētiski modificēto organismu:  1) pamatojoties uz normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti un ievērojot Zinātniskās ekspertu komisijas atzinumu un Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes priekšlikumu, izsniedz atļauju: 
   
a) ierobežotai izmantošanai, a) ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai,
   
b) izplatīšanai vidē, izņemot atļauju to zāļu izmantošanai klīniskajā izpētē, kuras satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem,  b) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē izmēģinājumiem, 
   
c) izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (turpmāk - Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1829/2003) noteiktajām darbībām; c) ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai tirgū, izņemot atļauju Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulā (EK) Nr.1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr.1829/2003) noteiktajām darbībām;
   
2) nodrošina, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Zāļu aģentūras un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sagatavotie atzinumi par riska novērtēšanu sakarā ar ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū tiktu izskatīti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta regulai (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, kā arī normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā; 2) nodrošina, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes, Eiropas Zāļu aģentūras un citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sagatavotie atzinumi par riska novērtēšanu sakarā ar ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu tiktu izskatīti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta regulai (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru, kā arī normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
   
3) organizē un vada publiski pieejamas valsts informācijas sistēmas - ģenētiski modificēto organismu aprites reģistra - izveidošanu un darbību. 3) organizē un vada publiski pieejamas valsts informācijas sistēmas - ģenētiski modificēto organismu aprites reģistra - izveidošanu un darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
9.pants. Valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” kompetence 9.pants. Valsts zinātniskā institūta “Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts” kompetence
   
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts: Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts:
   
1) pilda references laboratorijas funkcijas ģenētiski modificēto organismu noteikšanā; 1) pilda references laboratorijas funkcijas ģenētiski modificēto organismu noteikšanā;
   
2) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās; 2) piedalās starptautisko organizāciju rīkotajās starplaboratoriju testēšanas programmās;
   
3) ievieš starptautiski atzītas ģenētiski modificēto organismu noteikšanas metodes; 3) ievieš starptautiski atzītas ģenētiski modificēto organismu noteikšanas metodes;
   
4) nodrošina ģenētiski modificēto organismu paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā. 4) nodrošina ģenētiski modificēto organismu paraugu izmeklēšanu ārvalstu laboratorijās, ja to nav iespējams veikt Latvijā.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)
10.pants. Zāļu valsts aģentūras kompetence  
   
Zāļu valsts aģentūra novērtē zāles, kas satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, izdod atļaujas to izplatīšanai vidē, kā arī uzrauga to izplatīšanu vidē, ja attiecīgās zāles izmanto klīniskajā izpētē atbilstoši farmāciju regulējošos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.  
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)  
11.pants. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetence 11.pants. Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” kompetence
   
Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pēc iesnieguma saņemšanas no personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, sagatavo monitoringa programmu. Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātiem, personas, kas izplata vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, informē Zemkopības ministriju par riska novērtēšanas un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem un izplatot tos vidē.  Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” pēc iesnieguma saņemšanas no personas, kas apzināti izplata ģenētiski modificētos organismus, sagatavo monitoringa programmu. Pamatojoties uz veiktā monitoringa rezultātiem, personas, kas apzināti izplata ģenētiski modificētos organismus, informē Zemkopības ministriju par riska vadības un vides aizsardzības pasākumiem, kas īstenojami, veicot darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem un apzināti izplatot tos. 
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)  
12.pants. Valsts vides dienesta kompetence 12.pants. Valsts vides dienesta kompetence
   
Valsts vides dienests kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu attiecībā uz ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu.  Valsts vides dienests saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību un ietekmes uz vidi novērtējumu kontrolē vides aizsardzības nosacījumu ievērošanu laikā, kad notiek ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē izmēģinājumiem, un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas laikā. 
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)  
13.pants. Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence 13.pants. Dabas aizsardzības pārvaldes kompetence
   
Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojam ieteikumus, kas būtu ietverami nosacījumos par ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (NATURA 2000) novērtējumu atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmi uz vidi noteiktajai kārtībai. Dabas aizsardzības pārvalde sagatavo un iesniedz Vides pārraudzības valsts birojam ieteikumus, kas būtu ietverami nosacījumos par ietekmes uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (NATURA 2000) novērtējumu atbilstoši normatīvajos aktos par ietekmi uz vidi noteiktajai kārtībai.
14.pants. Valsts darba inspekcijas kompetence 14.pants. Valsts darba inspekcijas kompetence
   
Valsts darba inspekcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām nodrošina to drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli, kuri saistīti ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu. Valsts darba inspekcija atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām nodrošina to drošības un darba aizsardzības pasākumu uzraudzību un kontroli, kuri saistīti ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu.
15.pants. Zinātniskā ekspertu komisija 15.pants. Zinātniskā ekspertu komisija
   
(1) Zinātniskā ekspertu komisija ir konsultatīva ekspertu darba grupa, kas izskata personu iesniegtos riska novērtēšanas dokumentus, kā arī sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam zinātniski pamatotu atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu un monitoringa programmu. Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam jautājumos, kas saistīti ar nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pilnveidošanu, un veicina sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificēto organismu apriti. (1) Zinātniskā ekspertu komisija ir konsultatīva ekspertu darba grupa, kas izskata personu iesniegtos riska novērtēšanas dokumentus, kā arī sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam zinātniski pamatotu atzinumu par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu un monitoringa programmu. Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam jautājumos, kas saistīti ar nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas attīstības stratēģijas pilnveidošanu, un veicina sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā par ģenētiski modificēto organismu apriti.
   
(2) (Izslēgta ar 18.06.2009. likumu.) (2) (Izslēgta ar 18.06.2009. likumu.)
   
(3) Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošina Zinātniskās ekspertu komisijas darbību. (3) Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošina Zinātniskās ekspertu komisijas darbību.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
   
  (4) Zinātniskā ekspertu komisija sagatavo un iesniedz Pārtikas un veterinārajam dienestam zinātniski pamatotu viedokli par šā likuma 8.panta 2.punktā minētajiem ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas atzinumiem.
   
16.pants. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome 16.pants. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome
   
(1) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kas koordinē nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome veicina sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ģenētiski modificēto organismu apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā, kā arī sekmē ar ģenētiski modificēto organismu apriti saistītās valsts politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un valsts politikas instrumentu pilnveidošanu. (1) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome ir Ministru kabineta izveidota konsultatīva institūcija, kas koordinē nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi. Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome veicina sadarbību starp institūcijām, kas kontrolē un uzrauga ģenētiski modificēto organismu apriti, un zinātniskajām institūcijām, kas veic pētījumus šajā jomā, kā arī sekmē ar ģenētiski modificēto organismu apriti saistītās valsts politikas īstenošanā iesaistīto institūciju sadarbību un valsts politikas instrumentu pilnveidošanu.
   
(2) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome iesniedz priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam par šā likuma 8.panta 1.punktā minētās atļaujas izsniegšanu vai anulēšanu. (2) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome iesniedz priekšlikumus Pārtikas un veterinārajam dienestam par šā likuma 8.panta 1.punktā minētās atļaujas izsniegšanu vai anulēšanu.
   
(3) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Nolikumā nosaka Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes institucionālo sastāvu, tiesības, funkcijas un darbības kārtību. (3) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikumu un sastāvu apstiprina Ministru kabinets. Nolikumā nosaka Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes institucionālo sastāvu, tiesības, funkcijas un darbības kārtību.
   
(4) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sekretariāta funkcijas veic Zemkopības ministrija valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros. (4) Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes sekretariāta funkcijas veic Zemkopības ministrija valsts budžetā kārtējam gadam šim mērķim paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
III nodaļa III nodaļa
Ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotā izmantošana
17.pants. Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības 17.pants. Ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības
   
Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības drīkst veikt zinātniska institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk - zinātniskā institūcija). Ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības drīkst veikt zinātniska institūcija, kas reģistrēta zinātnisko institūciju reģistrā (turpmāk - zinātniskā institūcija).
18.pants. Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas ierobežojuma pakāpes 18.pants. Ģenētiski modificēto mikroorganismu izmantošanas ierobežojuma pakāpes
   
(1) Katrai ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītajai darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību tiek noteikta ierobežojuma pakāpe, pamatojoties uz veikto riska novērtējumu, kā arī normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām. (1) Katrai ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītajai darbībai atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību tiek noteikta ierobežojuma pakāpe, pamatojoties uz veikto riska novērtējumu, kā arī normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām.
   
(2) Ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības iedala četrās drošības klasēs: (2) Ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības iedala četrās drošības klasēs:
   
1) pirmajai drošības klasei atbilst darbības, kuras nerada risku vai kuru radītais risks ir niecīgs. Tās ir darbības, kurām atbilst pirmās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi; 1) pirmajai drošības klasei atbilst darbības, kuras nerada risku vai kuru radītais risks ir niecīgs. Tās ir darbības, kurām atbilst pirmās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
   
2) otrajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada nelielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst otrās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi; 2) otrajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada nelielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst otrās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
   
3) trešajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada mērenu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst trešās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi; 3) trešajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada mērenu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst trešās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi;
   
4) ceturtajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada lielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst ceturtās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi. 4) ceturtajai drošības klasei atbilst darbības, kas rada lielu risku. Tās ir darbības, kurām atbilst ceturtās pakāpes ierobežojums, kas noteikts, lai aizsargātu cilvēku veselību vai vidi.
   
(3) Drošības pasākumus veic atbilstoši konkrētajai ierobežojuma pakāpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām. (3) Drošības pasākumus veic atbilstoši konkrētajai ierobežojuma pakāpei saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību un normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām.
19.pants. Tiesības un pienākumi, veicot ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības 19.pants. Tiesības un pienākumi, veicot ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības
   
(1) Ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu var uzsākt, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību ievēroti šādi nosacījumi: (1) Ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu var uzsākt, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību ievēroti šādi nosacījumi:
   
1) zinātniskā institūcija nodrošināta ar aprīkojumu un iekārtām; 1) zinātniskā institūcija nodrošināta ar aprīkojumu un iekārtām;
   
2) veikta ģenētiski modificētā organisma riska novērtēšana un noteikta ierobežojuma pakāpe; 2) veikta ģenētiski modificētā mikroorganisma riska novērtēšana un noteikta ierobežojuma pakāpe;
   
3) par darbības uzsākšanu noteiktā kārtībā sniegts paziņojums Pārtikas un veterinārajam dienestam. 3) par darbības uzsākšanu noteiktā kārtībā sniegts paziņojums Pārtikas un veterinārajam dienestam.
   
(2) Lai veiktu ar trešajai un ceturtajai drošības klasei atbilstošo ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību. Bez atļaujas drīkst veikt ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, kas atbilst pirmajai un otrajai drošības klasei, ja ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi. (2) Lai veiktu ar trešajai un ceturtajai drošības klasei atbilstošo ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību. Bez atļaujas drīkst veikt ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, kas atbilst pirmajai un otrajai drošības klasei, ja ievēroti šā panta pirmās daļas nosacījumi.
   
(3) Zinātniskajai institūcijai, veicot ar ģenētiski modificēto organismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, ir šādi pienākumi: (3) Zinātniskajai institūcijai, veicot ar ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu saistītās darbības, ir šādi pienākumi:
   
1) izvērtēt veiktos kontroles un drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību; 1) izvērtēt veiktos kontroles un drošības pasākumus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtību;
   
2) nekavējoties veikt atbilstošus kontroles un drošības pasākumus, ja ir pamats uzskatīt, ka šie ģenētiski modificētie organismi vairs neatbilst jaunākajām zinātnes atziņām; 2) nekavējoties veikt atbilstošus kontroles un drošības pasākumus, ja ir pamats uzskatīt, ka šie ģenētiski modificētie mikroorganismi vairs neatbilst jaunākajām zinātnes atziņām;
   
3) nodrošināt ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām; 3) nodrošināt ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotās izmantošanas darba drošības un higiēnas prasību ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par darba aizsardzību saskarsmē ar bioloģiskajām vielām;
   
4) pārtraukt darbību ar ģenētiski modificētajiem organismiem, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, ir pamats uzskatīt, ka tā rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību. 4) pārtraukt darbību ar ģenētiski modificētajiem organismiem, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes atziņas, ir pamats uzskatīt, ka tā rada draudus cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, un informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību.
IV nodaļa IV nodaļa
Ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē vai tirgū  Ģenētiski modificēto organismu apzināta izplatīšana 
20.pants. Tiesības izplatīt ģenētiski modificētos organismus vidē vai tirgū  20.pants. Tiesības un pienākumi, kas saistīti ar ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu 
   
(1) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus vidē, personai, kura ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta vai Zāļu valsts aģentūras atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.  (1) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus vidē izmēģinājumiem, personai, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.  
   
(2) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus tirgū, personai, kura ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt Pārtikas un veterinārā dienesta atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā, vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentas institūcijas attiecīgu atļauju, vai Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr. 1829/2003 noteikto atļauju.  (2) Lai izplatītu ģenētiski modificētos organismus tirgū, personai, kas ir izveidojusi ģenētiski modificētos organismus, nepieciešams saņemt vienu no šādām atļaujām: 
   
  1) atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
   
  2) atbilstošu citas Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās institūcijas atļauju;
   
  3) Eiropas Parlamenta un Padomes regulā Nr.1829/2003 noteikto atļauju.
   
(3) Tiesības audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus ir ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā reģistrētai personai, ja attiecīgā ģenētiski modificētā organisma izveidotājam ir izsniegta atbilstoša šā panta otrajā daļā minētā atļauja. Ģenētiski modificētā kultūrauga audzētājs nodrošina līdzāspastāvēšanas noteikumu ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu un uzraudzības un kontroles kārtību.  (3) Tiesības audzēt ģenētiski modificētos kultūraugus ir ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā reģistrētai personai, ja attiecīgā ģenētiski modificētā organisma izveidotājam ir izsniegta atbilstoša šā panta otrajā daļā minētā atļauja. Ģenētiski modificētā kultūrauga audzētājs nodrošina līdzāspastāvēšanas noteikumu ievērošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanu. 
(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2009.)  
21.pants. Atļaujas saņemšana zāļu klīniskās izpētes veikšanai  
   
Ja zāles satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūtas no tiem, tās atļauts izplatīt vidē, ja ir saņemta Zāļu valsts aģentūras atļauja un ētikas komitejas atzinums saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu klīniskās izpētes un lietošanas novērojumu veikšanu un Pārtikas un veterinārā dienesta atzinums par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.  
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)  
22.pants. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi 22.pants. Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas ierobežojumi
   
(1) Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 5.panta trešajai daļai var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā. (1) Ministru kabinets atbilstoši šā likuma 5.panta trešajai daļai var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā.
   
(2) Pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. (2) Pašvaldība pēc savas iniciatīvas vai uz personas priekšlikuma pamata ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem var noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.
   
(3) Šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu nosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem. (3) Šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu nosaka uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem.
   
(4) Pirms šā panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanas pašvaldība informē sabiedrību un publicē paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto minēto paziņojumu savā mājaslapā internetā un nosūta informāciju par paziņojumu Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas šo informāciju ievieto savās mājaslapās internetā. Paziņojumā norāda teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī sabiedrības viedokļu, priekšlikumu un iebildumu sniegšanas vietu un termiņu. Priekšlikumu un iebildumu sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Iebildumu neiesniegšana pašvaldības noteiktajā termiņā uzskatāma par piekrišanu aizlieguma noteikšanai. (4) Pirms šā panta otrajā daļā minēto noteikumu pieņemšanas pašvaldība informē sabiedrību un publicē paziņojumu par nodomu noteikt aizliegumu pašvaldības izdotajā laikrakstā, bet, ja tāda nav, — citā vietējā laikrakstā, kā arī ievieto minēto paziņojumu savā mājaslapā internetā un nosūta informāciju par paziņojumu Zemkopības ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kas šo informāciju ievieto savās mājaslapās internetā. Paziņojumā norāda teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī sabiedrības viedokļu, priekšlikumu un iebildumu sniegšanas vietu un termiņu. Priekšlikumu un iebildumu sniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām no paziņojuma publicēšanas dienas. Iebildumu neiesniegšana pašvaldības noteiktajā termiņā uzskatāma par piekrišanu aizlieguma noteikšanai.
   
(5) Ja pašvaldība saņēmusi rakstveida iebildumu pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu, tā izvērtē iesniegto iebildumu un lemj par konkrētās teritorijas, pret kuras iekļaušanu izteikts iebildums, izslēgšanu no paredzētās aizlieguma zonas vai atstāšanu tajā, ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, samērīguma un ilgtspējīgas attīstības principus. (5) Ja pašvaldība saņēmusi rakstveida iebildumu pret ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu, tā izvērtē iesniegto iebildumu un lemj par konkrētās teritorijas, pret kuras iekļaušanu izteikts iebildums, izslēgšanu no paredzētās aizlieguma zonas vai atstāšanu tajā, ņemot vērā sabiedrības vairākuma viedokli, samērīguma un ilgtspējīgas attīstības principus.
   
(6) Pašvaldība par šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu informē tās pašvaldības, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī Zemkopības ministriju, Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestu, kas minēto informāciju iekļauj ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā. (6) Pašvaldība par šā panta otrajā daļā minēto aizliegumu informē tās pašvaldības, kuru administratīvā teritorija robežojas ar teritoriju, kurā paredzēts noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, kā arī Zemkopības ministriju, Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, kā arī Valsts augu aizsardzības dienestu, kas minēto informāciju iekļauj ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā.
(18.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) (18.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana 23.pants. Antibiotiku rezistento marķiergēnu izmantošana
   
Aizliegts izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām un attiecībā uz kuriem riska novērtēšanas procesā ir konstatēts, ka tie negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi. Aizliegts apzināti izplatīt ģenētiski modificēto organismu, kas satur gēnus, kuri kodē rezistenci pret medicīnā vai veterinārijā lietojamām antibiotikām, ja konkrētā ģenētiski modificētā organisma gēnu pārneses iespējamās ietekmes riska novērtējumā ir konstatēts, ka šis ģenētiski modificētais organisms negatīvi ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi.
   
24.pants. Personu pienākumi 24.pants. Personu pienākumi
   
Personai, kas ieguvusi atļauju izplatīt vidē vai tirgū ģenētiski modificētos organismus, ir šādi pienākumi: Personai, kas ieguvusi atļauju ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai, ir šādi pienākumi:
   
1) ievērot atļaujas nosacījumus par ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū;  1) ievērot atļaujas nosacījumus par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu; 
   
2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā; 2) nodrošināt monitoringa pasākumu īstenošanu un kompetento institūciju informēšanu par tā rezultātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā;
   
3) veikt atbilstošus pasākumus un pārtraukt ģenētiski modificēto organismu izplatīšanu vidē vai tirgū, kā arī informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi. 3) veikt atbilstošus pasākumus un pārtraukt ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu, kā arī informēt par to attiecīgās kompetentās iestādes un sabiedrību, ja ir kļuvusi pieejama jauna informācija un ir pamats uzskatīt, ka pastāv risks cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi.
25.pants. Monitoringa nodrošināšana 25.pants. Monitoringa nodrošināšana
   
Lai nodrošinātu šā likuma 24.panta 2.punktā minētā monitoringa īstenošanu, personai ir tiesības vienoties ar kompetento institūciju par vides monitoringa pielāgošanu šā likuma 24.panta 2.punktā minētajam monitoringam, attiecīgi nodrošinot tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu. Lai nodrošinātu šā likuma 24.panta 2.punktā minētā monitoringa īstenošanu, personai ir tiesības vienoties ar kompetento institūciju par vides monitoringa pielāgošanu šā likuma 24.panta 2.punktā minētajam monitoringam, attiecīgi nodrošinot tā īstenošanai nepieciešamo finansējumu.
26.pants. Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem 26.pants. Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem
   
Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem, notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulai (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificēto organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un barības produktu izsekojamību, ar ko groza direktīvu 2001/18/EK. Tās pārtikas un dzīvnieku barības izplatīšana tirgū, kura satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūta no tiem, notiek atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1829/2003 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 22.septembra regulai (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificēto organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un barības produktu izsekojamību, ar ko groza direktīvu 2001/18/EK.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
26.1 pants. Prasības attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kuri satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem 26.1 pants. Prasības attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kuri satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem
   
Pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami. Pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.
(18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (18.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
V nodaļa V nodaļa
Informācijas pieejamība un sabiedrības līdzdalība Informācijas pieejamība un sabiedrības līdzdalība
27.pants. Informācijas pieejamība un atklātība 27.pants. Informācijas pieejamība un atklātība
   
Kompetentās institūcijas sniedz sabiedrībai informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti saskaņā ar ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām. Kompetentās institūcijas sniedz sabiedrībai informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti saskaņā ar ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasībām.
28.pants. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā 28.pants. Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā
   
(1) Sabiedrībai - ikvienai privātpersonai, kā arī biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli, pirms kompetentā institūcija izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē vai tirgū.  (1) Sabiedrībai ikvienai privātpersonai, kā arī biedrībām un nodibinājumiem ir tiesības iesniegt priekšlikumus vai izteikt viedokli kompetentajai institūcijai, pirms izsniedz atļauju ģenētiski modificēto organismu apritei. 
   
(2) Kārtība, kādā notiek sabiedrības līdzdalība un organizējama sabiedriskā apspriešana, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā. (2) Kārtība, kādā notiek sabiedrības līdzdalība un organizējama sabiedriskā apspriešana, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, noteikta normatīvajos aktos par kārtību, kādā ģenētiski modificētos organismus apzināti izplata, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā.
   
(3) Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu, izplatīšanu vidē vai tirgū.  (3) Kompetentā institūcija iesaista sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, pirms tiek pieņemts lēmums par ģenētiski modificēto organismu apriti. 
29.pants. Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu funkcijas 29.pants. Pašvaldību, biedrību un nodibinājumu funkcijas
(Izslēgts ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Izslēgts ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
30.pants. Pienākums sniegt informāciju 30.pants. Pienākums sniegt informāciju
   
(1) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, sistematizē un uzglabā informāciju, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, un uzrāda to pēc kompetento institūciju pieprasījuma. (1) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, sistematizē un uzglabā informāciju, kas saistīta ar ģenētiski modificēto organismu apriti, un uzrāda to pēc kompetento institūciju pieprasījuma.
   
(2) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, nekavējoties atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti informē attiecīgās kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par ģenētiski modificēto organismu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kā arī par to, ka cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi jau nodarīts kaitējums vai pastāv tieši draudi, ka šāds kaitējums varētu rasties, vai novērotas negatīvas pārmaiņas vidē sakarā ar ģenētiski modificētā organisma izplatīšanu. (2) Persona, kura veic darbības ar ģenētiski modificētajiem organismiem, nekavējoties atbilstoši normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti informē attiecīgās kompetentās institūcijas un sabiedrību par gadījumiem, kad saņemti zinātniski pamatoti atzinumi par ģenētiski modificēto organismu iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, kā arī par to, ka cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi jau nodarīts kaitējums vai pastāv tieši draudi, ka šāds kaitējums varētu rasties, vai novērotas negatīvas pārmaiņas vidē sakarā ar ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)
31.pants. Informācijas aprite 31.pants. Informācijas aprite
   
Kompetentās institūcijas nodrošina, lai ar personām, Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Zāļu aģentūru un citām institūcijām notiktu apmaiņa ar informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti. Kompetentās institūcijas nodrošina, lai ar personām, Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas Komisiju, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi, Eiropas Zāļu aģentūru un citām institūcijām notiktu apmaiņa ar informāciju par ģenētiski modificēto organismu apriti.
VI nodaļa VI nodaļa
Uzraudzība un kontrole Uzraudzība un kontrole
32.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas 32.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas
   
Ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Valsts augu aizsardzības dienests, Valsts darba inspekcija un Zāļu valsts aģentūra.  Ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu izpildi atbilstoši kompetencei uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts vides dienests, Valsts augu aizsardzības dienests un Valsts darba inspekcija. 
33.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības 33.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības
   
(1) Uzraudzības un kontroles institūcijas inspektoram ir tiesības: (1) Uzraudzības un kontroles institūcijas inspektoram ir tiesības:
   
1) veikt kontroli un iepazīties ar dokumentiem, lai nodrošinātu atļaujā noteikto nosacījumu izpildi; 1) veikt kontroli un iepazīties ar dokumentiem, lai nodrošinātu atļaujā noteikto nosacījumu izpildi;
   
2) ņemt paraugus, lai noteiktu, vai pārtikā, dzīvnieku barībā, sēklās un augu pavairošanas materiālā, kā arī citos vides objektos ir ģenētiski modificētie organismi; 2) ņemt paraugus, lai noteiktu, vai pārtikā, dzīvnieku barībā, sēklās un augu pavairošanas materiālā, kā arī citos vides objektos ir ģenētiski modificētie organismi;
   
3) ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, atbilstoši kompetencei noteikt ierobežojumus vai aizliegumus.  3) ja rodas nopietni draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi, nekavējoties noteikt ierobežojumus vai aizliegumus, par to informējot sabiedrību. 
   
(2) Ja rodas draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi vai pārkāptas normatīvo aktu prasības, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ģenētiski modificēto organismu apritē ir: (2) Ja rodas nopietni draudi cilvēku un dzīvnieku veselībai vai videi vai ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošu normatīvo aktu prasības, tiesības noteikt ierobežojumus vai aizliegumus ģenētiski modificēto organismu apritē ir:
   
1) Pārtikas un veterinārajam dienestam — ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē un tirgū;  1) Pārtikas un veterinārajam dienestam — ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai un ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai; 
   
2) Valsts darba inspekcijai — ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai; 2) Valsts darba inspekcijai — ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai;
   
3) Valsts vides dienestam — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai; 3) Valsts vides dienestam — ģenētiski modificēto organismu izplatīšanai vidē izmēģinājumiem un ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai;
   
4) Valsts augu aizsardzības dienestam — ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai. 4) Valsts augu aizsardzības dienestam — ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai.
   
(3) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, ja ir pārkāptas normatīvo aktu prasības par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu un līdzāspastāvēšanu. (3) Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt reģistrāciju ģenētiski modificēto kultūraugu audzētāju reģistrā, ja ir pārkāptas normatīvo aktu prasības par ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanu un līdzāspastāvēšanu.
   
(4) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības anulēt atļauju ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, izplatīšanai vidē un tirgū, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. (4) Pārtikas un veterinārajam dienestam ir tiesības anulēt atļauju ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotai izmantošanai un ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai, ja ir pārkāptas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošu normatīvo aktu prasības.
(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2009.)  
34.pants. Rīcība ārkārtas gadījumos 34.pants. Rīcība ārkārtas gadījumos
   
(1) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un tā ģenerāldirektors apstiprina rīcības plānu ārkārtas gadījumiem, atbild par rīcību ārkārtas gadījumos un ievēro civilo aizsardzību regulējošo normatīvo aktu un ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības. (1) Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un tā ģenerāldirektors apstiprina rīcības plānu ārkārtas gadījumiem, atbild par rīcību ārkārtas gadījumos un ievēro civilo aizsardzību regulējošo normatīvo aktu un ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošo normatīvo aktu prasības.
   
(2) Ārkārtas gadījumos Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors: (2) Ārkārtas gadījumos Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors:
   
1) nodrošina un koordinē ārkārtas pasākumu plāna īstenošanu; 1) nodrošina un koordinē ārkārtas pasākumu plāna īstenošanu;
   
2) nodrošina informācijas apriti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un ģenētiski modificēto organismu apriti; 2) nodrošina informācijas apriti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un ģenētiski modificēto organismu apriti;
   
3) veic ārkārtas gadījuma analīzi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti sagatavo priekšlikumus par izvairīšanos no līdzīgiem gadījumiem. 3) veic ārkārtas gadījuma analīzi un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiski modificēto organismu apriti sagatavo priekšlikumus par izvairīšanos no līdzīgiem gadījumiem.
VII nodaļa VII nodaļa
Atbildība un tiesiskā aizsardzība Atbildība un tiesiskā aizsardzība
35.pants. Atbildība 35.pants. Atbildība
   
(1) Personas, kuras pārkāpušas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktus, saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. (1) Personas, kuras pārkāpušas ģenētiski modificēto organismu apriti regulējošos normatīvos aktus, saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.
   
(2) Saukšana pie atbildības neatbrīvo šā panta pirmajā daļā minētās personas no pienākuma atlīdzināt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi. (2) Saukšana pie atbildības neatbrīvo šā panta pirmajā daļā minētās personas no pienākuma atlīdzināt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai un videi.
   
(3) Atbildību par ģenētiski modificēto organismu aprites rezultātā radušos kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī par kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem videi, nosaka Vides aizsardzības likums un citi normatīvie akti. (3) Atbildību par ģenētiski modificēto organismu aprites rezultātā radušos kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī par kaitējumu vai tiešiem kaitējuma draudiem videi, nosaka Vides aizsardzības likums un citi normatīvie akti.
36.pants. Tiesiskā aizsardzība biotehnoloģijas jomā 36.pants. Tiesiskā aizsardzība biotehnoloģijas jomā
   
Tiesību apjomu un izņēmumus attiecībā uz biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem, kā arī šo izgudrojumu tiesisko aizsardzību nosaka Patentu likums. Tiesību apjomu un izņēmumus attiecībā uz biotehnoloģiskajiem izgudrojumiem, kā arī šo izgudrojumu tiesisko aizsardzību nosaka Patentu likums.
Pārejas noteikumi Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izdod šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus. 1. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.decembrim izdod šā likuma 5.panta pirmajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.
2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 2. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2008.gada 1.decembrim piemēro Ministru kabineta 2004.gada 20.aprīļa noteikumus Nr.333 "Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
3. Šā likuma 5.panta 5.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām". 3. Šā likuma 5.panta 5.punkts stājas spēkā vienlaikus ar atbilstošiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām".
4. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr.30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. 4. Līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē prasības ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2008.gada 15.janvāra noteikumi Nr.30 “Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
  5. Ministru kabinets līdz 2013.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 5.panta pirmās daļas 4.punktā minētos Ministru kabineta noteikumus.
   
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:
   
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EEK atcelšanu; 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 12.marta direktīvas 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes direktīvas 90/220/EEK atcelšanu;
   
2) Eiropas Padomes 1998.gada 26.oktobra direktīvas 98/81/EK, ar ko groza direktīvu 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu;  2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 6.maija direktīvas 2009/41/EK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (pārstrādāta versija) (Dokuments attiecas uz EEZ). 
   
3) Eiropas Padomes 1990.gada 23.aprīļa direktīvas 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu. 3) Eiropas Padomes 1990.gada 23.aprīļa direktīvas 90/219/EEK par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu.